Amendments to the Investment Brokerage Firms Law: EU single access point and counterparty risk

Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520, tālr. 67082800, e-pasts pasts@mk.gov.lv, www.mk.gov.lv

Rīgā

02.07.2026. Nr. 25-TA-2604

Saeimas Prezidijam

Par likumprojekta nosūtīšanu

Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Puķītis 25476435, Guntis.Pukitis@fm.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284), likumprojektu "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA- 2447), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA- 2538), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25- TA-2547), likumprojektu "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576), likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25- TA-2585), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691) un likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA- 2713) (likumprojektu pakete). Likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).

Pielikumā:

1. Likumprojekts 2. Anotācija 3. Ministru kabineta 2026. gada 30. jūnija sēdes protokola Nr. 35 13. § izraksts

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

Nagle, 67082849

Likumprojekts

Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā

Izdarīt Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 94., 204. nr.; 2024, 120.A, 193. nr.; 2025, 188. nr.; 2026, 99. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā: papildināt pirmo daļu ar 18. punktu šādā redakcijā:

"18) centrālais darījumu partneris – persona, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (turpmāk – Regula Nr. 648/2012) 2. panta 1. punktā."; izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likumā lietotie termini "Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība", "Eiropas Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība", "Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība", "finanšu iestāde", "ieguldījumu brokeru sabiedrību grupa" un "ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība" atbilst Regulas Nr. 2019/2033 4. pantā lietotajiem terminiem, termini "kredītiestāde" un "atbilstīgs centrālais darījumu partneris" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) 4. pantā lietotajiem terminiem, termins "atvasināti instrumenti" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regulā (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 600/2014) lietotajam terminam."

2. Izteikt 31. panta pirmās daļas 14. punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā: "b) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku, kā arī risku, kuru tā rada vai var radīt saviem klientiem (tostarp koncentrācijas riska, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem), identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu, ņemot vērā Regulas Nr. 648/2012 7.a panta prasības. Ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā plānus un kvantificējamus mērķus saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 7.a panta prasībām, lai pārvaldītu un novērstu koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā pakalpojumus, kuriem ir būtiska sistēmiska nozīme Eiropas Savienībā vai vismaz vienā dalībvalstī,".

3. Papildināt 43. pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Latvijas Banka novērtē un pārrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību praksi attiecībā uz koncentrācijas riska, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, pārvaldīšanu, tostarp plānus, kas izstrādāti saskaņā ar šā likuma

31. panta pirmās daļas 14. punkta "b" apakšpunktu, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrību komercdarbības modeļu pielāgošanu Regulas Nr. 648/2012 7.a pantā noteiktajām prasībām."

4. Papildināt 45. panta pirmo daļu ar 14. punktu šādā redakcijā: "14) samazina riska darījumus ar noteiktu centrālo darījumu partneri vai pārdala riska darījumus tās tīrvērtes kontos saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 7.a pantu, ja Latvijas Banka uzskata, ka pastāv pārmērīgas koncentrācijas risks, kas izriet no riska darījumiem ar noteiktu centrālo darījumu partneri."

5. Izteikt 57. panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības šā panta pirmajā daļā minēto informāciju publisko, ievietojot savā tīmekļvietnē vai izvēloties citu piemērotu informācijas nesēju un vietu, un vienlaikus iesniedz Latvijas Bankā."

6. Aizstāt 60. panta otrās daļas 3. punktā vārdu "centrālo" ar vārdu "centrālā".

7. Izteikt 84. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā: "1) veic finanšu tirgu un finanšu iestāžu uzraudzību, tostarp to finanšu iestāžu uzraudzību, kurām ir piešķirta atļauja darboties kā centrālajiem darījumu partneriem, ja centrālie darījumu partneri ir atzīti saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 25. pantu;".

8. Papildināt likumu ar 86. pantu šādā redakcijā:

"86. pants. Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā

(1) Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulas (ES) Nr. 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), 2. panta 2. punkta izpratnē. (2) Latvijas Banka nodrošina šā likuma 12. panta astotajā daļā, 16. panta piektajā daļā, 17. panta piektajā un septītajā daļā, 57. panta pirmajā daļā, 76. panta pirmajā un otrajā daļā un 81. panta otrajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam. (3) Šā likuma 57. panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Bankai iesniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā šā panta pirmajā daļā minētās sabiedrības nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus. (4) Šā likuma 12. panta astotajā daļā, 16. panta piektajā daļā, 17. panta piektajā un septītajā daļā, 76. panta pirmajā un otrajā daļā un 81. panta otrajā daļā minēto informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Regulētā informācija satur Regulas Nr. 2023/2859

7. panta 4. punkta "b" un "c" apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tirgus operatoru, vai piesaistīto aģentu nosaukumus un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus."

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā: "9. Šā likuma 57. panta otrās daļas jauno redakciju un 86. pantu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri."

10. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

"8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2024/2994, ar ko direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un 2019/2034/ES groza attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Finanšu ministra pienākumu izpildītājs ‒ tieslietu ministrs (paraksts*)

E. Smiltēns

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

ES dokuments

Apraksts

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” (turpmāk likumprojekts) izstrādāts, lai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā (turpmāk - Likums) transponētu: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības. Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīva 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (turpmāk – Direktīva Nr. 2019/2034), iekļaujot tajā jaunu 44.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”. Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas tikai uz Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma subjektiem. 2) tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2024/2994, ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti (turpmāk – Direktīva Nr. 2024/2994), prasībām. Direktīvā Nr. 2024/2994 iekļautas tiesību normas ar mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā un mazināt iespējamos kaitīgās ietekmes izplatīšanās riskus visā Eiropas Savienības finanšu sistēmā, ieviešot atbilstošas prasības, lai veicinātu tāda koncentrācijas riska apzināšanu, pārvaldību un uzraudzību, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (CCP). Minētās prasības veikt nepieciešamos pasākumus savu darījumdarbības modeļu pielāgošanai nolūkā nodrošināt atbilstību jaunajām tīrvērtes prasībām, kas ieviestas ar grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulā (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem, kuri ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/2987, un lai kopumā veicinātu to riska pārvaldības praksi, ņemot vērā to tirdzniecību veicinošo aktivitāšu raksturu, darbības jomu un sarežģītību, kas attiecas uz Likuma subjektiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam, tādējādi nodrošinot centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kā arī nodrošināt, ka kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un to kompetentās iestādes pienācīgi uzrauga un mazina koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem.

Spēkā stāšanās termiņš

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Pamatojums

Direktīvas Nr. 2023/2864 17. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026.gada 10.janvārim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Līdz ar to nekavējoties ir nepieciešams transponēt Likumā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja Direktīva Nr. 2023/2864 netiek transponēta minētajā termiņā. Direktīvas Nr. 2024/2994 4. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026. gada 25. jūnijam pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas Nr. 2024/2994 prasības.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Likuma 1. panta pirmā daļa šo brīd neiekļauj definīciju terminam “centrālais darījumu partneris”, 1. panta otrā daļa nosaka terminu lietojumu atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem terminiem - "Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība", "Eiropas Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība", "Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība", "finanšu iestāde", "ieguldījumu brokeru sabiedrību grupa", "ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība", "kredītiestāde" un "atvasināti instrumenti". Likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta "b" apakšpunkts nosaka, ka Ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar tai izsniegto licenci tās darbības laikā izveido tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas un nodrošina darbības, kas ietver, tai skaitā, ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu. Likuma 43. pants nosaka uzraudzības pārbaudes un novērtējuma kārtību, ko Latvijas Banka veic attiecībā uz šajā likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteikto prasību izpildi. Likuma 45. panta pirmā daļa nosaka, kādu informāciju, piemērojot šā likuma 43. panta otrās, trešās, ceturtās, piektās un septītās daļas, 53. panta ceturtās un piektās daļas noteikumus un Regulas Nr. 2019/2033 prasības, ievērojot samērīguma principu, tiesības uzraudzības procesā Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Likuma 57. panta pirmajā daļā noteikts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav uzskatāma par nelielu ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir uzskatāma par nelielu ieguldījumu brokeru sabiedrību, uz kuru attiecas Regulas Nr. 2019/2033 46. panta 2. punkta prasība, publicē Regulas Nr. 2019/2033 46. pantā minēto informāciju biežāk nekā reizi gadā, izplatot to divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata perioda beigām. Likuma 76. panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām, pēc tam, kad tā ir paziņota adresātam, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu. Likuma 81. panta otrajā daļā paredz, ka Ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atjaunošanas un noregulējuma, maksātnespējas procesa un likvidācijas tiesiskais regulējuma ietvaros Latvijas Banka ir tiesīga iecelt pilnvarnieku. Likuma 84. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņas ar ārvalstu uzraudzības institūcijām nodrošināšanai Latvijas Banka ir tiesīga slēgt līgumus par informācijas apmaiņu šajā likumā noteikto uzraudzības funkciju veikšanai ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, iestādēm vai citām juridiskajām personām, kas veic finanšu tirgu un finanšu iestāžu uzraudzību, tostarp to finanšu iestāžu uzraudzību, kurām ir piešķirta atļauja darboties kā centrālajiem darījumu partneriem, ja centrālie darījumu partneri ir atzīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (turpmāk - Regula Nr. 648/2012 ) 25. pantu. Regulas Nr. 2023/2859 1. pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar regulas nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2019/2034 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7. pantā.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Ņemot vērā to, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā. Ņemot vērā, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, kurus skar Direktīvas Nr. 2019/2034 prasības, tai skaitā uz risku apzināšanu, pārvaldību un uzraudzību, ir Likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2024/2994 3.panta prasības, ir nepieciešams veikt grozījumus Likumā.

Risinājuma apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2019/2034 prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta prasībām, Likumā veikti šādi grozījumi: 1. panta pirmā daļa papildināta ar 18.punktu, kas definē terminu “centrālais darījumu partneris”; 1. panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, papildinot terminu definīcijas; 31. panta pirmās daļas 14. punkta "b" apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, precizējot prasības, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām iekšējās kontroles sistēmā ir jānodrošina attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku, kā arī risku, kurus tā rada vai var radīt saviem klientiem, tostarp koncentrācijas riska, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, ņemot vērā Regulas Nr. 648/2012 7.a panta prasības, identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu, kā arī nosaka, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā plānus un kvantificējamus mērķus saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 7.a panta prasībām, lai pārvaldītu un novērstu koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā pakalpojumus, kuriem ir būtiska sistēmiska nozīme Eiropas Savienībā vai vismaz vienā dalībvalstī; Lai nodrošinātu vienotu izpratni un tiesisko noteiktību, ar formulējumu “kvantificējami mērķi” jāsaprot ieguldījumu brokeru sabiedrības noteikti, skaidri izmērāmi un skaitliski izteikti mērķi, kas ļauj novērtēt koncentrācijas riska apjomu un tā samazināšanas progresu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a panta prasībām. Minētie mērķi attiecas uz koncentrācijas riska pārvaldīšanu un ierobežošanu attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā pakalpojumus, kuriem ir būtiska sistēmiska nozīme Eiropas Savienībā vai dalībvalstī. Kvantificējami mērķi var ietvert, piemēram, noteiktas ekspozīcijas robežvērtības, procentuālus limitus, ekspozīcijas attiecību pret kapitālu vai pakāpeniskus samazināšanas rādītājus ar konkrētiem termiņiem. 43. pants papildināts ar 2.1 daļu, nosakot, ka Latvijas Banka novērtē un pārrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību praksi koncentrācijas riska, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, pārvaldīšanai, tostarp plānus, kas izstrādāti saskaņā ar šā likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta "b" apakšpunktu, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrību komercdarbības modeļu pielāgošanu Regulas Nr. 648/2012 7.a pantā noteiktajām prasībām; 45. panta pirmā daļa papildināta ar 14. punktu, kas nosaka Latvijas Bankas tiesības uzraudzības procesā ieguldījumu brokeru sabiedrībai pieprasīt, lai tiktu samazināti riska darījumi ar noteiktu centrālo darījumu partneri vai pārdalīti riska darījumi tās tīrvērtes kontos saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 7.a pantu, ja Latvijas Banka uzskata, ka pastāv pārmērīgas koncentrācijas risks, kas izriet no riska darījumiem ar noteiktu centrālo darījumu partneri; 84. panta pirmās daļas 1. punkts ir izteikts jaunā redakcijā, ar grozījumiem precizējot Latvijas Bankas tiesības informācijas apmaiņas nodrošināšanai slēgt līgumus ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, iestādēm vai citām juridiskajām personām, kas veic finanšu tirgu un finanšu iestāžu uzraudzību, tostarp to finanšu iestāžu uzraudzību, kurām ir piešķirta atļauja darboties kā centrālajiem darījumu partneriem, ja centrālie darījumu partneri ir atzīti saskaņā ar Regulas Nr. 648/2012 25. pantu. Likumprojekts papildina arī informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz Direktīvu Nr. 2024/2994.

Problēmas apraksts

Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par par riska pārvaldības mērķiem un politiku, par pašu kapitālu un tā atbilstību prasībām, ka arī par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP. Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un mātesuzņēmumi iegūst juridiskās personas identifikatoru. Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta 4.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.

Risinājuma apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2019/2034 44.a panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2023/2864, Likums papildināts ar 57. panta otrās daļas jauno redakciju un jaunu 86. pantu. Precizēta Likuma 57. panta otro daļa, kas paredz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības publisko šā panta pirmajā daļā minēto informāciju savā tīmekļvietnē vienlaikus to iesniedz Latvijas Bankā. Šā likuma 57. panta pirmajā daļā minēto informāciju

Latvijas Bankai iesniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā šā panta pirmajā daļā minētās sabiedrības nosaukumu un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus. Papildināt Likumu ar jaunu 86. pantu, kas paredz, ka Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē, kā arī nodrošina šā likuma 12. panta astotajā daļā, 16. panta piektajā daļā, 17. panta piektajā un septītajā daļā, 57. panta pirmajā daļā, 76. panta pirmajā un otrajā daļā un 81. panta otrajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam. Šā likuma 12. panta astotajā daļā, 16. panta piektajā daļā, 17. panta piektajā un septītajā daļā un 76. panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Regulētā informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visi tās ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tirgus operatora nosaukumi vai piesaistītā aģenta, uz kuru attiecas informācija, un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus. Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864. Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus un, ja nepieciešams, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējums, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā. Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus. Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas

2016. gada 14. jūlija deleģētās regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām. Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 57. panta otrās daļas jauno redakciju un 86. pantu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri. Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Nē

Juridiskās personas

Latvijas Banka Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.

Ietekmes apraksts

Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas nozīmīgi papildus pienākumi, kuri radītu administratīvās izmaksas, jo pienākums regulāri savā tīmekļa vietnē publiskot informāciju par riska pārvaldības mērķiem un politiku, par pašu kapitālu un tā atbilstību prasībām, ka arī par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem publicē savā tīmekļvietnē jau ir pašlaik noteikts Likumā. Likumprojekts nosaka prasību Likuma subjektiem iepriekš sagatavoto informāciju par riska pārvaldības mērķiem un politiku, par pašu kapitālu un tā atbilstību prasībām, ka arī par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus iesniegt arī Latvijas Bankā. Tādējādi pilnībā jauns ziņošanas pienākums netiek ieviests, bet tiek papildināta esošā sistēma informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā kopumā. Cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums, lai nodrošinātu regulāri sagatavotās un publicētās informācijas, vienlaikus iesniegšanu Latvijas Bankā katram Likuma subjektam varētu būt atšķirīgs, ņemot vērā tā darbības apjomu, iekšējās informācijas tehnoloģijas jeb IT infrastruktūras, tostarp, vai programmnodrošinājumu izstrādā pats Likuma subjekts vai iegādājas ārpakalpojumā sistēmas tehniskos risinājumus, kā arī vai šo pāreju īsteno un plāno laikus, t.i., kopš Regulas Nr. 2023/2864 pieņemšanas, vai pašlaik kā neplānotu papildu darbu u.tml., līdz ar to konkrētas izmaksas Likuma subjekta griezumā nav iespējams identificēt un precīzi aprēķināt.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Sabiedrīb as grupa

Palielinās/ samazinās

Stundas samaksas likme euro

Laika patēriņš uz vienību stundās

Subjektu skaits

Cik bieži reizes gadā

Administr atīvās izmaksas

- euro

Aprēķinu skaidroju ms

Latvijas Banka

Uzņēmum i, kas ir Likuma subjekti.

palielinās

Vērtības nozīme:

18,89 Saskaņā ar Oficiālajā statistikas portālā norādīto informācij u vienas stundas darbaspēk a izmaksas finanšu un 3,00 -

- 566,70

Aprēķinos ir ņemts vērā, ka ieguldījum u brokeru sabiedrībā m iepriekš sagatavoto publiski atklājamo informācij u papildus apdrošināš anas nozarē 2025. gada 3. ceturksnī bija 3022 euro mēnesī tās regulārai publiskoša nai savā tīmekļa vietnē vienlaikus būs jāiesniedz arī Latvijas Bankā. Publiskoja mā informācij a aptver ieguldījum u brokeru sabiedrība s riska pārvaldība s mērķus un politiku, informācij u par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām, kā arī, ja tas nepiecieša ms, informācij u par atalgojum a politiku un praksi, ieguldījum u politiku un vides, sociālajie m un pārvaldība s riskiem. Izmaksas aprēķināta s desmit Latvijā licencētajā ieguldījum u brokeru sabiedrībā m (skat. https://ww w.bank.lv/ finansutirgusdalibnieku registrs/tir gusdalibnieki ?segments =111ieguldijum upakalpoju musniedzeji,1 ieguldijum u-brokerusabiedriba s).

Kopā 566,70

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Sabiedrības grupa

Vai ietekmē?

Izmaksas par vienību - euro

Vienību skaits

Atbilstības izmaksas euro

Aprēķinu skaidrojums

Juridiskās personas Kopā (juridiskās personas) 10 000,00

Latvijas Banka Nē

Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.

Jā

Vērtības nozīme:

1 000,00 -

- 10 000,00

Nav iespējams precīzi aprēķināt, cik lielas varētu būt atbilstības izmaksas katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Informācijas sistēmu pielāgošana attiecīgās informācijas iesniegšanai Latvijas Bankai varētu radīt īpašas vienreizējas izmaksas, kuru apjoms var būt atkarīgs no informācijas sistēmu esošās atbilstības jaunajām prasībām. Ja sistēmas jau ir atbilstošas, tad papildus atbilstības izmaksas neveidotos. Izmaksas aprēķinātas desmit Latvijā licencētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām (skat. https://www.b ank.lv/finansutirgusdalibniekuregistrs/tirgusdalibnieki?seg ments=111ieguldijumupakalpojumusniedzeji,112ieguldijumubrokerusabiedribas).

Kopā 10 000,00

3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā"

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA- 2576).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

5.

Tiesību akta projekta atbilstība

Latvijas

Republikas starptautiskajām saistībām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

Jā

ES tiesību akta CELEX numurs

32023L2864; 32024L2994

ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas; Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīva (ES) 2024/2994, ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti.

Apraksts

Direktīvas Nr. 2022/2864 normas ir jāpārņem līdz 10.01.2026. Direktīvas Nr. 2024/2994 normas ir jāpārņem līdz 25.06.2026.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

Nē

Apraksts

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas; Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīva (ES) 2024/2994, ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti.

ES TA panta numurs

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto

Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji

Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums

A B

Likuma 86. panta otrā daļa. Pārejas noteikumu 9. punkts.

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Likuma 86. panta pirmā daļa. Pārejas noteikumu 9. punkts.

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Likuma 86. panta otrā daļa. Pārejas noteikumu 9. punkts.

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Likuma 86. panta otrā daļa. Pārejas noteikumu 9. punkts.

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 15. pantu Likuma 86. panta septītā, astotā un Pārņemtas pilnībā Likumprojekts neparedz stingrākas

Direktīvā Nr. iekļautais 44.a panta 1. punkts devītā daļu. Pārejas noteikumu 8. punkts.

prasības

Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 15. pantu Direktīvā Nr. iekļautais 44.a panta 3. punkts

Likuma 57. panta astotā daļa. Pārejas noteikumu 8. punkts.

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 15. pantu Direktīvā Nr. iekļautais 44.a panta 4. punkts

Likuma 76. panta ceturtā daļa. Pārejas noteikumu 8. punkts.

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta 1. punktu Direktīvas Nr. 2019/2034 3. panta 1. punktam pievienots 34. apakšpunkts

Jau ieviests (Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta pirmās daļas 91. punkts)

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta 1. punktu Direktīvas Nr. 2019/2034 3. panta 1. punktam pievienots 35. apakšpunkts

Likuma 1. panta otrā daļa Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta 2. punktu aizstāts Direktīvas Nr. 2019/2034 26. panta 1. punkta "b" apakšpunkts

Likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta "b" apakšpunkts

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta 3. punkta "a" apakšpunktu Direktīvas Nr. 2019/2034 29. panta 1. punktam pievienots "e" apakšpunkts

Jau ieviests Latvijas Bankas 2024. gada 16. decembra noteikumu Nr. 375 "Ieguldījumu brokeru sabiedrību pārvaldības sistēmas noteikumi" 63. punkts un 64.3. apakšpunkts

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta 3. punkta "b" apakšpunktu Direktīvas Nr. 2019/2034 29. panta 1. punktam

Likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta "b" apakšpunkts

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta 4. punktu Direktīvas Nr. 2019/2034 36. panta 1. punktam pievienota trešā daļa

Likuma 43. panta (21) daļa Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta 5. punkta "a" apakšpunktu aizstāta Direktīvas Nr. 2019/2034 39. panta 2. punkta ievaddaļa

Direktīvas Nr. 2019/2034 29. panta 1. punkts ir ieviests (un tiks attiecīgi papildināts atbilstoši Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta 3. punkta "a" apakšpunktam) Latvijas Bankas 2024. gada 16. decembra noteikumu Nr. "Ieguldījumu brokeru sabiedrību pārvaldības sistēmas noteikumi" 63. punktā un 64.3. apakšpunktā. Attiecīgi tiek papildināts Likuma 43. panta otrās daļas 1. punkts. Līdz ar to jau esošā atsauce Likuma 45. panta pirmās daļas ievaddaļā uz Likuma 43. panta otro dalu aptver arī Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta 5. punkta "a" apakšpunktā pievienoto atsauci uz Direktīvas Nr. 2019/2034 29. pantu.

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Ar Direktīvas Nr. 2024/2994 3. panta 5. punkta "b" apakšpunktu Direktīvas Nr. 2019/2034 39. panta 2. punktam pievienots "n" apakšpunkts

Likuma 45. panta pirmās daļas 14. punkts

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Cita informācija -

6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Latvijas Banka

Nevalstiskās organizācijas

Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Publiskā apspriešana

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/5375d615-38b6-4e1a-9d8d- 664d77eca7ef/public_participations

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti viedokļi, priekšlikumi vai iebildumi par Likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".

Cita informācija

7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Latvijas Banka

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme

Jā/Nē

Skaidrojums

1. Tiks veidota jauna institūcija Nē -

2. Tiks likvidēta institūcija Nē -

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija Nē -

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) Nē -

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija Nē -

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija Nē -

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija Nē -

8. Cita informācija Nē -

Cita informācija

8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Sēde

Protokola izraksts

2026. gada 30. jūnijā Nr. 35

13. §

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā"

25-TA-2604 (A. Kulbergs)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu. 2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284), likumprojektu "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547), likumprojektu "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576), likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691) un likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).

3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

4. Lūgt Saeimu likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284), likumprojektu "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547), likumprojektu "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576), likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691) un likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713) (likumprojektu pakete).

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja (paraksts*) I. Gailīte

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu