Amendments to the Higher Education Act of Latvia

Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520, tālr. 67082800, e-pasts pasts@mk.gov.lv, www.mk.gov.lv

Rīgā

11.09.2026. Nr. 26-TA-1499

Saeimas Prezidijam

Par likumprojekta nosūtīšanu

Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā". Likumprojektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Levada 67047759, Liene.Levada@izm.gov.lv).

Pielikumā:

1. Likumprojekts 2. Anotācija 3. Ministru kabineta 2026. gada 8. septembra sēdes protokola Nr. 51 32. § izraksts

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

Nagle, 67082849

SAŅEMTS Latvijas Republikas Saeimā Datums 14.09.2026. plkst. 08:51 Reģ. nr. 1/207-14/26

Elektroniski parakstīts

1. dokumenta parakstītāji

ANDRIS KULBERGS

Laika zīmogs: 11.09.2026 20:00:05 2. dokumenta parakstītāji

ILZE INDRIKSONE

Laika zīmogs: 09.09.2026 17:57:37

Likumprojekts

Grozījumi Augstskolu likumā

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1. nr.; 1997, 3. nr.; 2001, 1. nr.; 2004, 13. nr.; 2006, 8. nr.; 2007, 6., 11. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 38., 206. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 40., 92., 188. nr.; 2014, 214., 257. nr.; 2016, 108., 125., 241. nr.; 2017, 90., 236. nr.; 2018, 36., 132., 216. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 80.B, 208., 223. nr.; 2021, 79.A, 110., 118., 121.B, 221.A nr.; 2022, 69., 111.A, 144., 187. nr.; 2023, 30.A, 123., 241., 247. nr.; 2024, 62., 120.A, 217. nr.; 2025, 67.A, 244., 247. nr.; 2026, 2., 45., 56., 97., 112. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3. pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā: "(71) Akadēmiskās informācijas centrs pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma izvērtē Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēto augstskolu atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam. Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par augstskolas atbilstību noteiktam tipam."

2. Papildināt 8.6 panta pirmo daļu ar 8. un 9. apakšpunktu šādā redakcijā: "8) ja ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu tiek atcelta vai anulēta augstskolas akreditācija; 9) ja augstskola, pamatojoties uz Studiju kvalitātes komisijas lēmumu, neatbilst nevienam no noteiktajiem augstskolu tipiem."

3. Papildināt 49. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Personu, kura ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar studijām īsā cikla, pirmā vai otrā cikla studiju programmā, augstskola 20 dienu laikā izslēdz no studējošo saraksta, ja attiecīgā persona piecas dienas nepārtraukti nav piedalījusies studiju procesā un nav sasniedzama vai mēnesī ir apmeklējusi mazāk nekā 80 procentus no studiju programmā paredzētajām lekcijām un nodarbībām. Minētie nosacījumi netiek attiecināti, ja neierašanās ir pamatota ar tuvinieka nāvi vai akūtas saslimšanas, infekcijas vai traumas izraisītiem veselības traucējumiem, kuru dēļ studējošais ārstējas stacionārā vai ambulatorā ārstniecības iestādē. Augstskola glabā prombūtni attaisnojošos dokumentus līdz personas izslēgšanai no studējošo saraksta."

4. Papildināt 55.2 panta astoto daļu ar 12. punktu šādā redakcijā: "12) izglītības un zinātnes ministrs ir izdevis rīkojumu par augstskolas akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu."

5. Papildināt 55.2 panta 8.1 daļu ar 6. punktu šādā redakcijā: "6) izglītības un zinātnes ministrs ir izdevis rīkojumu par augstskolas akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu."

6. Papildināt 83. pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

LIKUMPROJEKTS Nr. 1542/Lp14

"(21) Augstskolas reģistrē šā likuma 45. panta otrajā daļā neminēto ārzemnieku lekciju un nodarbību apmeklējumu un glabā attiecīgo informāciju līdz ārzemnieka izslēgšanai no studējošo saraksta (eksmatrikulācijai)."

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 147. un 148. punktu šādā redakcijā: "147. Šā likuma 55.2 panta astotās daļas 12. punkts ir spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim. 148. Grozījums šā likuma 55.2 pantā par 8.1 daļas papildināšanu ar 6. punktu stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Izglītības un zinātnes ministre (paraksts*) I. Indriksone

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Augstskolu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija

Apraksts

Tiesību akta projekts "Grozījumi Augstskolu likumā" izstrādāts pēc ministrijas iniciatīvas, lai pilnveidotu augstākās izglītības regulējumu un novērstu augstākās izglītības eksporta izmantošanu negodprātīgai ekonomiskai imigrācijai, nosakot stingrus kritērijus ārvalstu studentu atlasei, izslēgšanai no studējošo saraksta, un papildinot nosacījumus lēmuma pieņemšanai augstskolu akreditācijas un studiju programmas licencēšanas atcelšanai. Tiesību akta projekts kopumā stiprina augstskolu atbildību ārvalstu studējošo uzraudzībā, pilnveido kvalitātes nodrošināšanas mehānismus un mazina risku, ka augstākās izglītības sistēma tiek izmantota negodprātīgas ekonomiskās imigrācijas nolūkos, vienlaikus neradot būtisku papildu administratīvo slogu, jo lielākā daļa attiecīgo pienākumu augstskolām jau izriet no spēkā esošā regulējuma un to kā uzaicinātāja statusa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Likumprojekta mērķis ir novērst augstākās izglītības eksporta izmantošana negodprātīgai ekonomiskai imigrācijai, pilnveidojot nosacījumus trešo valstu pilsoņu uzraudzībai un uzņemšanai Latvijas augstskolās.

Spēkā stāšanās termiņš

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Pamatojums

Likumprojekts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, lai nodrošinātu steidzamu regulējuma piemērošanu un savlaicīgi ieviestu pasākumus, kas vērsti uz augstākās izglītības eksporta izmantošanas novēršanu negodprātīgas ekonomiskās imigrācijas nolūkos. Regulējuma savlaicīga piemērošana ir nepieciešama, lai jaunās prasības būtu piemērojamas jau nākamajā ārvalstu studentu uzņemšanas ciklā, kā arī nodrošinātu efektīvāku ārvalstu studējošo uzraudzību un augstskolu kā uzaicinātāju pienākumu izpildi.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Saskaņā ar valsts izglītības informācijas sistēmas pieejamiem datiem ārvalstu studentu skaits Latvijā ar katru gadu pieaug, kā piemēram, 2024.gadā Latvijā no visiem studentiem 11 542 bija ārvalstu studenti, savukārt 2025.gadā 12 343. 2025.gadā no visiem ārvalstu studentiem - 9073 ir trešo valstu pilsoņi un 3270 ir ES un EEZ pilsoņi. Pēc Ārlietu ministrijas sniegtajiem datiem 2025.gadā Latvijas pārstāvniecībās kopumā tika saņemti 3920 vīzu pieteikumi ar mērķi "mācības", 3355 gadījumos tika pieņemts lēmums izsniegt vīzu, tomēr 527 gadījumos tika pieņemts lēmums par vīzas atteikumu, kopumā 13% no visiem pieteikumiem rezultējas ar atteikumu. Pieaugot trešo valstu studentiem izsniegto uzturēšanās atļauju skaitam, palielinājies arī anulēto uzturēšanās atļauju skaits, tajā skaitā – par mācību pārtraukšanu vai izslēgšanu no studējošo saraksta anulēto atļauju skaits. Ja 2020. gadā minētā iemesla dēļ tika anulētas 895 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, tad 2024. gadā šī paša iemesla dēļ tika anulētas 1211 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas. Pavisam kopā 2024. gadā dažādu iemeslu dēļ pirmreizējās uzturēšanās atļaujas tika anulētas 2078 trešo valstu pilsoņiem, kuriem tās bija izsniegtas studiju vai mācību nolūkos Augstskolu likums neparedz mehānismus, kas ļautu savlaicīgi reaģēt uz gadījumiem, kad ārvalstu studējošie faktiski nepiedalās studiju procesā.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Ārzemnieka, kā jebkura studējošā, pienākums noslēdzot studiju līgumu ir apmeklēt nodarbības, apgūt zināšanas, prasmes un kompetences, kas noteiktas studiju plānā, kā arī ievērot augstskolas iekšējos normatīvos aktus, studiju līguma nosacījumus un noteiktās prasības. Spēkā esošās Augstskolu likuma tiesību normas neparedz iespēju izslēgt studējošo no studējošo saraksta, ja tas bez attaisnojoša iemesla neapmeklē nodarbības, faktiski nepiedalās studiju procesā vai nav sasniedzamas.

Risinājuma apraksts

Lai samazinātu neattaisnotu nodarbību kavējumu skaitu un disciplinētu tos ārvalstu studējošos , kuri ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar studijām īsā cikla, pirmā vai otrā cikla studiju programmā, tiesību akta projektā paredzēts, ka šādu personu augstskola izslēdz no studējošo saraksta (eksmatrikulē) ne vēlāk kā 20 dienu laikā, ja tā 5 dienas nepārtraukti nav piedalījusies studiju procesā un nav sasniedzama vai mēnesī ir apmeklējusi mazāk nekā 80 procentus no studiju programmā paredzētajām lekcijām un nodarbībām. Ministrija ir noteikusi gadījumus, kas uzskatāmi par attaisnojošiem iemesliem, piemēram, tuvinieka nāvi vai akūtas saslimšanas, infekcijas vai traumas izraisītus veselības traucējumus, kuru dēļ studējošais ārstējas stacionārā vai ambulatorā ārstniecības iestādē. Minētos nosacījumus neattiecina arī tad, ja neierašanās ir saistīta ar nepārvaramu varu vai no personas gribas neatkarīgiem apstākļiem. Vienlaikus norādāms, ka ārkārtas un nepārvaramas varas (force majeure) situācijās, piemēram, militāru konfliktu vai dabas katastrofu gadījumos, ir piemērojamas citas tiesību normas un vispārējie tiesību principi, kas ļauj izvērtēt konkrētās situācijas individuālos apstākļus. Līdz ar to noteiktais 20 % ierobežojums attiecas uz pārējiem neattaisnotas prombūtnes gadījumiem, kas nav saistīti ar minētajiem attaisnojošajiem iemesliem. Augstskolām un koledžām būs jāpārliecinās par studējošā prombūtnes iemesliem. Savukārt studējošajiem būs jāiesniedz attiecīgo situāciju apliecinoši dokumenti, lai attaisnotu nokavētās lekcijas un nodarbības. Piemēram, prombūtni tuvinieka nāves gadījumā apliecinās attiecīgās valsts iestādes izsniegts personas miršanu apliecinošs dokuments (piemēram, apliecība vai izziņa), bet akūtas saslimšanas, infekcijas vai traumas izraisīta veselības traucējuma, kura dēļ tas ārstējas stacionārā vai ambulatorā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādes vai personas izsniegta darba nespējas lapa vai ārsta izziņa. Augstskolām iekšējos normatīvajos aktos būs jānosaka precīzas prasības attaisnojošiem dokumentiem nosakot, ka dokumentā jābūt norādītam kavējuma periodam un, lai aizsargātu personas veselības datus, norādei, ka students attiecīgajā laika posmā slimības vai traumas (nenorādot diagnozi) dēļ nevarēja piedalīties studiju procesā. Praksē var būt gadījumi, kad prombūtni apliecinošajos dokumentos būs ietverti personas veselības dati, kas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9. pantam uzskatāmi par īpašu kategoriju personas datiem. Šādu datu apstrāde tiks veikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9. panta 2. punkta "g" apakšpunktu, kas pieļauj īpašu kategoriju personas datu apstrādi, ja tā ir nepieciešama būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi ar sasniedzamo mērķi, respektē tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai. Darba nespējas lapā vai ārsta izziņā ietverto datu apstrāde ir nepieciešama, lai objektīvi izvērtētu, vai konkrētā prombūtne ir attaisnojama un vai ir pamats nepiemērot normatīvajā regulējumā paredzētās sekas par nepiedalīšanos studiju procesā. Vienlaikus apstrādājamo veselības datu apjoms tiks ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai. Tādēļ dokumentā būs jānorāda prombūtnes periods un fakts, ka persona attiecīgajā laikposmā nevarēja piedalīties studiju procesā veselības stāvokļa dēļ, nenorādot konkrētu diagnozi. Dati tiks glabāti līdz personas izslēgšanai no studējošo saraksta. Augstskola iekšējos normatīvajos aktos nosaka kārtību, kādā tiek glabāti studējošo prombūtni attaisnojošie dokumenti, tostarp paredzot to glabāšanu personas lietā vai attiecīgajā augstskolas informācijas sistēmā. Datu apstrāde nepieciešama, lai ne tikai augstskola varētu veikt studējošo apmeklētības kontroli, izpildīt Imigrācijas likumā uzlikto pienākumu informēt Valsts robežsardzi par to, ka ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām vai studijām, trīs dienas nepārtraukti bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mācību vai studiju procesā un nav sasniedzams, bet arī lai Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas kontrolē augstskolās likumu un citu ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu varētu pārliecināties par tiesību normu ievērošanu augstskolā. Izsniegto darba nespējas lapu vai ārsta izziņu glabāšana līdz personas izslēgšanai no studējošo saraksta nepieciešama arī lai Veselības inspekcija varētu veikt darba nespējas lapu vai ārsta izziņu izsniegšanas pamatotības uzraudzību gadījumos, kad no augstskolas, Valsts robežsardzes vai Izglītības kvalitātes valsts dienesta saņemts iesniegums par iespējams nepamatotu darbnespējas lapas vai ārsta izziņas izsniegšanu. Ārzemnieka prombūtni attaisnojošu dokumentu glabāšanu augstskolā nepieciešama lai Valsts robežsardzes varētu izpildīt Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 6. punktā noteiktās funkcijas izpildi, tas ir, kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, izceļošanu un tranzītu. Saskaņā ar Valsts robežsardzes likuma 15. panta piektās daļas 3. punktu, kontrolējot, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, izceļošanu un tranzītu, un pārbaudot ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesumu, robežsargam ir tiesības apmeklēt un pārbaudīt valsts un pašvaldību institūcijas, Latvijas Republikas vai ārvalsts privātpersonas un tās pārstāvja telpas. Personai jābūt sasniedzamai gan tās norādītajā dzīvesvietā, pa norādīto kontakttālruni un e-pastu, gan augstskolas iekšējā tīmeklī. Ja persona būs sasniedzama, bet turpinās nepiedalīties studiju procesā, augstskolai ir jāizvērtē, vai lekciju neapmeklēšanas iemesls ir attaisnojošs. Papildus augstskola izvērtē studējošā neapmeklēto nodarbību apjomu mēnesī un, ņemot vērā to vērā pieņem lēmumu par turpmāko rīcību. Augstskolas vienojas ar studējošo (noslēdzot studiju līgumu), ka tiek uzturēta aktuāla kontaktinformācija, līdz ar to augstskolām ir pieejama personas kontaktinformācija, lai pārliecinātos par personas sasniedzamību. Šī norma ir attiecināma uz lekcijām un nodarbībām neatkarīgi no norises vietas (klātienē vai tiešsaistē). Tā nav attiecināma gadījumos, kad studējošais ir praksē, mobilitātē vai veic patstāvīgo darbu. Šie grozījumi arī paredz, ka augstskolām un koledžām ir jāveic katra ārzemnieka, kurš nav minēts Augstskolu likuma 45. panta otrajā daļā, dalības studiju procesā (piemēram, lekciju un nodarbību apmeklējumu) uzskaite un šīs informācijas glabāšana līdz ārzemnieka izslēgšanai no studējošo saraksta (eksmatrikulācijai). Šāda prasība noteikta, lai augstskolas un koledžas kā uzaicinātājs varētu izpildīt Imigrācijas likumā uzlikto pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā rakstveidā informēt Valsts robežsardzi par to, ka ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām vai studijām, 14 dienas nepārtraukti bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mācību vai studiju procesā un nav sasniedzams. Izglītības iestādēm būs pienākums nodrošināt šo studējošo dalības studiju procesā uzskaiti un savlaicīgi pieņemt lēmumu par eksmatrikulāciju gadījumos, kad ir iestājušies likumā noteiktie priekšnoteikumi. Minētās prasības ir saistītas ar augstskolu kā uzaicinātāju pienākumu nodrošināt, ka termiņuzturēšanās atļauja tiek izmantota atbilstoši tās piešķiršanas mērķim studijām.

Problēmas apraksts

Augstskolu likuma 55.2 panta astotajā daļā noteikti gadījumi, kuros Studiju kvalitātes komisija var pieņemt lēmumu par licencēšanas atcelšanu. Augstskolu likuma 55.2 panta 8.1 daļā, kas stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī, noteikti gadījumi, kad Studiju kvalitātes komisija obligāti pieņem lēmumu par studiju programmas licencēšanas atcelšanu. Gan esošajā, gan nākotnes Augstskolu likuma 55.2 panta redakcijā nav paredzēta studiju programmas licencēšanas atcelšana, ja Izglītības un zinātnes ministrs ir izdevis rīkojumu par augstskolas akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu. Lai arī praksē nav bijuši gadījumi, kad ministrs izdotu šādu rīkojumu par augstskolas akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu, tomēr Augstskolu likumā nepieciešams paredzēt rīcību šādā gadījumā un no tā izrietošās sekas.

Risinājuma apraksts

Tiesību akta projektā paredzēts papildināt Augstskolu likuma 55.2 panta astoto daļu ar 12. punktu un arī 8.1 daļu ar 6. punktu, paredzot lēmuma par studiju programmas licencēšanas atcelšanu, ja Izglītības un zinātnes ministrs ir izdevis rīkojumu par augstskolas akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu. Tiesību akta projektā paredzēts, ka minētais grozījums Augstskolu likuma 55.2 panta 8.1 daļā stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī, reizē ar daļas stāšanos spēkā, savukārt esošajā redakcijā astotajā daļā grozījums stājas spēkā vispārējā kārtībā un būs spēkā esošs līdz 2027. gada 31. decembrim.

Problēmas apraksts

Augstskolu likuma 9 panta astotajā daļā, kas stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī, kā arī spēkā esošās redakcijas 9. panta trešajā daļā, noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu. Augstskolu likuma 3.1 , 3.2 , 3.3 vai 3.4 pantos ir noteiktas prasības augstskolu tipam, tomēr nav noteikts uzraudzības mehānisms – augstskolu tipa atbilstības izvērtēšanai un sekām, ja augstskola neatbilst tipam. Tāpēc ir nepieciešams izveidot skaidru regulējumu un noteikt tiesiskās sekas gadījumos, kad tiek izdots šāds rīkojums vai konstatēta neatbilstība noteiktajam augstskolas tipam, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un ievērotu tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz iesaistītajiem subjektiem.

Risinājuma apraksts

Tiesību akta projektā paredzēts papildināt Augstskolu likuma 8.6 panta pirmo daļu ar 8. un 9.apakšpunktu, paredzot, ka augstskolu izslēdz no izglītības iestāžu reģistra, ja Izglītības un zinātnes ministrs ir izdevis rīkojumu par augstskolas akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu, kā arī ja augstskolas tips neatbilst ne vienam no tipiem. Papildus 3. pantā tiek noteikta  iestāde, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma veic augstskolas atbilstības izvērtēšanu noteiktajam augstskolas tipam. Akadēmiskās informācijas centrs pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma izvērtēs Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēto augstskolu atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam. Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par augstskolas atbilstību noteiktam tipam. Gadījumi, kad šāda izvērtēšana notiktu, būtu ārpus kārtas, piemēram, Augstskolu likuma ievērošanas kontroles gadījumā vai pārejas posmā līdz cikliskai institucionālajai akreditācijai, vai gadījumos, kad esoša izglītības iestāde, piemēram, koledža, vēlētos veikt reorganizāciju un kļūt par augstskolu. Tāpat arī šis mehānisms var tikt izmantots gadījumos, kad notiek citi izvērtējumi, kas ir neatkarīgi no akreditācijas laika grafika, bet var ietekmēt augstskolas tipu, piemēram Zinātnisko institūciju starptautiskais novērtējums. Izmaksas ārpuskārtas tipa novērtējumam tiks segtas no Izglītības un zinātnes ministrijas līdzekļiem esošā budžeta ietvaros.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Nē

Juridiskās personas augstskolas koledžas studiju kvalitātes komisija Nodibinājums "Akadēmiskās informācijas centrs"

Ietekmes apraksts

Izglītības iestādēm būs pienākums nodrošināt šo studējošo dalības studiju procesā uzskaiti un savlaicīgi pieņemt lēmumu par eksmatrikulāciju gadījumos, kad ir iestājušies likumā noteiktie priekšnoteikumi. Studiju kvalitātes komisijai būs pienākums pieņemt lēmumu par studiju programmas licences atcelšanu, ja izglītības un zinātnes ministrs pieņēmis lēmumu par augstskolas akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.

Akadēmiskajam informācijas centram pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma būs pienākums veikt augstskolas atbilstības izvērtējumu tās dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam. Papildus jāmin, ka Akadēmiskās informācijas centrs jau ir veicis pirmreizējo augstskolu tipu pārbaudi un Studiju kvalitātes komisija ir tos apstiprinājusi, līdz ar to ārpuskārtas izvērtējumi nenozīmē pilnīgi jaunu kompetenču piešķiršanu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Nē

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Nē

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Nē

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Nē

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Tiesību akta projekts kopumā stiprinās augstskolu atbildību ārvalstu studējošo uzraudzībā, pilnveidos kvalitātes nodrošināšanas mehānismus un mazinās risku, ka augstākās izglītības sistēma tiek izmantota negodprātīgas ekonomiskās imigrācijas nolūkos, vienlaikus neradot būtisku papildu administratīvo slogu, jo lielākā daļa attiecīgo pienākumu augstskolām jau izriet no spēkā esošā regulējuma un no uzaicinātāja statusa. Papildus jāmin, ka Akadēmiskās informācijas centrs jau ir veicis pirmreizējo augstskolu tipu pārbaudi un Studiju kvalitātes komisija ir tos apstiprinājusi, līdz ar to ārpuskārtas izvērtējumi nenozīmē pilnīgi jaunu kompetenču piešķiršanu. Tiesību akta projektā esošie risinājumi tiks īstenoti esošā budžeta ietvarā. Ārpuskārtas tipa izvērtēšanu Akadēmiskās informācijas centram segs no Izglītības un zinātnes ministrijas līdzekļiem.

4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

5.

Tiesību akta projekta atbilstība

Latvijas

Republikas starptautiskajām saistībām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Apraksts

6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Nē

Nevalstiskās organizācijas

Nē

Cits

Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Apspriede

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

2025. gada 18. decembrī notika tikšanās ar augstskolu rektoriem, kur tika pārrunāti vairāki scenāriji ārvalstu studējošo regulējuma pilnveidei. 2026. gada 30. janvārī notika tikšanās ar augstskolām, lai apspriestu labās prakses piemērus par darbu ar ārvalstu studentiem, izteiktu Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumus, kā arī uzklausītu augstskolu viedokli. Izglītības un zinātnes ministrija aicināja izteikt viedokli par sagatavoto grozījumu projektu Augstskolu likumā, kas skar eksmatrikulācijas kritērijus ārvalstu studentiem, kā arī uzņemšanas nosacījumus (vērtējuma sliekšņa noteikšanu). Diskusiju laikā augstskolas izteica atbalstu sagatavotajiem grozījumiem. Visu augstskolu - visu valsts iestāžu sadarbības sanāksme ārvalstu studentu piesaistes jautājumos notika 2026.gada 6.martā, kurā piedalījās pārstāvji no augstskolām un valsts iestādes (Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, Valsts robežsardze, Valsts Drošības dienests, Ekonomikas ministrija, Akadēmiskās informācijas centrs, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Valsts izglītības attīstības aģentūra), kuras dalās ar saviem datiem un novērojumiem ārvalstu studentu piesaistes jautājumos un iespējamām rekomendācijām augstskolām. 2026. gada 10. martā notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēde, kurā tika prezentēti dažādi potenciālie likumu un ministru kabineta grozījumi. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa piedalījās Rektoru padomēs sēdē (12.06.2026) un informēja par Izglītības un zinātnes ministres plānotajiem darbiem.

Cita informācija

7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Nodibinājums "Akadēmiskās informācijas centrs" augstskolas un koledžas studiju kvalitātes komisija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme

Jā/Nē

Skaidrojums

1. Tiks veidota jauna institūcija Nē -

2. Tiks likvidēta institūcija Nē -

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija Nē -

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) Jā

Līdz ar šiem grozījumiem tiks noteikts papildu uzdevums Studiju kvalitātes komisijai atcelt studiju programmu licencēšanu, ja augstskolu izslēdz no augstskolu reģistra. Akadēmiskās informācijas centrs izvērtēs augstskolu atbilstību dibinātāja noteiktajam tipam pēc izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma. Ārpuskārtas tipa izvērtēšanu segs no Izglītības un zinātnes ministrijas līdzekļiem esošā budžeta ietvaros. Studiju kvalitātes komisija lēmumu pieņems kārtējā komisijas sēdē, esošā budžeta ietvaros. Papildus Izglītības un kvalitātes valsts dienestam būs jāuzrauga arī šo normu izpilde augstākās izglītības iestādēs, esošā finansējuma ietvaros.

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija Nē -

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija Nē -

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija Nē -

8. Cita informācija Nē -

Cita informācija

8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Personas datu dokumentos, kas apliecinās personas prombūtni, apstrāde tiks veikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta "c" un "e" apakšpunktu un 9. panta 2. punkta "g"

apakšpunktu. Veselības datu apstrāde ir nepieciešama, lai augstskola varētu izvērtēt ārvalstu studējošā prombūtnes attaisnojošos iemeslus, nodrošināt studiju procesa uzraudzību un izpildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, kā arī lai nodrošinātu efektīvu ārvalstnieku uzturēšanās kontroli atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajam. Apstrādājamo datu apjoms tiks ierobežots līdz datiem, kas nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai. Tiesību akta projektā nav noteikta prasība prombūtni attaisnojošā dokumentā (piemēram, ārsta izziņā) norādīt personas veselības datus, piemēram, diagnozi. Par pietiekamu informāciju tiks uzskatīta informācija par prombūtnes periodu un to, ka attiecīgajā laikposmā veselības stāvokļa dēļ persona nevarēja piedalīties studiju procesā. Dati tiks glabāti līdz personas izslēgšanai no studējošo saraksta. Imigrācijas likuma tiesību norma nosaka, ka akreditētai izglītības iestādei ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbadienu laikā rakstveidā informēt Valsts robežsardzi par to, ka ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar mācībām vai studijām trīs dienas nepārtraukti bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mācību vai studiju procesā un nav sasniedzams. Savukārt Izglītības likuma 20. panta pirmajā daļā noteikts, ka Izglītības likuma, Profesionālās izglītības likuma, Augstskolu likuma un citu ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu kontrolē Izglītības kvalitātes valsts dienests.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Sēde

Protokola izraksts

2026. gada 8. septembrī Nr. 51

32. §

Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā"

26-TA-1499 (I. Indriksone, L. Levada, V. Valainis, H. Abu Meri, Z. Driņķe, J. Dombrava, K. Zvirbulis,

A. Kulbergs)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu. 2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā. 3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir izglītības un zinātnes ministrs.

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja (paraksts*) I. Gailīte

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu