Amendments to the Covered Bonds Law: data feed to the EU single access point

Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520, tālr. 67082800, e-pasts pasts@mk.gov.lv, www.mk.gov.lv

Rīgā

02.07.2026. Nr. 25-TA-2563

Saeimas Prezidijam

Par likumprojekta nosūtīšanu

Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Segto obligāciju likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Puķītis 25476435, Guntis.Pukitis@fm.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604), likumprojektu "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284), likumprojektu "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576), likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691) un likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713) (likumprojektu pakete).

Likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).

Pielikumā:

1. Likumprojekts 2. Anotācija 3. Ministru kabineta 2026. gada 30. jūnija sēdes protokola Nr. 35 22. § izraksts

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

Nagle, 67082849

Likumprojekts

Grozījumi Segto obligāciju likumā

Izdarīt Segto obligāciju likumā (Latvijas Vēstnesis, 2021, 110. nr.; 2023, 128. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 39. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(4) Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulas (ES) Nr. 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – regula Nr. 2023/2859), 2. panta 2. punkta izpratnē, kura nodrošina šā panta pirmajā daļā, šā likuma 44. panta trešajā daļā, 97. pantā un 103. panta pirmajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam. (5) Šā panta pirmajā daļā, šā likuma 97. pantā un 103. panta pirmajā daļā minēto informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b" un "c" apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visus tās kredītiestādes nosaukumus, kurai ir atļauts emitēt segtās obligācijas, un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus."

2. 44. pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Emitents ieguldītājiem atklājamo informāciju par segto obligāciju programmu publicē savā tīmekļvietnē un vienlaikus iesniedz Latvijas Bankā visā segto obligāciju programmas īstenošanas laikā."; papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Informāciju Latvijas Bankai sniedz regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija par segto obligāciju programmu satur regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visus tās kredītiestādes nosaukumus, kurai ir atļauts emitēt segtās obligācijas, un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus."

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. punktu šādā redakcijā: "3. Šā likuma 39. panta ceturto un piekto daļu, kā arī 44. panta trešās daļas jauno redakciju un ceturto daļu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri."

4. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām: papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 2. punktu šādā redakcijā:

"2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas."; uzskatīt līdzšinējo informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām tekstu par 1. punktu.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Finanšu ministra pienākumu izpildītājs ‒ tieslietu ministrs (paraksts*)

E. Smiltēns

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Segto obligāciju likumā" sākotnējās ietekmes (exante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

ES dokuments

Apraksts

Likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā” (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai Segto obligāciju likumā (turpmāk - Likums) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.decembra Direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības. Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīva 2019/2162 par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (turpmāk – Direktīva Nr. 2019/2162), iekļaujot tajā jaunu 26.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”. Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas tikai uz Segto obligāciju likuma subjektiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam, tādējādi nodrošinot centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā par segto obligāciju programmām, par normatīvajiem aktiem segto obligāciju jomā un par administratīvajiem aktiem, kā arī to emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu, kurām atļauts lietot terminu "Eiropas segtā obligācija".

Spēkā stāšanās termiņš

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Pamatojums

Direktīvas Nr. 2023/2864 17. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026.gada 10.janvārim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Līdz ar to nekavējoties ir nepieciešams transponēt Likumā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja Direktīva Nr. 2023/2864 netiek transponēta minētajā termiņā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Likuma 39. pants paredz, ka emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu kārto Latvijas Banka un publicē to savā tīmekļvietnē. Sarakstā norāda informāciju par segto obligāciju programmu, segto obligāciju programmas grozījumiem, emitentu un atsavinātāju, kas nav emitents, segto obligāciju sabiedrību, kas sniedz galvojumu, seguma portfeļa uzraugu, ieguldītājiem paredzētās informācijas pieejamības vietu, Latvijas Bankas lēmumu par aizliegumu emitēt jaunas segtās obligācijas. Pēc emitenta lūguma Latvijas Banka segto obligāciju programmu atzīmē kā pabeigtu un izpildītu, ja ir izpildītas visas emitenta saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem, kas izriet no segto obligāciju programmas. Emitenta pienākums ir iesniegt Latvijas Bankai informāciju, kas to apliecina. Likuma 44. pants nosaka, ka Emitents reizi ceturksnī 20 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām sniedz ieguldītājiem informāciju par segto obligāciju programmu, lai ieguldītāji varētu novērtēt minētās segto obligāciju programmas profilu un riskus un paši veikt sava ieguldījuma izvērtējumu. Emitents ieguldītājiem sniedz informāciju par seguma portfeli, t.sk., seguma portfeļa un neatmaksāto segto obligāciju vērtību, sarakstu ar starptautiskajiem vērtspapīru identifikācijas numuriem (ISIN) atbilstoši Starptautiskās Standartizācijas organizācijas noteiktajam standartam visām minētajā programmā iekļautajām segtajām obligācijām, seguma aktīvu ģeogrāfisko sadalījumu un veidu un kredīta apmēra attiecības pret nodrošinājumu novērtēšanas metodi, detalizētu informāciju par tirgus risku, tostarp procentu likmju risku, valūtu risku, kredītrisku un likviditātes riskiem, pagarināma termiņa struktūru, tostarp pārskatu par termiņa pagarināšanas izraisītājnotikumiem, nepieciešamā un pieejamā seguma līmeni un likumiskās, līgumiskās, obligātās un brīvprātīgās virsnodrošināšanas līmeni, aizdevumu (kredītu) īpatsvaru, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 178. pantu vai ja aizdevumu (kredītu) atmaksa ir kavēta par vairāk nekā 90 dienām, likviditātes rezervju apjomu, ārvalstu valūtā denominētu seguma aktīvu īpatsvaru seguma portfelī. Latvijas Bankai ir tiesības noteikt emitentam prasības par ieguldītājiem atklājamo informāciju, šīs informācijas saturu un apjomu papildus šā panta pirmās daļas prasībām un pārskata struktūru. Emitents ieguldītājiem atklājamo informāciju par segto obligāciju programmu publicē savā tīmekļvietnē visā segto obligāciju programmas īstenošanas laikā. Likuma 97. pants paredz, ka Latvijas Bankas tīmekļvietnē publiskojamā informācija par segtajām obligācijām. Latvijas Banka papildus šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētajam pienākumam savā tīmekļvietnē publicē šādu informāciju: par normatīvajiem aktiem segto obligāciju jomā, kā arī atbilstoši šā likuma 103. pantam informāciju par administratīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, to emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu, kurām atļauts lietot terminu "Eiropas segtā obligācija". Likuma 103. pants nosaka, ka Latvijas Banka informāciju par personām piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu (fiziskajai personai — vārds, uzvārds; juridiskajai personai — nosaukums un reģistrācijas numurs), tās izdarīto pārkāpumu (veids, piemērotā sankcija, administratīvais pasākums, lēmuma spēkā stāšanās datums), kā arī informāciju par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto tiesas nolēmumu. Informāciju publisko bez kavēšanās pēc tam, kad adresāts ir informēts par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem. Informāciju Latvijas Banka var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi, vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Ja paredzams, ka šā panta otrajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šo laikposmu. Noteiktajā kārtībā publiskotā informācija Latvijas Bankas tīmekļvietnē ir pieejama vismaz piecus gadus no informācijas publiskošanas dienas. Publikācijā ietvertos personas datus tīmekļvietnē saglabā tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams, bet ne ilgāk par pieciem gadiem. Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par personām piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem. Latvijas Bankai ir tiesības noteiktajā kārtībā publicēt informāciju par citiem lēmumiem, kurus tā ir pieņēmusi saskaņā ar šo likumu, ja šādi lēmumi var ietekmēt ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru intereses, bet nerada draudus emitenta, atsavinātāja, segto obligāciju sabiedrības vai finanšu tirgus stabilitātei. Regulas Nr. 2023/2859 1. pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas Nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2019/2162 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7. pantā.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Ņemot vērā to, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Segto obligāciju likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Segto obligāciju likumā.

Risinājuma apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no direktīvas Nr. 2023/2864, veikti precizējumi un papildinājumi Segto obligāciju likumā 39. un 44. pantā.

Problēmas apraksts

Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par nodrošināto obligāciju programmām regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP. Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru. Savukārt Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 4. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par normatīvajiem aktiem segto obligāciju jomā un par administratīvajiem aktiem, kā arī to emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu, kurām atļauts lietot terminu "Eiropas segtā obligācija" regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP. Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.

Risinājuma apraksts

Papildināt Likuma 39. pantu ar ceturto daļu, kurā paredzēts, ka Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē un, ka Latvijas Banka nodrošina šā pantā pirmajā daļā, šā likuma 44. panta trešajā daļā, šā likuma 97. panta 2. punktā un šā likuma 103. panta pirmajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam. Likuma 39. panta piektā daļa paredz, ka informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visi tās kredītiestādes nosaukumi, kurai ir atļauts emitēt segtās obligācijas un uz kuru attiecas informācija un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus. Precizēts Likuma 44. pants, kur trešajā daļā paredzēt, ka emitents ieguldītājiem atklājamo informāciju par segto obligāciju programmu publicējot savā tīmekļvietnē vienlaikus iesniedz Latvijas Bankā visā segto obligāciju programmas īstenošanas laikā. Savukārt Likuma 44. panta ceturtā daļa nosaka, ka informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visi tās kredītiestādes nosaukumi, kurai ir atļauts emitēt segtās obligācijas un uz kuru attiecas informācija un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus. Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864. Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā. Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus. Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām. Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 39. panta ceturto un piekto daļu, 44. panta trešās daļas jauno reakciju, ceturto daļu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri. Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Nē

Juridiskās personas

Latvijas Banka Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.

Ietekmes apraksts

Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas nozīmīgi papildus pienākumi, kuri radītu administratīvās izmaksas, jo pienākums regulāri savā tīmekļa vietnē publiskot informāciju par segto obligāciju programmu publicē savā tīmekļvietnē jau ir pašlaik noteikts Likuma 44. panta trešajā daļā. Likumprojekts nosaka prasību Likuma subjektiem iepriekš sagatavoto informāciju par segto obligāciju programmu papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus iesniegt arī Latvijas Bankā. Tādējādi pilnībā jauns ziņošanas pienākums netiek ieviests, bet tiek papildināta esošā sistēma informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā kopumā. Cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums, lai nodrošinātu regulāri sagatavotās un publicētās informācijas, vienlaikus iesniegšanu Latvijas Bankā katram Likuma subjektam varētu būt atšķirīgs, ņemot vērā tā darbības apjomu, iekšējās informācijas tehnoloģijas jeb IT infrastruktūras, tostarp, vai programmnodrošinājumu izstrādā pats Likuma subjekts vai iegādājas ārpakalpojumā sistēmas tehniskos risinājumus, kā arī vai šo pāreju īsteno un plāno laikus, t.i., kopš Regulas Nr. 2023/2864 pieņemšanas, vai pašlaik kā neplānotu papildu darbu u.tml., līdz ar to konkrētas izmaksas Likuma subjekta griezumā nav iespējams identificēt un precīzi aprēķināt.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Sabiedrīb as grupa

Palielinās/ samazinās

Stundas samaksas likme euro

Laika patēriņš uz vienību stundās

Subjektu skaits

Cik bieži reizes gadā

Administr atīvās izmaksas

- euro

Aprēķinu skaidroju ms

Latvijas Banka

Uzņēmum i, kas ir Likuma subjekti.

palielinās

Vērtības nozīme:

18,89 Saskaņā ar Oficiālajā statistikas portālā norādīto informācij u vienas stundas darbaspēk a izmaksas finanšu un apdrošināš anas nozarē 2025. gada 3. ceturksnī bija 3022 euro mēnesī

3,00 -

- 0,00

Izmaksas aprēķināta s vienam subjektam, ja tāds tirgū būtu. Šobrīd Latvijā nav subjektu, kuriem attiecīgās prasības būtu saistošas.

Kopā 0,00

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Sabiedrības grupa

Vai ietekmē?

Izmaksas par vienību - euro

Vienību skaits

Atbilstības izmaksas euro

Aprēķinu skaidrojums

Juridiskās personas Kopā (juridiskās personas) 0,00

Latvijas Banka

Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.

Jā

Vērtības nozīme:

1 000,00 - 0,00

Nav iespējams precīzi aprēķināt, cik lielas varētu būt atbilstības izmaksas subjektiem, kuru tirgū šobrīd vēl nav. Informācijas sistēmu pielāgošana attiecīgās informācijas iesniegšanai Latvijas Bankai varētu radīt īpašas vienreizējas izmaksas, kuru apjoms var būt atkarīgs no informācijas sistēmu esošās atbilstības jaunajām prasībām. Ja sistēmas jau ir atbilstošas, tad papildus atbilstības izmaksas neveidotos. Šobrīd Latvijā nav subjektu, kuriem varētu rasties atbilstības izmaksas sistēmu pielāgošanai.

Kopā 0,00

3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā"

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA- 2576).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

5.

Tiesību akta projekta atbilstība

Latvijas

Republikas starptautiskajām saistībām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

Jā

ES tiesību akta CELEX numurs

32023L2864

ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas

Apraksts Direktīvas Nr. 2022/2864 normas ir jāpārņem līdz 10.01.2026.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

Nē

Apraksts

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas

ES TA panta numurs

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto

Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji

Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums

A B

Segto obligāciju likuma 44. panta trešā un ceturtā daļa. Pārejas noteikumu 3. punkts.

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Segto obligāciju likuma 39. panta ceturtā daļa.

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Segto obligāciju likuma 39. panta piektā daļa.

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Cita informācija -

6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Latvijas Banka

Nevalstiskās organizācijas

Nē

Cits

Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Publiskā apspriešana

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/b8d36c3c-437c-4d81-948d- 8c87e05d1cdf/public_participations

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti viedokļi, priekšlikumi vai iebildumi par Likumprojektu "Grozījumi Segto obligāciju likumā".

Cita informācija

7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Latvijas Banka

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme

Jā/Nē

Skaidrojums

1. Tiks veidota jauna institūcija Nē -

2. Tiks likvidēta institūcija Nē -

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija Nē -

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) Nē -

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija Nē -

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija Nē -

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija Nē -

8. Cita informācija Nē -

Cita informācija

8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Sēde

Protokola izraksts

2026. gada 30. jūnijā Nr. 35

22. §

Likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā"

25-TA-2563 (A. Kulbergs)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu. 2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284), likumprojektu "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA- 2576), likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691) un likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).

3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

4. Lūgt Saeimu likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284), likumprojektu "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576), likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691) un likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713) (likumprojektu pakete).

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja (paraksts*) I. Gailīte

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu