Закон о выявлении и поддержке жертв торговли людьми

Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520, tālr. 67082800, e-pasts pasts@mk.gov.lv, www.mk.gov.lv

Rīgā

27.07.2026. Nr. 25-TA-3102

Saeimas Prezidijam

Par likumprojekta nosūtīšanu

Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Zīle 67219592, Agnese.Zile@iem.gov.lv).

Pielikumā:

1. Likumprojekts 2. Anotācija 3. Ministru kabineta 2026. gada 21. jūlija sēdes protokola Nr. 39 15. § izraksts

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

Nagle, 67082849

Likumprojekts

Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums

Likumā lietoti šādi termini:

3) nacionālais novirzīšanas mehānisms – institucionāli noteikta sadarbība un rīcība, kas nodrošina iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru agrīnu atpazīšanu, drošu un savlaicīgu novirzīšanu atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai (turpmāk – novirzīšana), informācijas apmaiņu un koordinētu rīcību starp Valsts policiju, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju un pirmās saskarsmes institūcijām;

4) pirmās saskarsmes institūcija – valsts vai pašvaldību institūcija vai nevalstiskā organizācija, kas pirmā nonāk saskarē ar iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri;

5) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs – institūcija, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saskaņā ar normatīvo regulējumu par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri;

6) nogaidīšanas periods – laikposms, kas tiek piešķirts cilvēku tirdzniecības upurim, lai tas varētu atgūties un atbrīvoties no nodarījumus izdarījušo personu ietekmes, kā arī apsvērtu iespēju sniegt izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam informāciju, kas sekmētu cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu vai novēršanu.

Likuma mērķis ir nodrošināt cilvēku tirdzniecības upuru agrīnu atpazīšanu un aizsardzību, izveidojot nacionālo novirzīšanas mehānismu un paredzot nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas un pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim.

Nacionālā novirzīšanas mehānisma institucionālo ietvaru veido Valsts policija, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs un pirmās saskarsmes institūcijas.

Valsts policija, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs un pirmās saskarsmes institūcija iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri atpazīst, izvērtējot Krimināllikumā noteiktās cilvēku tirdzniecības pazīmes (darbība, līdzekļi, ekspluatācijas mērķis), kā arī ņemot vērā citus normatīvos aktus cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā.

(9) Nogaidīšanas periods nav mazāks par 30 dienām un nav ilgāks par 180 dienām.

(10) Par nogaidīšanas perioda ilgumu lemj izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs.

(11) Ja nogaidīšanas perioda laikā iestājas objektīvi apstākļi, kas pamato nepieciešamību turpināt nogaidīšanas periodu, izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par nogaidīšanas perioda pagarināšanu. Kopējais nogaidīšanas perioda ilgums nedrīkst pārsniegt 180 dienas.

(12) Nogaidīšanas periods pats par sevi nerada cilvēku tirdzniecības upurim tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju.

Procesa virzītājs var pieprasīt, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde anulē termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta cilvēku tirdzniecības upurim, vismaz vienā no šādiem gadījumiem:

Pārejas noteikumi

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 5. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

Likums stājas spēkā 2026. gada 15. jūlijā.

Iekšlietu ministrs (paraksts*) J. Dombrava

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

ES dokuments

Apraksts

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (turpmāk – Direktīvas), 11. panta ceturtās daļas un 19. panta transponēšana Latvijas Republikas normatīvajos aktos, nosakot cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānismu, stiprinot institucionālo sadarbību un nosakot nacionālā koordinatora funkcijas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Likumprojekta mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, izveidojot nacionālo novirzīšanas mehānismu un paredzot nogaidīšanas perioda piešķiršanas un šā perioda pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim.

Spēkā stāšanās termiņš

15.07.2026.

Pamatojums

Direktīvas 2. pantā noteiktais transponēšanas termiņš.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Latvijā 2025. gadā identificēti kopumā 22 cilvēku tirdzniecības upuri (2024. gadā – 38, 2023. gadā – 26), kas, visticamāk, atspoguļo tikai daļu no faktiski notikušajiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem. Starp identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem ir gan Latvijas valstspiederīgie, gan trešo valstu valstspiederīgie, kuri tikuši pakļauti ekspluatācijai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs. Biežāk konstatētās cilvēku tirdzniecības formas ir darbaspēka ekspluatācija, seksuālā ekspluatācija un piespiedu fiktīvās laulības.

No visiem identificētajiem upuriem 2024. gadā sievietes un vīrieši bija vienādā skaitā (n = 19), savukārt 2025. gadā 15 bija sievietes un 7 – vīrieši. Kopumā novērots, ka sievietes biežāk tiek pakļautas cilvēku tirdzniecībai seksuālās ekspluatācijas nolūkā, bet vīrieši – darbaspēka ekspluatācijas nolūkā. Tāpat salīdzinoši retāk tiek konstatēti gadījumi, kad cilvēku tirdzniecībai tiek pakļautas nepilngadīgas personas, piemēram, 2025. gadā šādi gadījumi netika konstatēti, bet 2024. gadā par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina četrus vienas ģimenes bērnus. Lai gan cilvēku tirdzniecībai var tikt pakļauta jebkura persona, paaugstināti riski konstatēti noteiktām grupām, tostarp jauniešiem uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas, jauniešiem pēc iziešanas no ārpusģimenes aprūpes, trūcīgām personām, kuras meklē darba iespējas ārvalstīs, kā arī personām ar vielu lietošanas traucējumiem un garīgās veselības traucējumiem, kuri tiek ekspluatēti šeit pat Latvijā. Cilvēku tirdzniecības gadījumi tiek atklāti dažādos veidos. Daļa cilvēku tirdzniecības upuru tiek identificēti kriminālprocesa ietvaros, savukārt citos gadījumos personas patstāvīgi vēršas pēc palīdzības, tostarp Valsts policijā vai pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem. Iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus atpazīst arī pirmās saskarsmes institūcijas, kurām nav pilnvaru personu atzīt par cilvēku tirdzniecības upuri, bet kuru loma ir svarīga personu novirzīšanai gan pie Valsts policijas, gan sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem. Vienlaikus jānorāda, ka pirmās saskarsmes institūcijām nav vienotas pieejas iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu atpazīšanā. Par vienotas izpratnes trūkumu un nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā norādījis arī Latvijas Republikas tiesībsargs 2020. gada 30. aprīļa vēstulē Ministru prezidentam lietā Nr. 1-8/26 “Par normatīvā regulējuma pilnveidošanu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā”. Papildus norādāms, ka Eiropas Padomes ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kā arī ASV Valsts departaments savos novērtējumos ir secinājuši, ka cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanas apjoms Latvijā ir zems, un ir norādījuši uz nepieciešamību formalizēt nacionālo novirzīšanas mehānismu kā būtisku instrumentu agrīnai atpazīšanai un upuru aizsardzības nodrošināšanai. Ņemot vērā minēto, projektā tiek piedāvāts nostiprināt Latvijas normatīvajā regulējumā iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānismu, nosakot vienotus principus un rīcības ietvaru institūcijām, konstatējot iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Projektā paredzēts transponēt Direktīvas normas, kas līdz šim nav bijušas pilnībā nostiprinātas Latvijas normatīvajā regulējumā, tostarp nacionālā koordinatora funkcijas un nacionālo novirzīšanas mehānismu. Pašlaik Latvijā ir noteikta kārtība, kādā personu atzīst par cilvēku tirdzniecības upuri. Viens no veidiem ir personas atzīšana par cietušo kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību. Otrs veids ir tā dēvētā sociālā pieeja, kad persona tiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri nevalstisko organizāciju komisijā saskaņā ar Ministru kabineta

2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”. Vienlaikus līdz šim nav bijusi noteikta vienota kārtība, kādā rīkoties pirmās saskarsmes institūcijām, kurām nav pilnvaru personu atzīt par cilvēku tirdzniecības upuri, bet kurām ir radušās aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Līdz ar to ir būtiski nodrošināt, ka šīs institūcijas savlaicīgi rīkojas, nodod informāciju un novirza personu kompetentajām institūcijām.

Risinājuma apraksts

Projekts paplašina spēkā esošā likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” (turpmāk - likums) tvērumu un mērķi, vienlaikus transponējot nepieciešamās Direktīvas normas un precizējot nogaidīšanas perioda piemērošanas nosacījumus, tādējādi ieviešot arī GRETA rekomendācijas. Kopumā ar likumprojektu tiek risināti šādi būtiski jautājumi: noteikts nacionālais koordinators un tā funkcijas; definēts iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānisms un tā darbības kārtība; paplašināts nogaidīšanas perioda subjektu loks un precizēts tā iespējamais piemērošanas ilgums. Detalizētāks skaidrojums par katru no minētajiem aspektiem sniegts turpmāk.

Likumprojektā tiek ieviesti vairāki jauni termini: cilvēku tirdzniecības upuris, iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris, pirmās saskarsmes institūcija, nacionālais novirzīšanas mehānisms, kā arī aktualizēti divi termini no spēkā esošā likuma nogaidīšanas periods, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs. Visi likumprojektā izmantotie termini ir formulēti, balstoties uz Eiropas Migrācijas tīkla Patvēruma un migrācijas glosāriju (EMN Asylum and Migration Glossary). Terminu ieviešanas mērķis ir nodrošināt vienotu izpratni par cilvēku tirdzniecības agrīnu atpazīšanu un institucionālo sadarbību, kā arī veicināt terminoloģijas saskaņotību ar Direktīvu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi.

Paplašinot likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” tvērumu, ir pārskatīts un precizēts arī likuma mērķis, ietverot agrīnu atpazīšanu, vienlaikus saglabājot nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas regulējumu.

Saskaņā ar Direktīvas prasībām likumprojektā ir noteiktas nacionālā cilvēku tirdzniecības novēršanas koordinatora funkcijas un uzdevumi. Nacionālā koordinatora funkcijas nodrošina Iekšlietu ministrija, kas jau pašlaik īsteno koordinācijas pasākumus, apkopo statistikas datus un nodrošina informācijas sniegšanu starptautiskajām organizācijām, kā arī izstrādā politikas plānošanas dokumentus. Papildus nacionālā koordinatora funkcijām likumprojektā noteikti divi jauni uzdevumi: 1) nacionālā novirzīšanas mehānisma metodiskā vadība; un 2) starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta funkcijas nodrošināšana.

Likumprojekta 1. panta 4. punktā iekļauts vispārīga pirmās saskarsmes institūciju definīcija. Pirmās saskarsmes institūcijas ir institūcijas, kuru darbinieki, pildot savus darba pienākums, var nonākt saskarē ar cilvēku tirdzniecības upuriem, piemēram: bāriņtiesas; Bērnu aizsardzības centrs; pašvaldību sociālie dienesti; Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; Valsts darba inspekcija; Valsts robežsardze. Likumprojekta ieviešanai plānots izstrādāt vadlīnijas, kur tiešās mērķa grupas būs šajā punktā minētās pirmās saskarsmes institūcijas un citas. Vienlaikus vadlīnijas būs publiski pieejamas un izmantojamas jebkurai institūcijai vai personai, kas nonāk saskarē ar iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri.

Ņemot vērā, ka cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas nereti ir iespējama tikai pēc ilgstošāka darba ar personu, pirmās saskarsmes institūciju galvenais uzdevums ir reaģēt aizdomu gadījumā un sniegt informāciju Valsts policijai, kā arī novirzīt personu atbalsta saņemšanai pie sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja pēc iespējas ātrāk. Iespējamā cilvēku tirdzniecības upura agrīnai atpazīšanai izmanto gan normatīvajā regulējumā noteiktās pazīmes. Svarīgi atzīmēt, ka pirmās saskarsmes institūciju pienākums nav oficiāli atzīt personu par cilvēku tirdzniecības upuri, bet ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Krimināllikuma 154.2 pantā cilvēku tirdzniecība ir definēta, ietverot trīs pamatelementus – rīcību, līdzekļus un nolūku: "154.2 pants. Cilvēku tirdzniecības jēdziens (1) Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, aizvešana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību, draudus vai viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais. (2) Nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar jebkuru šā panta pirmajā daļā minēto līdzekļu izmantošanu.(3) Ekspluatācija šā panta izpratnē ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana, kā arī personas izmantošana surogācijai, piespiedu laulībai vai nelegālai adopcijai.(4) Ievainojamības stāvoklis šā panta izpratnē nozīmē, ka tiek izmantoti apstākļi, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai." Šie elementi ir ietverti arī Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumu Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” 1. pielikumā. Konstatējot iespējamu cilvēku tirdzniecību, ir jāizmanto tās pašas pazīmes un elementi, kas tiek izmantoti atzīšanas procedūrās. Vienlaikus jānorāda, ka papildus normatīvajā regulējumā iekļautās definīcijas elementiem cilvēku tirdzniecība praksē tiek atpazīta arī pēc faktiskiem indikatoriem, piemēram, personu apliecinošu dokumentu atņemšanas, personas atrašanās slēgtā vai kontrolētā vidē, pārvietošanās brīvības ierobežošanas, kā arī citiem līdzīgiem apstākļiem, kas parāda, kā tiek ierobežota personas brīvība un persona padarīta atkarīga no vainīgā. Likumprojektā nav iekļauts izsmeļošs atpazīšanas indikatoru saraksts, jo šādi indikatori var mainīties atkarībā no cilvēku tirdzniecības veidiem, modus operandi un aktuālajām tendencēm. Šādu indikatoru stingra nostiprināšana normatīvajā aktā varētu ierobežot elastīgu un profesionālu izvērtējumu praksē. Vienlaikus ir paredzēts, ka Iekšlietu ministrija kā metodiskā atbalsta sniedzēja nodrošinās vadlīnijas, kurās būs iekļauti arī aktuāli indikatoru saraksti dažādām ekspluatācijas formām un vidēm.

Pants nosaka ziņošanas un personas novirzīšanas kārtību, ņemot vērā gan institūciju, kas saskaras ar iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri, gan to, vai persona piekrīt sadarboties ar Valsts policiju un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju. Jānorāda, ka, ņemot vērā cilvēku tirdzniecības kā smaga noziedzīga nodarījuma raksturu, likumprojektā paredzēts pienākums ziņot Valsts policijai arī gadījumos, kad rodas aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Piemēram, ja iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris atsakās no jebkādas sadarbības ar Valsts policiju vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, pirmās saskarsmes institūcijai ir pienākums ziņot par šādu gadījumu, sniedzot pēc iespējas plašāku pieejamo informāciju, vienlaikus ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. Tas nozīmē, ka sniegtā informācija drīkst tikt izmantota tikai konkrētajam nolūkam un to nedrīkst izpaust trešajām personām. Šāda informācijas nodošana var būt būtiska, lai savlaicīgi identificētu cilvēku tirdzniecības gadījumus, novērstu noziedzīgu nodarījumu turpināšanos un pasargātu gan konkrēto personu, gan citas iespējamās ekspluatācijas upurus. Otrs būtisks aspekts šī panta praktiskajā piemērošanā ir personas novirzīšana atbalsta saņemšanai. Atkarībā no konkrētās situācijas un izvērtējot personas stāvokli, pirmās saskarsmes institūcijai, ja persona piekrīt, ir jāsazinās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, informējot par situāciju un, ja nepieciešams, organizējot turpmāko atbalsta sniegšanu.

Likumprojekts nosaka vispārīgus principus, vienlaikus ļaujot institūcijām izvēlēties piemērotāko rīcības modeli konkrētajā situācijā. Attiecībā uz personas piekrišanu likumprojekts pieļauj elastīgu pieeju – tā var būt gan mutiska, gan rakstiska. Tāpat elastīgi risināma arī personas novirzīšana. Atsevišķos gadījumos pirmā tikšanās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju var tikt organizēta pirmās saskarsmes institūcijas telpās (piemēram, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, krīzes centrā vai ārstniecības iestādē). Savukārt citos gadījumos var būt pietiekami nodot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja kontaktinformāciju iespējamajam cilvēku tirdzniecības upurim, kurš pats vēršas pēc palīdzības. Katrs gadījums ir vērtējams individuāli, vienlaikus ņemot vērā, ka cietušie nereti paši neuzņemas iniciatīvu vērsties pēc palīdzības. Tādēļ ieteicams, lai pirmās saskarsmes institūcija nodrošinātu vismaz sākotnēju atbalstu un, ja iespējams, sazinātos ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju. Tāpat jānorāda, ka procesa praktiskai īstenošanai nacionālais koordinators kā metodiskais vadītājs izstrādās vadlīnijas, kurās detalizēti tiks aprakstīta piemērojamā kārtība un norādīta iesaistīto institūciju kontaktinformācija. Vadlīnijās tiks iekļauta arī informācija par starptautiskās aizsardzības iespējām un nogaidīšanas perioda piešķiršanu.

Pants nosaka starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta funkcijas un kompetenci, nodrošinot informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem cilvēku tirdzniecības gadījumos ar pārrobežu elementu. Kontaktpunkta uzdevums ir koordinēt informācijas nodošanu starp dalībvalstīm un kompetentajām institūcijām Latvijā, neiesaistoties iespējamā cilvēku tirdzniecības upura atpazīšanā vai citos nacionālā novirzīšanas mehānisma pasākumos. Galvenais starpvalstu kontaktpunkta mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas apriti. Attiecībā uz informācijas nodošanu par Latvijā identificētiem ārzemniekiem jānorāda, ka šāda informācijas nodošana ir iespējama tikai gadījumos, kad persona tam ir devusi piekrišanu. Tāpat jāuzsver, ka starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkti pašlaik ir noteikti tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, līdz ar to kontaktpunkts praktiski darbosies informācijas apmaiņā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Likumprojektā pamatā saglabāts spēkā esošā likuma 3.–6. panta regulējums, veicot vairākas izmaiņas, lai nogaidīšanas perioda īstenošana notiktu saskaņā ar Eiropas Padomes GRETA vadlīnijām "Guidance Note, the recovery and reflection period": 1) personu loks ir paplašināts, paredzot nogaidīšanas perioda piemērošanu visiem ārzemniekiem, kuriem nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā. 2) paredzēta iespēja noteikt ilgāku nogaidīšanas periodu – no 30 līdz 180 dienām. Periods līdz 180 dienām noteikts tik pat ilgs kā pieejamais cilvēku tirdzniecības upuriem pieejamais sociālas rehabilitācijas pakalpojums.

pants) ir noteikts, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Šāda pieeja izvēlēta, jo lēmums ir saistīts ar personas tiesisko pamatu uzturēties Latvijā, kā arī ietekmē vairāku institūciju darbu, ne tikai pašu personu, par kuru šis lēmums tiek pieņemts. Piemēram, personai nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā, bet persona tiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri. Šādā gadījumā Valsts policija lemj par nogaidīšanas perioda piešķiršanu, kas dod personai tiesības likumīgi uzturēties Latvijā. Valsts policija lēmumu paziņo gan Valsts robežsardzei, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas attiecīgi veic nepieciešamās atzīmes, lai personu neaizraidītu, vai negatīva lēmuma gadījumā sagatavotu izbraukšanas paziņojumu. Tāpat nogaidīšanas perioda laikā cilvēku tirdzniecības upuris saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kas negatīva lēmuma gadījumā ir jāpārtrauc. Ņemot vērā, ka šis lēmums ir saistošs vairākām institūcijām un ietekmē to darbu un resursus, kā arī to, ka varētu rasties neskaidrības par lēmuma paziņošanas datumu, kas savukārt ietekmētu saistītās procedūras, likumprojektā noteikts, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Papildus jānorāda, ka likumprojektā no spēkā esošā likuma nav pārņemts 7. pants par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu, jo šis regulējums jau ir iekļauts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta ceturtajā daļā un Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”.

Vadlīnijas

Lai veicinātu likuma ieviešanu un nodrošinātu vienveidīgu tā piemērošanu praksē, Iekšlietu ministrija plāno izstrādāt īsas vadlīnijas, kurās tiks ietverta šāda informācija: 1. cilvēku tirdzniecības atpazīšanas indikatori; 2. cilvēku tirdzniecības upurim pieejamie atbalsta pasākumi (sociālā rehabilitācija, nogaidīšanas periods, starptautiskā aizsardzība u. c.); 3. ziņošanas kārtība un kontaktinformācija; 4. galvenie principi darbā ar cilvēku tirdzniecības upuri.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Jā

Apraksts

Projekts ir izstrādāts, balstoties uz jau pašreiz iedibināto praksi, kas ir stiprināma un pilnveidojama. Projekts neparedz būtiskas izmaiņas sistēmā vai papildu administratīvo slogu iesaistītajām institūcijām. Prognozējams, ka, nostiprinot esošo pieeju, identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits varētu pieaugt līdz aptuveni 20 gadījumiem gadā, kas neprasa izmaiņas esošajā institucionālajā kapacitātē vai papildu amata vietu izveidi.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Likumprojektā noteiktās normas tiks īstenotas iesaistītajām institūcijām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā

Pamatojums un apraksts

Lai mazinātu normatīvo aktu sadrumstalotību un administratīvo slogu, likumprojektā ir paplašināts spēkā esošā likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” mērķis un regulējuma tvērums, vienlaikus mainot arī likuma nosaukumu. Šā likuma spēkā esošais saturs bez būtiskām izmaiņām tiek integrēts jaunajā likumprojektā. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās likums “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” zaudēs spēku.

Atbildīgā institūcija

Iekšlietu ministrija

Tiesību akta projekta atbilstība

Latvijas

Republikas starptautiskajām saistībām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

Jā

ES tiesību akta CELEX numurs

32024L1712

ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību Apraksts Direktīvā ietvertie grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvā 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (turpmāk – Direktīva 2011/36/ES) paplašina ekspluatācijas veidu tvērumu, paredz pasākumus pieprasījuma mazināšanai (tostarp iespēju sodīt personas, kas apzināti izmanto cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumus), stiprina cietušo agrīnu identificēšanu, aizsardzību un neatbildības principu, kā arī uzlabo dalībvalstu sadarbību un koordināciju, tostarp starpvalstu novirzīšanas mehānismus. Cita starpā līdz ar Direktīvā ietvertajiem grozījumiem Direktīvā 2011/36/ES tiek nostiprināti nacionālā koordinatora uzdevumi, tai skaitā konkrētu datu ievākšana un ziņošana Eiropas Komisijai. Šī likumprojekta ietvaros tiek transponētas Iekšlietu ministrijas kompetencē esošās tiesību normas, tai skaitā nacionālā koordinatora funkcija un nacionālā novirzīšanas mehānisma izveidei.

ES tiesību akta CELEX numurs

32004L0081

ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm Apraksts Likumprojekets ietver Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (turpmāk - Direktīva 2004/81/EK), prasības, kas nav ietvertas citos tiesību aktos.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

Apraksts

Likumprojekts īstenot Eiropas Padomes Ekspertu grupas cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) 3. kārtas novērtējuma ziņojumā izteikto rekomendāciju par nepieciešamību paplašināt nogaidīšanas perioda subjektu loku un radīt iespēju pagarināt nogaidīšanas periodu.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību

ES TA panta numurs

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto

Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji

Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums

A B

Direktīvas 1. panta 7. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 9. panta 3. punkts

Nav nepieciešams pārņemt projektā, jo Valsts policijas amatpersonām apmācības tiek nodrošinātas vispārējā

- kārtībā, kā arī Valsts policijai ir nepieciešamās tehnoloģiskās spējas. Tāpat Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam ir iekļauts pasākums zināšanu stiprināšana pirmās saskarsmes institūcijām, tostarp Valsts policijai, cilvēku tirdzniecības atpazīšanai un personu novirzīšanai.

Direktīvas 1. panta 9. punkta “a” apakšpunktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 1. punkts

Kriminālprocesa likuma 6. nodaļa, Kriminālprocesa likuma 96.1 pants, 97.1 pants, 151.1 pants, 247. pants. Specializēts atbalsts: Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Pakalpojumu var nodrošināt gan kriminālprocesa laikā, gan pirms gan pēc kriminālprocesa. Perso nai pēc pakalpojuma beigām ir tiesības papildus saņemt atbalstu saistībā ar uzsākto kriminālprocesu psihosociālu palīdzību , tulka pakalpojumu, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un, ja nepieciešams,

- pārstāvību tiesā, nepārsniedzot 150 stundu gadā.

Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta pirmā daļa

Likumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts; Likumprojekta 3. panta otrās daļas 5. punkts; Likumprojekta 4. pants; Likumprojekta 7. pants.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta otrās daļas “a” apakšpunkts.

Likumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts; Likumprojekta 4. pants; Likumprojekta 5. pants.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta otrās daļas “b” apakšpunkts.

Likumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts; Likumprojekta 4. pants; Likumprojekta 6. pants.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta otrās daļas “c” apakšpunkts

Likumprojekta 1. panta 3. un punkts; Likumprojekta 3. panta otrās daļas 1. un 4. punkts; Likumprojekta 4. pants; Patvēruma likuma 1. panta 10. punkts un 6. pants.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 5. punkts

Likumprojekta 6. panta pirmās daļas 3. punkts un 6.panta otrās daļas 2.punkts. Specializēts atbalsts: Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr.344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku

- tirdzniecības upuri". Pakalpojumu var nodrošināt gan kriminālprocesa laikā, gan pirms gan pēc kriminālprocesa. Perso nai pēc pakalpojuma beigām ir tiesības papildus saņemt atbalstu saistībā ar uzsākto kriminālprocesu psihosociālu palīdzību, tulka pakalpojumu, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un, ja nepieciešams, pārstāvību tiesā, nepārsniedzot 150 stundu gadā.

Direktīvas 1. panta 9. punkta “d” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 6. punkts

Likumprojekta 6. panta trešā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīvas 1. panta 10. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11.a panta 1. punkts

Likumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts; Likumprojekta 3. panta otrās daļas 1. punkts; Likumprojekta 4. pants; Patvēruma likuma 1. panta 10. punkts un 6. pants.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīvas 1. panta 10. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11.a panta 2. punkts

Patvēruma likuma 1. panta 10. punkts un 6. pants; Likumprojekta 8. - 11. pants; Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri".

Jau tiek īstenots visu institūciju darbā ar bērniem saskaņā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantu, 70. panta otro daļu un 71. panta pirmo daļu.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta ceturtā daļa.

Pasākumi kā uzdevums ir iekļauts Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, kā arī katru gadu Iekšlietu ministrija sagatavo pārskatu, kur iekļauj informāciju par īstenotajiem pasākumiem.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Pasākumi kā uzdevums ir iekļauts Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, kā arī katru gadu Iekšlietu ministrija sagatavo pārskatu, kur iekļauj informāciju par īstenotajiem pasākumiem.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Pasākumi kā uzdevums ir iekļauts Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, kā arī katru gadu Iekšlietu ministrija sagatavo pārskatu, kur iekļauj informāciju par īstenotajiem pasākumiem.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Likumprojekta 3. panta pirmā daļa un otrās daļas 1. punkts.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta pirmā daļa

Likumprojekta 3. panta pirmā daļa un otrās daļas 2. punkts.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrā daļa

Rīcības brīvība prasības pārņemšanā. - - Rīcības brīvība prasības pārņemšanā. - - Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.a pants

Nav nepieciešams pārņemt, attiecīgā statistika tiks apkopota un Iekšlietu ministrija to iesniegs Komisijai.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Likumprojekta 3. panta otrās daļas 3. punkts, kā arī Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2025. - 2027. gadam.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Rīcības brīvība prasības pārņemšanā. - - Nav nepieciešams pārņemt. Cilvēku tirdzniecības apkarošanas plānus Iekšlietu ministrija paziņos Komisijai.

Nav nepieciešams pārņemt. Cilvēku tirdzniecības apkarošanas plāns tiek apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu un

- attiecīgi tiek publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, (tā tīmekļvietnē www.vestnesis.lv).

Direktīvas 1. panta 18. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 20. pants

Nav nepieciešams pārņemt, Iekšlietu ministrija nosūtīs attiecīgo informāciju ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatoram.

Direktīvas 2. pants

Likumprojekta "Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām"

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES

19. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēta dalībvalstu rīcības brīvība attiecībā uz valstu cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatoriem vai līdzvērtīgiem mehānismiem ietveramajiem papildu uzdevumiem. Projekts neparedz iekļaut Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrās daļas “a” apakšpunktā minēto uzdevumu, jo ārkārtas situācijas var būt dažādās, tai skaitā rīcību var iekļaut plašākos plānošanas dokumentos, ne tikai šauri tādos, kas veltīti cilvēku tirdzniecībai. Attiecīgi šāda pieeja ļauj elastīgāk reaģēt uz ārkārtas situācijām. Tāpat projekts neparedz iekļaut Direktīvas 1. panta 16. punkta Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrās daļas “b” apakšpunktā minēto uzdevumu, Latvijā nav izveidota šāda programmu koordinācijas pieeja un nacionālais koordinators nepilda šādas funkcijas. Pašreiz atbalsta programmas koordināciju nodrošina Labklājības ministrija. Attiecīgi Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētā dalībvalstu rīcības brīvība netiek izmantota.

Direktīvas

panta

16.

punktā ietvertajā

Direktīvas

2011/36/ES 19. panta 3. punktā paredzēta rīcības brīvība izveidot neatkarīgas struktūras, parasti valstu ombudi, kuru uzdevums var būt uzraudzīt cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu īstenošanu un ietekmi, iesniegt ziņojumus par jautājumiem, kam kompetentajām valstu iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība, un veikt cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu un tendenču novērtēšanu. Pašreiz Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 3. punktā paredzētā rīcības brīvība netiek izmantota, kas pamatā ir saistīts ar jaunas funkcijas un amata izveidi vēlams Latvijas Republikas tiesībsarga birojā, kā īstenošanai plānots sagatavot atsevišķu informatīvo ziņojumu un lūgt papildu līdzekļus šādas funkcijas nodrošināšanai. Ja šādi līdzekļi netiks piešķirti, tad neatkarīgā ziņotāja izveide netiks īstenota.

Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 2. punkts paredz rīcības brīvību attiecībā uz valstu cilvēku tirdzniecības apkarošanas rīcības plānos iekļaujamajiem elementiem. Latvijā jau pašreiz regulāri tiek izstrādāti rīcības plāni cīņai pret cilvēku tirdzniecību un tā saturs tiek veidots saskaņā ar Latvijā noteikto normatīvo regulējumu politikas attīstības plānošanas jomā. Lielākā daļa noteiktie saturiskie punkti jau pašreiz ir iekļauti aktuālajā Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, tomēr valsts patur tiesības elastīgākai pieejai politikas plānošanas dokumenta saturā, kas ļauj mērķtiecīgāk veidot Latvijas vajadzībām atbilstošu politiku. Līdz ar to Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 2. punktā paredzētā rīcības brīvība netiek izmantota.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Cita informācija

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēma (turpmāk – ESTAPIKS) norādītajam par Direktīvas prasību pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos koordinējošā ministrija ir Tieslietu ministrija. Atbilstoši ESTAPIKS apstiprinātajam kompetenču sadalījumam: 1. Tieslietu ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 1. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 2. panta 3. un 5. punkts; Direktīvas 1. panta 2. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 4. panta 2. punkta “d” apakšpunkts un 4. panta 3. punkts; Direktīvas 1. panta 3. punktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 5. panta 1.punkta ievaddaļa un 5. panta 2. un 3. punkts; Direktīvas 1. panta 4. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 6. pants; Direktīvas 1. panta 6. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 8. pants; Direktīvas 1. panta 7. punkta “a” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 9. panta 1. punkts; Direktīvas 1. panta 8. punktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 10. panta 1. punkta ievaddaļa un 10. panta 2. punkta ievaddaļa; Direktīvas 1. panta 14. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 17. pants; Direktīvas 1. panta 15. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18.a pants un 18.b panta 2. punkts; 2. Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 9. punkta “c” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 5.a punkts; Direktīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 1. punkts;

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm

ES TA panta numurs

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto

Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji

Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums

A B

Direktīva 2004/81/EK 1. pants Likumprojekta 2. pants. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 2. panta "a" apakšpunkts

Imigrācijas likuma 1. panta 141. punkts. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 1. panta "b" apakšpunkts

Krimināllikuma 285. un 2851. pants. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK Krimināllikuma Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas

154.2 pants. prasības.

Direktīva 2004/81/EK 1. panta "d" apakšpunkts

Imigrācijas likuma 1. panta 4. punkts; Imigrācijas likuma V nodaļa.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 1. panta "e" apakšpunkts

Imigrācijas likuma 1. panta 10. punkts. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 1. panta "f" apakšpunkts

Patvēruma likuma 1. panta 7. punkts. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 3. panta 1. un 3. punkts (viss).

Likumprojektā nav specifiski norādīta vecuma grupa, bet subjekts visi ārzemnieki. Plašāka grupa saskaņā ar Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupa pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) vadlīnijām "GUIDANCE NOTE on the recovery and reflection period".

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 3. panta 2. punkts. Rīcības brīvība prasības pārņemšanā. - - Direktīva 2004/81/EK 4. pants.

Ir noteiktas labvēlīgākas prasības. Plašāks subjekta tvērums (visi ārzemnieki) saskaņā ar Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupa pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) vadlīnijām "GUIDANCE NOTE on the recovery and reflection period".

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 5. pants.

Likumprojekta 6. panta trešā daļa, Likumprojekta 8. panta pirmā daļa.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 6. panta 1. punkts. Likumprojekta 1. panta 6.punkts. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 6. panta 2. punkts. Imigrācijas likuma 5. panta ceturtā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 6. panta 3. punkts. Imigrācijas likuma 5. panta ceturtā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 6. panta 4. punkts. Likumprojekta 9. pants. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 7. panta 1. punkts.

Nogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma grozā ir pieejami pakalpojumi atbilstoši personas vajadzības izvērtējumam.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 7. panta 2. punkts.

Nogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Sociālās rehabilitācijas

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

pakalpojuma grozā ir pieejami pakalpojumi atbilstoši personas vajadzības izvērtējumam, tai skaitā drošības un aizsardzības kontekstā.

Direktīva 2004/81/EK 7. panta 3. punkts.

Nogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Pakalpojuma grozā iekļauti arī tulka pakalpojumi.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 7. panta 4. punkts.

Nogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Pakalpojuma grozā iekļauta arī juridiskā konsultācija.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 8. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunkti

Likumprojekta 10. panta pirmā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 8. panta 2. punkts Likumprojekta 10. panta pirmā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 8. panta 3. punkts Likumprojekta 10. panta trešā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 9. panta 1. un 2. punkts

Termiņuzturēšanās laikā persona līdz 180 dienām var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī juridisko palīdzību kā cietušais kriminālprocesā.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 10. panta "a" apakšpunts

Imigrācijas likuma 50.8 pants Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 10. panta "b" apakašpunkts

Imigrācijas likuma 23. panta desmitā daļa, Izglītības likuma 3. panta ceturtā daļa.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 10. panta "c" apakašpunkts

Imigrācijas likuma 50.8 pants Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 11. panta 1. punkts

Imigrācijas likuma 9. panta piektās daļas 10. punkts.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 11. panta 2. punkts

Imigrācijas likuma 9. panta piektās daļas 10. punkts, Izglītības likuma 3. pants.

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 12. panta 1. punkta pirmā daļa

Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri".

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK Rīcības brīvība - -

12. panta 1. punkta otrā daļa prasības pārņemšanā. Nav specifiskas programmas, bet trešo valstu valstspiederīgie, tāpat kā citi cilvēku tirdzniecības upuri, saņem sociālo rehabilitāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri".

Direktīva 2004/81/EK 12. panta 2. punkts Rīcības brīvība prasības pārņemšanā. - - Direktīva 2004/81/EK 13. panta 1. punkts Likumprojekta 11. pants. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 13. panta 2. punkts Likumprojekta 10. panta piektā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 14. panta "a" apakšpunkts

Likumprojekta 11. panta 1. punkts Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 14. panta "b" apakšpunkts

Likumprojekta 11. panta 2. punkts Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 14. panta "c" apakšpunkts

Imigrācijas likuma 35. panta trešā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 14. panta "d" apakšpunkts

Likumprojekta 10. panta ceturtā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Direktīva 2004/81/EK 14. panta "e" apakšpunkts

Likumprojekta 11. panta 3. punkts. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt

Izmantota rīcības brīvība saistībā ar Direktīvas 2004/81/EK 3. panta 2. punkta pārņemšanu: " 2. Dalībvalstis var piemērot šo direktīvu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas bijuši iesaistīti darbībās, kuras veicina nelegālo imigrāciju." Var piemērot Kriminālprocesa 379.panta vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

"Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības" pirmās daļas 5. punktu. šāda pieeja ļauj vērtēt katru gadījumu individuāli. Rīcības brīvība izmantota arī 12. panta 1. punkta otrās daļas un 2. punkta pārņemšanā, jo 12. panta 1.punkta otrajā daļā ir noteikts, ka trešo valstu valstspiederīgie, kā jebkurš cits cilvēku tirdzniecības upuris, var saņemt sociālās rehabilitācijas programmu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 344 "Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri". Tādējādi atbalsta programmas tiek nodrošinātas un specifisku programmu izstrāde trešo valstu valstspiederīgajiem pašreiz nav aktuāla. Savukārt saistībā ar 12. panta 2. punktu izmantota rīcības brīvība. Līdztekus, ja nogadīšanas periods de facto var tik piešķirts tikai tad, kad persona ir vērsusies pēc palīdzības pie sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja un ir atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri. Savukārt termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanai šāds nosacījums nav izvirzīts. Nav izmantota piedāvātā rīcības brīvība saistībā ar Direktīvas 2004/81/EK 5. panta, 6. panta 4. punkta, 7. panta 1. un 4. punkta, 10. panta "a" un "b" apakšpunkta. Uzskaitītie panti un tā daļas jau pārņemtas 2007. gadā un tiek piemēroti praksē.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Nav.

Cita informācija

Direktīvas 2004/81/EK normas ir pārņemtas līdz ar līkuma "Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanos 2007. gada 8. februārī. Atbilstības tabulā iekļauta aktuālas atsauces uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Imigrācijas likumu, kā arī likumprojektu.

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Nē

Nevalstiskās organizācijas

Biedrība "Centrs MARTA"

Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Publiskā apspriešana

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/b987d3b5-12e9-40f9-8389- 48d98f06c207

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības rezultāti integrēti Likumprojekta pakotnē. Publiskā apspriešana tika uzsākta 2026. gada 18. martā un noslēdzās 2026. gada 1. aprīlī. Iekšlietu ministrija ņēma vērā arī biedrības “Patvērums “Drošā māja”” 2026. gada 24. martā publicēto viedokli rakstā "Biedrība mudina ieguldīt cilvēktirdzniecības atpazīšanā", tāpat ņemts vērā 2026. gada 27. martā publicētais viedoklis LV portālā "Top Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums" (https://lvportals.lv/skaidrojumi/387848-top-cilveku-tirdzniecibas-upuru-atpazisanasun-atbalsta-likums-2026. Iekšlietu ministrija piekrīt biedrības "Patvērums "Drošā māja"" un uzskata, ka efektīvai likuma piemērošanai ir nepieciešamas apmācības, izglītojošie pasākumi mērķa grupām, papildu skrīninga rīki un citi pasākumi. Attiecīgie šie resursi netiek prasīti šī likuma ietvaros, bet plānots to piesaistīt no dažādiem finansējuma avotiem, lai regulāri īstenot pasākumus, kas spēcina gan cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu, gan tiem pieejamos atbalsta pakalpojumos. Vienlaikus biedrība "Centrs MARTA" iesniedza vienu iebildumu, kas bija attiecināms uz prasību sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējam informēt Valsts policiju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu gadījumos, kad biedrība personu atzīst par cilvēku tirdzniecības upuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 344. Iekšlietu ministrijas ieskatā šādas informācijas sniegšana Valsts policijai ir būtiska, jo īpaši gadījumos, kad pastāv iespējamība, ka ekspluatācijā varētu būt nonākušas arī citas personas, kuras joprojām var atrasties ekspluatācijā. Vienlaikus biedrība “Centrs MARTA” norādīja, ka praksē nereti ekspluatācija ir notikusi pirms vairākiem gadiem un personai vai citām personām vairs nav nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste. Diskusiju rezultātā sanāksmes laikā Iekšlietu ministrija piekrita attiecīgo normu svītrot. Tāpat norādām, ka Iekšlietu ministrija ir iepazinusies arī ar biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" priekšlikumu par to, ka pirmās saskarsmes iestādes ir arī nevalstiskās organizācijas. Priekšlikums ņemts vērā un terminā "pirmās saskarsmes institūcijas" ir iekļautas arī nevalstiskās organizācijas.

Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Iekšlietu ministrija Valsts policija Bāriņtiesas Bērnu aizsardzības centrs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēji Valsts darba inspekcija Valsts robežsardze Pašvaldību sociālie dienesti Labklājības ministrija Ārlietu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Sabiedrīb as grupa

Palielinās/ samazinās

Stundas samaksas likme euro

Laika patēriņš uz vienību stundās

Subjektu skaits

Cik bieži reizes gadā

Administr atīvās izmaksas

- euro

Aprēķinu skaidroju ms

Iekšlietu ministrija palielinās

Vērtības nozīme:

19,45 stundas samaksas likmes aprēķins: 3112 euro / 160 stundas (vidējais

24,00 stundas mēnesī nodarbināt o skaits, kas iesaistīti

12,0 12 mēneši 5 601,60

Likumproj ekta 3. pants (otrā un piektā daļa) un 7. pants. Izmantotie dati: 1) Vidējais stundu skaits mēnesī) = 19,45 euro stundā atalgojums (mēnešalg a, piemaksas , prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā IeM centrālajā aparātā 3112 euro mēnesī vienam nodarbināt ajam (avots: IeM aprēķins pamatojoti es uz informācij u no Horizon un informācij u, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.201 7. noteikumu Nr. 662 "Noteiku mi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatperso nu (darbiniek u) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" 15. pielikumu) . 2) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas. 3) Noteikto uzdevumu izpildei tiek aplēsts aptuveni 15% no pilna slodzes amata, kas ir aptuveni 24 stundas mēnesī (160 stundas x 15%). 4) Nodarbinā to skaits, kas iesaistīti funkcijas veikšanai (pieņēmu ms): 1 nodarbināt ais vidēji gadā.

Valsts policija palielinās

Vērtības nozīme:

16,64 stundas samaksas likmes aprēķins: 2662 euro /160 stundas (vidējais

16,00 stundas vienam gadījuma cilvēku tirdzniecīb as upuru skaits

10 649,60

Likumproj ekta 6. panta otrā daļa. Izmantotie dati: 1) Rēķināts, ka informācij stundu skaits mēnesī) = 16,64 euro stundā as sagatavoša nai un personas vai pakalpoju ma sniedzēja informēša nai nepiecieša mas aptuveni 2 darba dienas jeb stundas. Aplēse par šādas informācij as sniegšanu gadījumos gadā. 2) Vidējais atalgojums (mēnešalg a, piemaksas , prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā Valsts policijā (amatpers onas ar SDP) 2662 euro mēnesī vienam nodarbināt ajam (avots: IeM aprēķins pamatojoti es uz informācij u no Horizon un informācij u, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.201 7. noteikumu Nr. 662 "Noteiku mi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatperso nu (darbiniek u) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" 15. pielikumu) . 3) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.

Bāriņtiesa s palielinās

Vērtības nozīme:

11,64 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais

46,56

Likumproj ekta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati: 1) Jau pašreiz, ja stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā bāriņtiesas darbinieki konstatē iespējamu noziedzīgu nodarījumi , saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzīb as likumu, par to nekavējoti es tiek ziņots Valsts policijai. Līdz ar to papildu administra tīvais slogs prognozēj ams, lai nodrošināt u ziņošanu par vienu līdz diviem gadījumie m gadā pēc noteiktas formas. Kopā rēķināts, ka ziņojuma sagatavoša nai un nosūtīšana i, kā arī informācij as sniegšanai iespējama m cilvēku tirdzniecīb as upurim nepiecieša mas aptuveni 2 stundas. 2) Sabiedrisk ajā sektorā (bez nodibināju miem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.

Bērnu aizsardzīb as centrs palielinās

Vērtības nozīme:

11,64 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā

46,56

Likumroje kta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati: 1) Jau pašreiz, ja Bērnu aizsardzīb as centra darbinieki konstatē iespējamu noziedzīgu nodarījumi , saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzīb as likumu, par to nekavējoti es tiek ziņots Valsts policijai. Līdz ar to papildu administra tīvais slogs prognozēj ams, lai nodrošināt u ziņošanu par vienu līdz diviem gadījumie m gadā pēc noteiktas formas. Kopā rēķināts, ka ziņojuma sagatavoša nai un nosūtīšana i, kā arī informācij as sniegšanai iespējama m cilvēku tirdzniecīb as upurum nepiecieša mas aptuveni 2 stundas. 2) Sabiedrisk ajā sektorā (bez nodibināju miem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde palielinās

Vērtības nozīme:

11,42 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1827 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,42 euro stundā

913,60

Likumproj ekta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati: 1) Likumā noteiktos pienākum us var veikt dažādos amatos esošie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbināt ie. Kopā visu uzdevumu izpildei vidēji patērētais laiks būtu aptuveni viena nedēļa jeb 40 stundas vienam gadījuma m. Aprēķinā aplēsts, ka gada laikā šos uzdevumu s veiktu trīs personām (3 gadījumi). 2) Vidējais atalgojums (mēnešalg a, piemaksas , prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē 1827 euro mēnesī vienam nodarbināt ajam (avots: IeM aprēķins pamatojoti es uz informācij u no Horizon un informācij u, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.201 7. noteikumu Nr. 662 "Noteiku mi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatperso nu (darbiniek u) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" 15. pielikumu) . 3) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.

Sociālās rehabilitāc ijas pakalpoju ma sniedzēji neietekmē

Likumproj ekta 6. panta trešā daļa.

Valsts darba inspekcija palielinās

Vērtības nozīme:

11,64 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā

104,76

Likumproj ekta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati: 1) Valsts darba inspekcija vidēji gadā varētu ziņot par 3 iespējamie m cilvēku tirdzniecīb as upuriem. Prognozēt s, ka katrs gadījums aizņem 3 stundas papildus tām darbībām, ko Valsts darba inspektori jau īsteno savas kompetenc es ietvaros. 2) Sabiedrisk ajā sektorā (bez nodibināju miem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.

Valsts robežsardz e palielinās

Vērtības nozīme:

15,23 Stundas samaksas likmes aprēķins: 2437 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 15,23 euro stundā

1 827,60

Likumroje kta 6. pantapirm ā daļa. Izmantotie dati: 1) Likumā noteiktos pienākum us var veikt dažādos amatos esošas Valsts robežsardz es amatperso nas. Kopā visu uzdevumu izpildei vidēji patērētais laiks būtu aptuveni viena nedēļa jeb 40 stundas vienam gadījuma m. Aprēķinā pieņemts, ka gada laikā šos uzdevumu s veic trīs personām. 2) Vidējais atalgojums (mēnešalg a, piemaksas , prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā Valsts robežsardz es (amatpers onas ar SDP) 2437 euro mēnesī vienam nodarbināt ajam (avots: IeM aprēķins pamatojoti es uz informācij u no Horizon un informācij u, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.201 7. noteikumu Nr. 662 "Noteiku mi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatperso nu (darbiniek u) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" 15. pielikumu) . 3) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.

Pašvaldību sociālie dienesti palielinās

Vērtības nozīme:

9,55 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1528 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) =

9,55 euro stundā

57,30

Likumproj ekta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati: 1) Plānots, ka gada laikā sociālie dienesti varētu novirzīt kopā līdz iespējamie m cilvēku tirdzniecīb as upuriem. lai sagatavotu ziņojomu par iespējamu cilvēku tirdzniecīb as upuri un šo informācij u nosūtīt Valsts policijai. Pieņemts, ka darbs nepārsnied z 2 stundas vienam gadījuma m. 2) Pašvaldību struktūrās strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1528 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.

Labklājība s ministrija palielinās

Vērtības nozīme:

11,64 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas

15,00 informācij as aprite un koordināci ja par personām, kurām cilvēku tirdzniecīb as upuru skaits

523,80

Likumproj ekta izmantotie dati: 1) Izmantoti dati, ka vidēji nepiecieša (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā piešķirts sociālas rehabilitāc ijas pakalpoju ms.

ma viena stunda un varētu būt aptuveni 15 papildu gadījumi gadā. 2) Sabiedrisk ajā sektorā (bez nodibināju miem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.

Ārlietu ministrija palielinās

Vērtības nozīme:

11,64 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais stundu

69,84

Likumproj ekta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati 1) Ārlietu ministrijas Konsulārai skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā s departame nts jau pašreiz ziņo par iespējamie m cilvēku tirdzniecīb as gadījumie m saskaņā ar projektā noteikto kārtību. Prognozēt s, ka gada ietvaros Ārlietu ministrija var ziņot par 3 gadījumie m gadā, kur noziņošan a par katru gadījumu aizņemtu aptuveni 2 stundas. Ziņošanu var nodrošināt dažādos amatos esošie nodarbināt ie. 2) Sabiedrisk ajā sektorā (bez nodibināju miem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.

Kopā 19 841,22

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme

Jā/Nē

Skaidrojums

Iekšlietu ministrijai noteikta nacionālā koordinatora cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos funkcija, tai skaitā datu apkopošana, tendenču analīze, rīcības plāna izstrāde. Iekšlietu ministrijai noteikta iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānisma metodiskā vadība, kā arī starpvalstu kontaktpunkta nodrošināšanai informācijas apmaiņai par cilvēku tirdzniecības upuriem.

Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Likumprojekts tiešā veidā neparedz personu sociālās situācijas uzlabošanu. Tā ietekme šajā jomā ir pastarpināta un izpaužas posmā, kad persona tiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri un iegūst tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek nodrošināti, izvērtējot personas individuālās vajadzības. Tie ietver, cita starpā, psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijas, kas sniedz atbalstu personas sociālās situācijas stabilizēšanai un uzlabošanai.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Likumprojekts šo jomu ietekmē pastarpināti. Likumprojekts izslēdz jebkāda veida diskrimināciju. Personas ar garīgās veselības traucējumiem un vielu lietošanas traucējumiem ir mazāk aizsargātas, tādēļ tās ir pakļautas paaugstinātam vervēšanas riskam. Savlaicīga cilvēku tirdzniecības gadījumu atpazīšana un personu novirzīšana atbalsta saņemšanai veicina šo personu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī nodrošina nepieciešamo sociālo atbalstu nozieguma gadījumā.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Sievietes statistiski biežāk kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem seksuālās ekspluatācijas nolūkā, savukārt vīrieši biežāk tiek pakļauti darbaspēka ekspluatācijai. Vienlaikus cilvēku tirdzniecība skar personas neatkarīgi no dzimuma. Likumprojekts un tā īstenošanai paredzētās vadlīnijas veicinās izpratni par dažādām riska grupām, kā arī nodrošinās savlaicīgu palīdzības sniegšanu personām neatkarīgi no dzimuma. Vienlaikus tiek ņemts vērā, ka sievietēm un vīriešiem var būt atšķirīgas vajadzības, kas jau šobrīd tiek integrētas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā.

Likumprojekts veicinās cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu un ziņošanu, tādējādi nodrošinot savlaicīgu un atbilstošu atbalstu gan sievietēm, gan vīriešiem.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Tiesību akta projekta 6. pantā noteiktā informācijas apmaiņa un rīcība nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros paredz ziņu nodošanu starp pirmās saskarsmes institūcijām, Valsts policiju un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem, kā arī informācijas nodošanu starpvalstu novirzīšanas kontaktpunktam. Lai īstenotu minēto regulējumu, neizbēgami tiek apstrādāti personas dati, jo bez konkrētu personu identificēšanas un informācijas nodošanas nav iespējams nodrošināt: iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu; novirzīšanu uz kompetentajām institūcijām; sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu; nogaidīšanas perioda piemērošanu; starpinstitucionālo un starpvalstu sadarbību. 1. Datu apstrādes nolūks Personas datu apstrādes nolūks ir nodrošināt savlaicīgu informācijas sniegšanu par noziedzīgu nodarījumu pret personas brīvību un veselību. Mērķis ir cilvēku tirdzniecības upuru agrīnu identificēšana, aizsardzība un atbalsts, kā arī efektīvu informācijas apmaiņu starp kompetentajām institūcijām un starpvalstu sadarbību. Minētos nolūkus nav iespējams sasniegt bez personas datu apstrādes, jo nepieciešama konkrētu personu identificēšana un individuāla situācijas izvērtēšana. 2. Datu apstrādes tiesiskais pamats Personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar: minētās regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu – apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu sabiedrības interesēs, proti, cilvēku tirdzniecības novēršanu un upuru aizsardzību. Ja tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati (piemēram, dati par veselību vai sociālo situāciju), papildus piemērojams regulas 9. panta 2. punkta g) apakšpunkts apstrāde ir nepieciešama būtisku sabiedrības interešu dēļ.

Valsts policija, saņemot šo informāciju, rīkojas ar datiem un apstrādā tos saskaņā ar likumu “”Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”. 3. Datu apjoms Atbilstoši 6. pantā paredzētajām darbībām tiek apstrādātas šādas personas datu apstrādes kategorijas var būt dažādas atkarībā no situācijas. Plānots, ka datu ziņošanai visbiežāk būs šādas datu apstrādes kategorijas: personas identificējošie dati; kontaktinformācija; informācija par personas statusu kā iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri; informācija par iespējamo ekspluatāciju, tai skaitā ekspluatācijas vietu ekspluatācijā iesaistītajām personām; nepieciešamības gadījumā – īpašu kategoriju personas dati. Tiek ievērots datu minimizācijas princips, apstrādājot tikai tos datus, kas nepieciešami konkrētā nolūka sasniegšanai. 4. Datu glabāšanas termiņš Personas dati tiek glabāti tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams šajā tiesību aktā noteikto funkciju izpildei, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus. 5. Citi datu apstrādes nosacījumi Piekļuve personas datiem tiek nodrošināta tikai tām institūcijām, kurām tā nepieciešama 6. pantā noteikto pienākumu izpildei. Datu subjekts tiek informēts par datu apstrādi, tostarp par ziņu nodošanu Valsts policijai un citām institūcijām, kā arī par viņa tiesībām. 6. Samērīguma izvērtējums Personas datu apstrāde ir nepieciešama un samērīga ar leģitīmo mērķi – cilvēku tirdzniecības novēršanu un upuru aizsardzību. Tā atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību harta 8. pantā noteiktajām pamattiesībām uz personas datu aizsardzību un ievēro datu apstrādes principus – tiesiskumu, taisnīgumu, datu minimizāciju un proporcionalitāti.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Visas darbības tiek veiktas bērna labākajās interesēs. Tai skaitā, sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts atbilstoši bērna vecumam un briedumam atbilstošā veidā.

Cita informācija

Sēde

Protokola izraksts

2026. gada 21. jūlijā Nr. 39

15. §

Likumprojekts "Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums"

25-TA-3102 (A. Kulbergs)

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja (paraksts*) I. Gailīte

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu