Поправки к Уголовно-процессуальному закону: европейские приказы о предоставлении электронных доказательств

Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520, tālr. 67082800, e-pasts pasts@mk.gov.lv, www.mk.gov.lv

Rīgā

27.07.2026. Nr. 25-TA-2555

Saeimas Prezidijam

Par likumprojekta nosūtīšanu

Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Smiltēna 67046146, Anda.Smiltena@tm.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (25-TA-2565), likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" (25-TA-2567), likumprojektu "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" (23-TA-2853) un likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"" (25-TA-2568) (likumprojektu pakete).

Likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" (23-TA-2853).

Pielikumā:

1. Likumprojekts 2. Anotācija 3. Anotācijas pielikums "Izpildiestādes iesaistes Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpildē shematisks attēlojums" 4. Ministru kabineta 2026. gada 21. jūlija sēdes protokola Nr. 39 23. § izraksts

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

Nagle, 67082849

Likumprojekts

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20. nr.; 2006, 4. nr.; 2007, 3., 13. nr.; 2008, 1., 15. nr.; 2009, 9., 14., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178. nr.; 2011, 117. nr.; 2012, 92., 189. nr.; 2013, 6., 21., 61., 112., 183., 187., 252. nr.; 2014, 113., 214. nr.; 2015, 11., 29., 140., 235. nr.; 2016, 48., 241. nr.; 2017, 75., 132., 203. nr.; 2018, 132., 201. nr.; 2019, 248.A nr.; 2020, 119.C, 232., 250. nr.; 2021, 12.A, 45.B, 202. nr.; 2022, 120., 204. nr.; 2023, 123., 203. nr.; 2024, 124., 196., 226. nr.; 2026, 51., 75. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 192.1 pantu šādā redakcijā:

"192.1 pants. Pieprasījums sniegt domēna vārda reģistrācijas informāciju un lietotāju datus

(1) Starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos procesa virzītājs var pieprasīt citas valsts teritorijā esošam domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējam sniegt domēna vārda reģistrētāju identificējošu informāciju un kontaktinformāciju, kas ir tā rīcībā vai ko tas kontrolē. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajā pieprasījumā iekļauj informāciju par tā izdošanas datumu, iestādi, kas to izdevusi, domēna vārdu, par kuru tiek lūgta informācija, apliecinājumu, ka informācija nepieciešama kriminālprocesa mērķiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. (3) Starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos procesa virzītājs var pieprasīt citas valsts teritorijā esošam pakalpojumu sniedzējam sniegt tā rīcībā esošos lietotāju datus. Izmeklētājs pirmstiesas kriminālprocesā pieprasījumu sniegt lietotāju datus sagatavo ar prokurora piekrišanu. (4) Šā panta trešajā daļā minētajā pieprasījumā iekļauj informāciju par tā izdošanas datumu, iestādi, kas to izdevusi, pakalpojumu sniedzēja nosaukumu un adresi, noziedzīgu nodarījumu, lietotāju, par kuru informācija tiek prasīta, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. (5) Ja šā panta pirmajā un trešajā daļā minētie pakalpojumu sniedzēji nesniedz atbildi uz pieprasījumu, procesa virzītājs var sazināties ar ārvalsts kompetento iestādi, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc pieprasījums netiek izpildīts."

2. Aizstāt 455. panta 1.1 daļā skaitļus un vārdus "121. panta piektajā daļā un 192. pantā" ar skaitļiem un vārdiem "121. panta piektajā daļā, 192. un 192.1 pantā".

3. Papildināt 678. panta trešo daļu pēc vārdiem "tā izpildei" ar vārdiem "vai kas paredzēta starptautiskajā līgumā".

4. 847. pantā: papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Ja nav iespējams lūgumu izpildīt ārvalsts lūgtajā kārtībā, Latvijas kompetentā iestāde informē ārvalsti un, ja iespējams, vienojas par citu lūguma izpildes kārtību."; papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: "(31) Pēc lēmuma pieņemšanas par lūguma izpildes iespējamību kompetentā iestāde nekavējoties nodod lūgumu izpildei."

5. 875.8 pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Elektronisko pierādījumu vākšanas nolūkā izdotais Eiropas izmeklēšanas rīkojums un lēmums, kas izdots saskaņā ar Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, nododams izpildei pakalpojumu sniedzējam, tā iedibinājumam vai tā ieceltajam juridiskajam pārstāvim."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

6. Papildināt 877. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Ja, izpildot lūgumu par procesuālās darbības veikšanu ārvalstī, iegūto informāciju nepieciešams nodot citai ārvalstij, procesa virzītājs lūdz tās ārvalsts piekrišanu, kura ir sniegusi šo informāciju."

7. Papildināt likumu ar 87. nodaļu šādā redakcijā: "87. nodaļa. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpilde un pieņemšana

915. pants. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojuma izdošana (1) Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija regulu (ES) 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (turpmāk regula 2023/1543). (2) Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdod procesa virzītājs. (3) Ja pirmstiesas kriminālprocesā saskaņā ar regulas 2023/1543 4. panta 1. un 3. punktu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu ir izdevis izmeklētājs, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu apstiprina uzraugošais prokurors.

(4) Saskaņā ar regulas 2023/1543 4. panta 2. punktu pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāja vai prokurora izdotu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu apstiprina izmeklēšanas tiesnesis.

916. pants. Personas informēšanas pienākums

(1) Procesa virzītājs, izdodot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, informē personu, kuras dati tiek pieprasīti, par šo faktu un tiesībām pārsūdzēt šo nolēmumu. (2) Procesa virzītājs var neinformēt personu, par kuru dati tiek pieprasīti, tādā gadījumā un tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai netraucētu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu vai neapdraudētu citu personu pamattiesības. (3) Par lēmumu neinformēt personu un tā iemesliem izdara atzīmi krimināllietas materiālos un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumā. (4) Tiklīdz beidz pastāvēt apstākļi, kas nosaka nepieciešamību neinformēt personu, kuras dati tiek pieprasīti, procesa virzītājs informē attiecīgo personu par šo faktu un tiesībām pārsūdzēt šo nolēmumu.

917. pants. Kompetentā tiesa normu kolīzijas gadījumā

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 91. un 92. punktu šādā redakcijā: "91. Šā likuma 87. nodaļas normas par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu pieņemšanu un izpildi stājas spēkā 2026. gada 18. augustā. 92. Šā likuma 192.1 pants stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu"."

9. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13. punktu šādā redakcijā: "13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija direktīvas (ES) 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā."

Tieslietu ministrs (paraksts*)

E. Smiltēns

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" sākotnējās ietekmes (exante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Apraksts

2023. gada 12. jūlijā tika pieņemta e-pierādījumu pakotne, kura sastāv no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem epierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (turpmāk – E-pierādījumu regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) Nr. 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (turpmāk – E-pierādījumu direktīva). 2022. gada 12. maijā tika pieņemts un parakstīšanai tika atvērts Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (turpmāk – Otrais papildu protokols). Otro papildu protokolu Latvija ir parakstījusi 2025. gada 27. martā. Patlaban Otrais papildu protokols vēl nav stājies spēkā. Šobrīd Otrā papildprotokola ratifikācijas likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” (23-TA- 2853) ir pieņemts Ministru kabinetā, bet vēl nav iesniegts Saeimā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Likumprojekts ir daļa no anotācijā norādīto saistīto TA likumprojektu pakotnes, kas ir izstrādāta, lai ieviestu E-pierādījumu regulu un Otro papildu protokolu, kā arī lai veiktu citus nepieciešamos tehniska rakstura grozījumus.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

2023. gada 12. jūlijā tika pieņemta E-pierādījumu regula. E-pierādījumu regula paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalsts iestāde kriminālprocesā var izdot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu un ar to uzdot elektronisko sakaru, interneta domēna nosaukumu un IP numerācijas pakalpojumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam, kas Eiropas Savienībā piedāvā pakalpojumus un ir iedibināts citā dalībvalstī, vai, ja nav iedibināts, ir juridiski pārstāvēts citā dalībvalstī, sniegt vai saglabāt elektroniskos pierādījumus neatkarīgi no datu atrašanās vietas. E-pierādījumu regulu piemēro no 2026. gada 18. augusta. 2022. gada 12. maijā tika pieņemts un parakstīšanai tika atvērts Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (turpmāk – Otrais papildu protokols). Otro papildu protokolu Latvija ir parakstījusi 2025. gada 27. martā, bet vēl nav ratificējusi to. Šobrīd Otrais papildu protokols vēl nav stājies spēkā. 2023.gada 12.jūlijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (turpmāk – E-pierādījumu direktīva). Atbilstoši e-pierādījumu direktīvas 1.panta 1.punktam tā paredz noteikumus par noteiktu pakalpojumu sniedzēju, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu, lai saņemtu, ievērotu un izpildītu dalībvalstu kompetento iestāžu izdotus lēmumus un rīkojumus ar mērķi iegūt elektroniskus pierādījumus kriminālprocesā. Direktīvas transponēšanas termiņš ir 2026.gada 18.februāris.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Atbilstoši E-pierādījumu regulas 31. pantam katra dalībvalsts līdz 2025. gada 18. augustam paziņo Eiropas Komisijai: 1) iestādi vai iestādes, kuras saskaņā ar savas valsts tiesībām ir kompetentas saskaņā ar 4. pantu izdot, validēt vai pārsūtīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus vai paziņojumus par tiem; 2) iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas citas dalībvalsts vārdā saņemt paziņojumus, ievērojot 8. pantu, un izpildīt Eiropas epierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus saskaņā ar 16.pantu; 3) iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas izskatīt adresātu pamatotus iebildumus saskaņā ar 17. pantu; 4) valodas, kuras tiek akceptētas Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem, Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma paziņošanai un pārsūtīšanai izpildes gadījumā saskaņā ar 27.pantu. Lai savlaicīgi ieviestu Otro papildu protokolu un lai tas būtu piemērojams, ir nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus KPL. Atbilstoši E-pierādījumu direktīvas 3. panta 3. punktam, lasot to kopsakarā ar 1. panta 2. punktu, dalībvalstīm nacionālajos normatīvajos aktos jāparedz, ka epierādījumu vākšanas nolūkā pieprasījumi jāadresē pakalpojumu sniedzēju ieceltajiem iedibinājumiem vai juridiskajiem pārstāvjiem. E-pierādījumu direktīvu piemēro elektronisko pierādījumu izprasīšanas lēmumiem un rīkojumiem, kurus izdod ne vien saskaņā ar E-pierādījumu regulu (Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums), bet arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES (2014.gada 3.aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (turpmāk - Direktīva 2014/41/ES) un Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību.

Risinājuma apraksts

[1] E-pierādījumu regulas ieviešanas nolūkā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 7.pants paredz papildināt Kriminālprocesa likumu (turpmāk – KPL) ar jaunu 87.nodaļu (915.-919.pants), kas noteiks Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdošanas un izpildes kārtību. [1.1] Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdošana. Tiesiskās skaidrības labad KPL 915.panta pirmajā daļā ietverta vispārēja norāde uz Epierādījumu regulu, nosakot, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdod e-pierādījumu regulā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši E-pierādījumu regulas 31.panta 1.punkta a) apakšpunktam un 3.panta 15.punktam KPL 915.panta otrajā daļā tiek noteikta iestāde, kura ir tiesīga izdot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu Latvijā uzsākta kriminālprocesa ietvaros. Ar izdevējiestādi saprot procesa virzītāju KPL 27.panta otrās daļas izpratnē. Tāpat, ievērojot E-pierādījumu regulas 4.panta prasības, šā paša panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktas šo rīkojumu apstiprināšanas prasības. Proti, gadījumos, kad tiek izdots Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums nolūkā iegūt abonenta datus vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums nolūkā iegūt jebkādas kategorijas datus, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāja izdotu rīkojumu apstiprina kriminālprocesu uzraugošais prokurors. Savukārt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, kas izdots nolūkā iegūt informācijas plūsmas datus vai satura datus, apstiprina izmeklēšanas tiesnesis. Ievērojot E-pierādījumu regulas 13.panta prasības, KPL 916.panta pirmajā daļā tiek noteikts pienākums procesa virzītājam, kurš izdevis Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, informēt personu, kuras dati tiek pieprasīti, par datu pieprasīšanas faktu un nolēmuma (rīkojuma) pārsūdzēšanas kārtību. Vienlaikus KPL 916.panta otrajā daļā paredzēts izņēmums no personas informēšanas pienākuma, ja personas informēšana var traucēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu vai var apdraudēt citu personu pamattiesības vai sabiedrības intereses. Par personas neinformēšanu procesa virzītājs izdara atbilstošu atzīmi Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumā (KPL 916.panta trešā daļa). Tomēr šāda personas neinformēšana ir terminēta un tā ilgst tik ilgi, kamēr pastāv KPL 916.panta otrajā daļā minētie apstākļi. Tiklīdz šie apstākļi beidz pastāvēt, procesa virzītājs tūdaļ informē personu, kuras dati tiek pieprasīti, KPL 916.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. E-pierādījumu regulas 17.panta 1.punkts paredz Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma adresātam iesniegt pamatotu iebildumu pret Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildi. Adresāts šādu iebildumu var pamatot ar pienākumiem, kas izriet no piemērojamām trešās valsts tiesībām, un iesniegt izdevējiestādei atbilstošu pieteikumu. E-pierādījumu regulas 17.panta 3.punkts noteic, ka izdevējiestāde pārskata Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, balstoties uz pamatoto iebildumu un jebkādu izpildes valsts sniegto informāciju. Ja izdevējiestāde plāno atstāt spēkā Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, tā pieprasa izdevējvalsts kompetentas tiesas pārskatīšanu. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpilde tiek apturēta līdz pārskatīšanas procedūras beigām. Atbilstoši minētajam KPL 917.pantā tiek noteikts, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu pārskata rajona (pilsētas) tiesa, ja Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu izdevis izmeklētājs vai prokurors, (KPL 917.panta pirmā daļa) vai vienu līmeni augstāka tiesa, ja Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu izdevusi tiesa (KPL 917.panta otrā daļa). Jautājumu par iebilduma pamatotību tiesa izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā (KPL 917.panta trešā daļa). [1.2] Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izpilde. KPL 918.panta pirmajā daļā ietverta vispārēja norāde uz E-pierādījumu regulu, nosakot, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izpilda E-pierādījumu regulā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši E-pierādījumu regulas 3.panta 3.punktam ar pakalpojumu sniedzēju saprot fizisku vai juridisku personu, kas sniedz vienu vai vairākus šādu turpmāk minētu kategoriju pakalpojumus, izņemot finanšu pakalpojumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā: a) elektronisko sakaru pakalpojumi, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 4. punktā; b) interneta domēna nosaukumu un IP numerācijas pakalpojumi, piemēram, IP adreses piešķiršana, domēna nosaukuma reģistrēšanas, domēna nosaukuma reģistratora un ar domēna nosaukumu saistītie privātuma un starpniecības pakalpojumi; c) citi informācijas sabiedrības pakalpojumi, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) Nr. 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (turpmāk – Direktīva 2015/1535), 1. panta 1.punkta b) apakšpunktā un kas nodrošina: i) iespēju to lietotājiem sazināties savā starpā; vai ii) iespēju glabāt vai citādā veidā apstrādāt datus to lietotāju vārdā, kuriem pakalpojums tiek sniegts, ar noteikumu, ka datu glabāšana ir lietotājam sniegtā pakalpojuma pamatelements. Ar E-pierādījumu regulas 3.panta 3.punktā minēto pakalpojumu sniedzēju saprot: 1) Elektronisko sakaru likuma (turpmāk – ESL) 1.panta pirmās daļas 14.punktā minēto elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju tiktāl, ciktāl tas attiecas uz elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu; 2) Ministru kabineta 2022.gada 6.septembra noteikumu Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība, un prasības domēnu vārdu reģistrācijas datubāzei” 4.1 punktā minēto domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēju un ESL 1. panta devītajā daļā minēto domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēju un 1.panta pirmās daļas 26.1 punktā minēto interneta protokola adrešu numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzēju (likumprojekts 25-TA-2406); 3) Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 1.panta otrās daļas 5.punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1150 (2019.gada 20.jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos 2.panta 3.punktā minēto tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzēju tiktāl, ciktāl šis pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespēju to lietotājiem sazināties savā starpā vai iespēju glabāt vai citādā veidā apstrādāt datus to lietotāju vārdā, kuriem pakalpojums tiek sniegts, ar noteikumu, ka datu glabāšana ir lietotājam sniegtā pakalpojuma pamatelements. Piemēram, juridiskiem, arhitektūras, inženierijas un grāmatvedības pakalpojumiem, kas tiek sniegti tiešsaistē (attālināti), nebūtu jāietilpst “pakalpojumu sniedzēja” definīcijas tvērumā, pat ja minētā pakalpojumu sniedzēja sniegtie pakalpojumi ir informācijas sabiedrības pakalpojumi Direktīvas 2015/1535 izpratnē. Lai nodrošinātu tiešu un efektīvu E-pierādījumu regulas piemērošanu, ar likumprojektu ir nosakāma izpildiestāde, kura: 1) saņem paziņojumus no Eiropas epierādījumu sniegšanas rīkojuma izdevējiestādes (E-pierādījumu regulas 8.panta 1.punkts); 2) lemj par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildes atteikuma iemesliem (E-pierādījumu regulas 12.panta 1.punkts); 3) veic pārrunas ar izdevējiestādi pirms lēmuma pieņemšanas par kāda atteikuma iemesla izmantošanas (E-pierādījumu regulas 12.panta 3.punkts); 4) pieprasa izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu tā adresātam pēc izdevējiestādes lūguma, kā arī lemj par rīkojuma izpildes atteikuma iemeslu izmantošanu (E-pierādījumu regulas 16.panta 1.-3. un 6.punkti); 5) piemēro adresātam naudas sodu par atzīta Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildi (E-pierādījumu regulas 16.panta 10.punkts).

KPL 918.panta otrajā daļā noteikts, ka Ģenerālprokuratūra ir izpildiestāde Epierādījumu regulas 3.panta 17.punkta izpratnē. Ievērojot to, ka Regulas instrumenti ir tiesu iestāžu sadarbības instrumenti krimināllietās, un tās 62. apsvērums akcentē tiesu iestāžu neatkarības principu lēmumos par atteikuma iemesliem un pamattiesību līdzsvara ievērošanu, tad Ģenerālprokuratūra tiek noteikta par izpildiestādi, kura veiks Regulas 3. panta 17. punktā, 12. panta 1. punktā un 16. panta 1.–3., 6.punktos paredzētās funkcijas. Šāda izvēle ir gan sistēmiski, gan teleoloģiski pamatota, jo atbilstoši Prokuratūras likuma 1. pantam prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu tās kompetences ietvaros. Saskaņā ar KPL 675. pantu Ģenerālprokuratūra ir kompetentā iestāde krimināltiesiskajā sadarbībā, kas tiesīga uzturēt tiešo saziņu ar ārvalstu tiesām, prokuratūrām un izmeklēšanas iestādēm. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka par atzīta Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojuma (EPOC/EPOCP) neizpildi (E-pierādījumu regulas 10. un 11. panta pārkāpums) tiktu piemērots efektīvs sods, Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus nozaru likumos (Grozījumi Elektronisko sakaru likumā ((25-TA-2565) un Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (25-TA-25670) paredzot administratīvo atbildību līdz 2 % no kopējā gada apgrozījuma elektronisko pakalpojumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem par atzīta rīkojuma (EPOC/EPOCP) neizpildi, un paredzot ka Valsts policija (turpmāk – VP) tiek noteikta par kompetento iestādi šo sodu piemērošanai. Saskaņā ar Regulas 16. panta 10. punktu, ja adresāts nepilda savus pienākumus saskaņā ar atzītu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojumu, kura izpildes nodrošināšanu ir apstiprinājusi izpildes iestāde, minētā iestāde saskaņā ar 15. pantu piemēro naudas sodu. Pret lēmumu uzlikt naudas sodu ir pieejams efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Izveidojot soda piemērošanas mehānismu tiek ņemts vērā, ka administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) sistēma nav veidota tā, lai prokuratūra vai tiesa būtu sākotnējā administratīvā soda piemērošanas iestāde (AAL 115. panta pirmajā daļā prokuratūrai nav piešķirtas procesu veicošas iestādes pilnvaras). Vienlaikus AAL 56. pants paredz prokurora tiesības uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un nodot to kompetentajai iestādei. Savukārt tiesa AAL sistēmā veic administratīvā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 177. pantu, kā arī prokuroram ir tiesības iesniegt protestu atbilstoši šā likuma 173.–175. pantam. Ņemot vērā, ka Regulas prasības par vienu izpildiestādi attiecas uz funkciju koordināciju un lēmumiem Regulas 8., 12. un 16. panta izpratnē, tad ar šādu risinājumu tiek izveidots Regulas prasībām un valsts nacionālajam regulējumam atbilstošs mehānisms kas kopumā nodrošina efektivitāti, samērīgumu un pamattiesību aizsardzību.

Izpildiestādes iesaiste Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpildē shematiski attēlota anotācijas pielikumā pievienotajā 1. un 2.attēlā. (1.att. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildes process, 2.att. Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpildes process) KPL 919.panta pirmā daļa uzliek pienākumu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma adresātam izpildīt minēto rīkojumu, ja izpildes iestāde nav izmantojusi E-pierādījumu regulas 16.panta 4. un 5.punktā minētos rīkojuma atteikuma iemeslus. Šādā gadījumā rīkojums izpildāms līdzvērtīgos termiņos, kādi bija sākotnēji noteikti rīkojuma izpildei, proti, Eiropas epierādījumu sniegšanas rīkojums ir jāizpilda 10 dienu laikā vai ārkārtas gadījumos – 96 stundu laikā pēc paziņojuma saņemšanas (e-pierādījumu regulas 10.panta 2.punkts), bet Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpilde ir jāuzsāk nekavējoties pēc paziņojuma saņemšanas (E-pierādījumu regulas 11.panta 1.punkts). KPL 919.panta otrā daļa paredz, ka izpildiestāde lēmumu par rīkojuma atzīšanu var pieņemt rezolūcijas veidā, izņemot E-pierādījumu regulas 16.panta 6.punktā minēto gadījumu. Respektīvi, izpildiestādei jāpieņem motivēts lēmums gadījumā, ja adresāta iesniegtie iebildumi par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojumu tiek noraidīti. Izpildiestādes lēmums nav pārsūdzams. Izpildiestāde lēmumu paziņo tādā pašā kārtībā, kādā tiek paziņoti KPL 19.nodaļā minētie nolēmumi (KPL 919.panta trešā daļa). [1.3] Ņemot vērā to, ka E-pierādījumu regulu sāk piemērot no 2026.gada 18.augusta, tad arī ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 8.pantu KPL pārejas noteikumi tiek papildināti ar 91.punktu, nosakot, ka KPL 87.nodaļas normas stājas spēkā šajā datumā. [2] Ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 1.pantu KPL tiek papildināts ar jaunu 192.1 pantu. Panta pirmajā daļā, izpildot Otrā papildu protokola 6.panta 1.punktā noteiktās prasības, noteiktas procesa virzītāja tiesības pieprasīt citas valsts teritorijā esošam domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējam sniegt domēna vārda reģistrētāja identificējošo informāciju un kontaktinformāciju, kas ir domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēja rīcībā vai kontrolē. Panta otrajā daļā noteikts pieprasījumā iekļaujamais informācijas apjoms atbilstoši Otrā papildu protokola 6.panta 3.punktam. Panta trešajā daļā, izpildot Otrā papildu protokola 7.panta 1.punkta prasības, paredzētas tiesības procesa virzītājam pieprasīt citas valsts teritorijā esošam pakalpojumu sniedzējam sniegt tā rīcībā esošos lietotāju datus. Ja šādu pieprasījumu sagatavo izmeklētājs, to apstiprina kriminālprocesu uzraugošais prokurors. Panta ceturtajā daļā noteikts pieteikumā iekļaujamais informācijas apjoms atbilstoši Otrā papildu protokola 7.panta 3.punktam. Panta piektajā daļā paredzēta iespēja procesa virzītājam sazināties ar attiecīgo ārvalsts kompetento iestādi, lai noskaidrotu pieprasījuma neizpildes iemeslus. Ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 3.pantu tiesiskās skaidrības labad tiek izdarīts grozījums KPL 678.panta trešajā daļā, nosakot, ka krimināltiesiskās sadarbības lūgumā norāda arī citu informāciju, ja tāda paredzēta starptautiskajā līgumā, tostarp tādu, kas minēta Otrā papildu protokola 8.panta

3.punktā. Tāpat ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 2.pantu tiek izdarīts grozījums 455.panta 1.1 daļā, nosakot, ka aizstāvim un prokuroram iztiesāšanā nav tiesības pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām ne vien KPL 121.panta piektajā daļā un 192.pantā paredzēto, bet arī KPL 192.1 pantā paredzēto informāciju. Šāds ierobežojums saistīts ar to, ka minētās normas paredz īpašu kārtību, kādā krimināllietas iztiesāšanas laikā tiek izprasīti pierādījumi. Ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 4.pantu tiek grozīts KPL 847.pants, papildinot to ar jaunu 2.1 un 3.1 daļu. Ar šiem grozījumiem, ieviešot Otrā papildu protokola 8.panta 9.punktu, tiek noteikta Latvijas kompetentās iestādes rīcība gadījumos, kad nav iespējams izpildīt no ārvalstīm saņemto lūgumu. Šādos gadījumos Latvijas kompetentā iestāde informē ārvalsts iestādi un vienojas par citu lūguma izpildes kārtību. Pēc tam, kad ir panākta vienošanās un kad lūgums atzīts par izpildāmu, kompetentā iestāde to nekavējoties nodod izpildei. Atbilstoši likumprojekta “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” (TAP Nr. 23-TA- 2853) 7.pantam Latvijas kompetentā iestāde ir Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija. Ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 6.pantu KPL 877.pants tiek papildināts ar jaunu ceturto daļu, nosakot, ka gadījumā, ja lūguma par procesuālās darbības veikšanu ārvalstī rezultātā iegūto informāciju nepieciešams nodot citai ārvalstij, procesa virzītājs lūdz ārvalsts, kura ir sniegusi šo informāciju, piekrišanu. Šāda norma noteikta, ieviešot Otrā papildu protokola 14.panta 10.punkta a) apakšpunktu. Tāpat Latvijas kompetentā iestāde, kura būs tiesīga sniegt piekrišanu par iepriekš ārvalstij nodotās informācijas tālāknodošanu citai ārvalstij, atbilstoši Otrā papildprotokola 14.panta 10.punkta b) apakšpunktam un likumprojekta “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” 10.pantam ir Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija. Ņemot vērā to, ka šobrīd Otrais papildu protokols vēl nav stājies spēkā, tad ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 8.pantu KPL Pārejas noteikumi tiek papildināts ar 93.punktu, nosakot, ka KPL 192.1 pantu piemēro no likuma “Par Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” spēkā stāšanās dienas. [3] Tā kā E-pierādījumu regula ir tieši piemērojama, tad prasība vērsties pie pakalpojumu sniedzēja ieceltā iedibinājuma vai juridiskā pārstāvja attiecībā uz lēmumiem un rīkojumiem, kurus izdod saskaņā ar E-pierādījumu regulu, nav jāpārņem. Tāpēc šī prasība jāpārņem tiktāl, ciktāl lēmumus un rīkojumus izdod saskaņā ar Direktīvu 2014/41/ES un Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību. Šajā sakarā ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 5.pantu KPL 875.8 pants tiek papildināts ar otro daļu, nosakot, ka elektronisko pierādījumu vākšanas nolūkā izdotais Eiropas izmeklēšanas rīkojums un lēmums, kas izdots saskaņā ar Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu, nododams izpildei pakalpojumu sniedzējam, tā iedibinājumam vai tā ieceltajam juridiskajam pārstāvim.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Tiks īstenots esošā budžeta ietvarā.

4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”

Pamatojums un apraksts

Grozījumi ESL paredz uzlikt pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem izpildīt ārvalsts tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumu kriminālprocesā, ar kuru lūgts izsniegt domēna vārda reģistrācijas identificējošo informāciju un lietotāju datus.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija

4.1.2. “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”

Pamatojums un apraksts

Ar grozījumiem ISPL tiek papildināts ar pienākumu uzliekošu normu attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus ESL 99.1 pantā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, nosakot kārtību, kādā ārvalsts tiesību aizsardzības iestādei tiek nodoti lietotāju identifikācijas dati un domēnu vārdu reģistrācijas informācija, bet ISPL 7.2 pantā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, nosakot kārtību, kādā informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumu lietotāju identificējošo informāciju ārvalsts tiesību aizsardzības iestādēm.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija

4.1.3. Likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu”

Pamatojums un apraksts

Likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” izstrādāts, lai nodrošinātu Otrā papildu protokola parakstīšanu un ratifikāciju. Likumprojekts noteic, ka Otrais papildu protokols stājas spēkā tā 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija

4.1.4.

Likumprojekts

“Grozījums likumā

"Par

Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"

Pamatojums un apraksts

Ar likumprojektu “Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās" likuma “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās” 5.pants tiek grozīts, papildinot to ar divām papildu centrālām iestādēm Konvencijas par kibernoziegumiem 27.panta izpratnē, proti, Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija

5.

Tiesību akta projekta atbilstība

Latvijas

Republikas starptautiskajām saistībām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

Jā

ES tiesību akta CELEX numurs

32023R1543

ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa Apraksts - ES tiesību akta CELEX numurs 32023L1544 ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1544 (2023. gada 12. jūlijs), ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā Apraksts - 5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

Jā

Starptautiskā dokumenta nosaukums

Konvencijas par kibernoziegumiem Otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu

Apraksts

Apraksts

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa

ES TA panta numurs

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto

Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji

Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums

A B

31.panta 1.punkta a) apakšpunkts

Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 7.pants (KPL 915.pants)

Pārņemtas pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

31.panta 1.punkta b) apakšpunkts

Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 7.pants (KPL 918.pants)

Pārņemtas pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

31.panta 1.punkta c) Likumprojekta Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas apakšpunkts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 7.pants (KPL 917.pants)

prasības.

31.panta 1.punkta d) apakšpunkts - - - Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

E-pierādījumu regulas 27.pants nosaka rīcības brīvību dalībvalstīm attiecībā uz Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma un Eiropas epierādījumu sniegšanas rīkojuma tulkojumu pieņemšanu. Šo rīcības brīvību dalībvalstis var izmantot jebkurā laikā. Patlaban Latvija ierobežotu resursu dēļ neparedz iespēju pieņemt minētos rīkojumus Eiropas Savienības svešvalodā(-ās).

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Cita informācija - Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1544 (2023. gada 12. jūlijs), ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā

ES TA panta numurs

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto

Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji

Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums

A B

Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 5.pants (KPL 875.8 panta otrā daļa)

Pārņemtas pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Cita informācija - 5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

Konvencijas par kibernoziegumiem Otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu

Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums

Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto

Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji

A B

Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 1.pants (KPL 192.2 panta pirmā daļa)

Pārņemtas pilnībā

7.panta 1. punkts

Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 1.pants (KPL 192.2 panta trešā daļa)

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 1.pants (KPL 192.2 panta otrā daļa)

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 1.pants (KPL 192.2 panta ceturtā daļa)

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 1.pants (KPL 192.2 panta piektā daļa)

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 3.pants (KPL 678.panta trešā daļa)

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 4.pants (KPL 847.panta 2.1 un 3.1 daļa)

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 6.pants (KPL 877.panta ceturtā daļa)

Pārņemtas pilnībā

6.panta 2.punkts, 7.panta 2.punkta a) apakšpunkts

Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 1.pants (ESL 99.1 pants) Likumprojekta “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” 1.pants (ISPL 7.2 pants)

Pārņemtas pilnībā

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nē

Cita informācija -

6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Iekšlietu ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Ģenerālprokuratūra, tiesneši no Rīgas apgabaltiesas, Kurzemes apgabaltiesas, Latgales apgabaltiesas, Ekonomisko lietu tiesas, Rīgas pilsētas tiesas, Kurzemes rajona tiesas, Zemgales rajona tiesas, Vidzemes rajona tiesas, Rēzeknes tiesas Nevalstiskās organizācijas Latvijas Zvērinātu advokātu padome

Cits Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Publiskā apspriešana

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

Sabiedrības līdzdalība nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Publiskās apspriešanas laikā 27.10.2025. - 10.11.2025. netika saņemti viedokļi, priekšlikumi un iebildumi par Grozījumi Kriminālprocesa likumā

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Cita informācija

7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Valsts drošības dienests Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija Latvijas Republikas prokuratūra Valsts policija Iekšējās drošības birojs Valsts robežsardze Ieslodzījuma vietu pārvalde Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Tiesas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme

Jā/Nē

Skaidrojums

1. Tiks veidota jauna institūcija Nē -

2. Tiks likvidēta institūcija Nē -

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija Nē -

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) Nē -

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija Nē -

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija Nē -

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija Nē -

8. Cita informācija Nē -

Cita informācija

8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Likumprojekta 916. pants paredz personas datu apstrādi saistībā ar Eiropas e‑pierādījumu sniegšanas rīkojuma (EPOC) izdošanu, datu subjekta informēšanas pienākumu un informēšanas atliekšanas lēmumu pieņemšanu. Atbilstoši Regulas 4. pantā noteiktajām definīcijām e‑pierādījumi ietver abonenta datus, datus, kas pieprasīti tikai lietotāja identificēšanas nolūkā, informācijas plūsmas datus un satura datus, kurus glabā elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji vai citi informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji. Šo datu apstrāde notiek tikai kriminālprocesa ietvaros, un tai piemērojami Direktīvas (ES) 2016/680 noteikumi, kā arī Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas 2002/58/EK prasības, kā to paredz Regulas apsvērums par datu aizsardzību. Apstrāde tiek veikta tikai ciktāl tā ir nepieciešama konkrētā kriminālprocesa vajadzībām un samērīga ar izmeklēšanas mērķi. Panta 2. daļa paredz pamatotu un ierobežotu atkāpi no datu subjekta tiesībām uz informāciju, ja priekšlaicīga informēšana varētu apdraudēt kriminālprocesa mērķi vai citu personu pamattiesības. Datu subjekts tiek informēts, tiklīdz ierobežojuma pamats zūd. Šo grozījumu piemērošana nerada jaunu datu kopu izveidi ārpus kriminālprocesa ietvara, kā arī neparedz papildu datu uzkrāšanu. Personas dati tiek glabāti tikai likumā noteiktajiem kriminālprocesa mērķiem un termiņiem. Ņemot vērā, ka datu apstrāde tiek veikta tiesībaizsardzības funkciju ietvaros un paredz skaidru tiesisko regulējumu, proporcionalitātes ievērošanu un drošības pasākumus, papildu datu aizsardzības ietekmes novērtējums (DPIA) nav nepieciešams.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Izdevējiestāde izdod Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un paziņo to pakalpojumu sniedzējam un izpildiestādei (8.pants, 9.panta 1.punkts)

Izpildiestāde 10 dienu laikā lemj par rīkojuma izpildes atteikuma iemeslu izmantošanu

(12.pants), ja lūgts sniegt informācijas plūsmas datus vai satura datus. Lēmums nav pārsūdzams.

Izpildiestāde 5 darba dienu laikā lemj par rīkojuma izpildes atzīšanu (16.panta

2.punkts). Lēmums nav pārsūdzams. Rīkojums jāizpilda 10 dienu laikā.

Izpildiestāde lemj par soda naudas piemērošanu (16.panta 10.punkts)

Lēmuma par naudas soda piemērošanu pārsūdzēšana un/vai piespiedu izpilde notiek

Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā

Izdevējiestāde lūdz izpildiestādei izpildīt pakalpojumu sniedzēja labprātīgi neizpildītu rīkojumu (16.panta 1.punkts).

Pakalpojumu sniedzējam jāizpilda rīkojums ne vēlāk kā termiņa 10.dienā (10.panta

2.punkts).

1.att. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildes process

Izdevējiestāde izdod Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu un paziņo to pakalpojumu sniedzējam (9.panta

1.punkts)

Izdevējiestāde lūdz izpildiestādei izpildīt pakalpojumu sniedzēja labprātīgi neizpildītu rīkojumu

Izpildiestāde 5 darba dienu laikā lemj par rīkojuma izpildes atzīšanu (16.panta

2.punkts). Lēmums nav pārsūdzams. Rīkojuma izpilde jāuzsāk nekavējoties.

Pakalpojumu sniedzējam jāveic datu saglabāšana vismaz 60 dienas (11.panta

1.punkts)

Izpildiestāde lemj par soda naudas piemērošanu (16.panta 10.punkts)

Lēmuma par naudas soda piemērošanu pārsūdzēšana un/vai piespiedu izpilde notiek Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā

2.att. Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpildes process

Sēde

Protokola izraksts

2026. gada 21. jūlijā Nr. 39

23. §

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā"

25-TA-2555 (A. Kulbergs)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu. 2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (25-TA-2565), likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" (25-TA-2567), likumprojektu "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" (23-TA-2853) un likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"" (25-TA-2568).

3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

4. Lūgt Saeimu likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (25-TA-2565), likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" (25-TA-2567), likumprojektu "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" (23-TA-2853) un likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"" (25-TA-2568) (likumprojektu pakete).

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja (paraksts*) I. Gailīte

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu