Закон об электронных коммуникациях: операторы исполняют приказы ЕС о е-доказательствах

Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520, tālr. 67082800, e-pasts pasts@mk.gov.lv, www.mk.gov.lv

Rīgā

27.07.2026. Nr. 25-TA-2565

Saeimas Prezidijam

Par likumprojekta nosūtīšanu

Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Smiltēna 67046146, Anda.Smiltena@tm.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (25-TA-2555), likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" (25-TA-2567), likumprojektu "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" (23-TA-2853) un likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"" (25-TA-2568) (likumprojektu pakete).

Likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" (23-TA-2853).

Pielikumā:

1. Likumprojekts 2. Anotācija 3. Ministru kabineta 2026. gada 21. jūlija sēdes protokola Nr. 39 24. § izraksts

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

Nagle, 67082849

Likumprojekts

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā

Izdarīt Elektronisko sakaru likumā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 144. nr.; 2023, 93.A nr.; 2024, 249. nr.; 2025, 4., 233. nr.; 2026, 244. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 99.1 un 99.2 pantu šādā redakcijā:

"99.1 pants. Datu izsniegšana kriminālprocesa mērķiem

Starptautiskajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam, kura rīcībā ir galalietotāja dati, kā arī domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums izpildīt ārvalsts tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumu kriminālprocesā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ārvalsts tiesību aizsardzības iestādei tiek nodoti galalietotāja identifikācijas dati un domēnu vārdu reģistrācijas informācija. 99.2 pants. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpilde Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs, domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējs vai interneta protokola adrešu numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējs izpilda Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija regulu (ES) 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa."

2. Papildināt likumu ar 124.1 un 124.2 pantu šādā redakcijā: "124.1 pants. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpilde

Par Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildi elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam, domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējam vai interneta protokola adrešu numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējam piemēro naudas sodu līdz 2 % no tā kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā. 124.2 pants. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai ar tiem saistīto datu konfidencialitātes, slepenības vai integritātes nenodrošināšana Par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai ar tiem saistīto datu konfidencialitātes, slepenības vai integritātes nenodrošināšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam, domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējam vai interneta protokola adrešu numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējam piemēro naudas sodu līdz 2 % no tā kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā."

3. Aizstāt 125. panta ceturtajā daļā skaitli un vārdu "115. pantā" ar skaitļiem un vārdu "115., 124.1 un 124.2 pantā".

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 24. punktu šādā redakcijā: "24. Likuma 99.2 pants par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpildi, kā arī likuma 124.1 un 124.2 pants un grozījums likuma 125. panta ceturtajā daļā par administratīvās atbildības noteikšanu par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildi stājas spēkā 2026. gada 18. augustā."

Tieslietu ministrs (paraksts*)

E. Smiltēns

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Apraksts

2023. gada 12. jūlijā tika pieņemta e-pierādījumu pakotne, kura sastāv no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 2023/1543 par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem epierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (turpmāk – E-pierādījumu regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) Nr. 2023/1544, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (turpmāk – E-pierādījumu direktīva). 2022. gada 12. maijā tika pieņemts un parakstīšanai tika atvērts Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (turpmāk – Otrais papildprotokols). Otro papildprotokolu Latvija ir parakstījusi 2025. gada 27. martā. Patlaban Otrais papildprotokols vēl nav stājies spēkā. Šobrīd Otrā papildprotokola ratifikācijas likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” (23-TA-2853) ir pieņemts Ministru kabinetā, bet vēl nav iesniegts Saeimā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Likumprojekts ir daļa no anotācijā norādīto saistīto TA likumprojektu pakotnes, kas ir izstrādāta, lai ieviestu E-pierādījumu regulu un Otro papildprotokolu, kā arī lai veiktu citus nepieciešamos tehniska rakstura grozījumus.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

2023. gada 12. jūlijā tika pieņemta E-pierādījumu regula. E-pierādījumu regula paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalsts iestāde kriminālprocesā var izdot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu un ar to uzdot elektronisko sakaru, interneta domēna nosaukumu un IP numerācijas pakalpojumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam, kas Eiropas Savienībā piedāvā pakalpojumus un ir iedibināts citā dalībvalstī, vai, ja nav iedibināts, ir juridiski pārstāvēts citā dalībvalstī, sniegt vai saglabāt elektroniskos pierādījumus neatkarīgi no datu atrašanās vietas. E-pierādījumu regulu piemēro no 2026. gada 18. augusta. 2022. gada 12. maijā tika pieņemts un parakstīšanai tika atvērts Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (turpmāk – Otrais papildprotokols). Otro papildprotokolu Latvija ir parakstījusi 2025. gada 27. martā. Patlaban Otrais papildprotokols vēl nav stājies spēkā. Šobrīd Otrā papildprotokola ratifikācijas likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” (23-TA-2853) ir pieņemts Ministru kabinetā, bet vēl nav iesniegts Saeimā.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Atbilstoši E-pierādījumu regulas 31. pantam katra dalībvalsts līdz 2025. gada 18. augustam paziņo Eiropas Komisijai: 1) iestādi vai iestādes, kuras saskaņā ar savas valsts tiesībām ir kompetentas saskaņā ar 4. pantu izdot, validēt vai pārsūtīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus vai paziņojumus par tiem; 2) iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas citas dalībvalsts vārdā saņemt paziņojumus, ievērojot 8. pantu, un izpildīt Eiropas epierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus saskaņā ar 16.pantu; 3) iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas izskatīt adresātu pamatotus iebildumus saskaņā ar 17. pantu; 4) valodas, kuras tiek akceptētas Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem, Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma paziņošanai un pārsūtīšanai izpildes gadījumā saskaņā ar 27.pantu. E-pierādījumu regulas 15.panta 1.punkts uzliek pienākumu dalībvalstīm nacionālajos tiesību aktos noteikt naudas sodus līdz 2% apmērā no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildi, kā arī par ar šo rīkojumu un ar tiem saistīto saglabāto vai sniegto datu konfidencialitātes, slepenības un integritātes neievērošanu vai nenodrošināšanu.

Risinājuma apraksts

[1] Lai arī E-pierādījumu regula ir tieši piemērojama un tai piemīt tieša iedarbība, tomēr tiesiskās skaidrības labad nozaru likumos ir nepieciešams noteikt pakalpojumu sniedzējiem adresētu vispārēju norādi uz E-pierādījumu regulu, nosakot, ka Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums ir izpildāms E-pierādījumu regulā noteiktajā kārtībā. Tādējādi ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 1.pantu ESL tiek papildināts ar 99.2 pantu, nosakot, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu pakalpojumu sniedzējs izpilda e-pierādījumu regulā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā to, ka E-pierādījumu regulu sāk piemērot ar 2026.gada 18.augustu, ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 5.pantu ESL pārejas noteikumi tiek papildināti ar 19.punktu, nosakot, ka ESL 99.2 pantu piemēro no minētā datuma. [2] Administratīvie naudas sodi par Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildi Ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 2.pantu ESL tiek papildināts ar 124.1pantu. ESL 124.1 pantā tiek noteikta administratīvā atbildība par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildi. Administratīvā atbildība piemērojama gadījumos, kad izpildiestāde saskaņā ar e-pierādījumu regulas 16.pantu ir atzinusi par izpildāmu, bet adresāts turpina nepildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu. ESL 124.1 panta gadījumā administratīvo atbildību piemēro elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ESL 1.panta pirmās daļas 14.punkta izpratnē, domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējiem Ministru kabineta 2022.gada 6.septembra noteikumu Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība, un prasības domēnu vārdu reģistrācijas datubāzei” 4.1 punkta un Nacionālās kiberdrošības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē vai interneta protokola (IP) numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējiem. Atbilstoši e-pierādījumu regulas 15.panta 1.punktam un Administratīvās atbildības likuma 16.panta sestajai daļai naudas sods tiek noteikts līdz 2% apmērā no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildes sekas ir paredzētas e-pierādījumu regulas 16.panta 10.punktā, kas noteic: ja adresāts nepilda savus pienākumus saskaņā ar atzītu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, kura izpildes nodrošināšanu ir apstiprinājusi izpildes iestāde, minētā iestāde saskaņā ar 15. pantu piemēro naudas sodu. Tādējādi atbilstoši minētajai e-pierādījumu regulas normai rīkojuma neizpildi nav iespējams atrisināt, izdodot administratīvo aktu, līdz ar to šajā sakarā ir nosakāma administratīvā atbildība.

Papildus norādāms, ka šobrīd administratīvā atbildība ir noteikta par citiem, līdzīgiem pārkāpumiem, piemēram, administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu valsts iestādēm ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3.pantā. Administratīvās atbildības noteikšana ļaus mazināt pārkāpumu skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, pateicoties salīdzinoši augstajam naudas soda apmēram (līdz 2% apmērā no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā). Administratīvā atbildība attiecas uz publiski tiesiskajām attiecībām starp pakalpojumu sniedzēju un valsti. Rīkojuma neizpilde bez pamatota iemesla pati par sevi ir sabiedriski bīstams un kaitīgs pārkāpums, jo tas var kavēt vai padarīt neiespējamu pārrobežu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, tādējādi apdraudot personu dzīvības un veselības saglabāšanas, mantiskās un citas intereses. Administratīvās atbildības sodi ir izskatīti un konceptuāli atbalstīti TM Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā. Ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 3.pantu tiek grozīta ESL 125.panta ceturtā daļa, paplašinot Valsts policijas kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā attiecībā uz ESL 124.1 pantā paredzēto pārkāpumu. No E-pierādījumu regulas 3.panta 17.punkta, 12.panta 1.punkta, 16.panta 1. un 10.punkta izriet, ka ir nosakāma viena iestāde, kura veic šādas funkcijas: 1) saņem paziņojumus no Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdevējiestādes saskaņā ar E-pierādījumu regulas 8.panta 1.punktu; 2) lemj par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildes atteikuma iemesliem saskaņā ar E-pierādījumu regulas 12.panta 1.punktu; 3) veic pārrunas ar izdevējiestādi pirms lēmuma pieņemšanas par kāda atteikuma iemesla izmantošanas saskaņā ar E-pierādījumu regulas 12.panta 3.punktu; 4) pieprasa izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojumu tā adresātam pēc izdevējiestādes lūguma, kā arī lemj par rīkojuma izpildes atteikuma iemeslu izmantošanu saskaņā ar E-pierādījumu regulas 16.panta 1.-3. un 6.punktu; 5) piemēro adresātam naudas sodu par atzīta Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildi saskaņā ar E-pierādījumu regulas 16.panta 10.punktu. Ievērojot to, ka E-pierādījumu regulas instrumenti ir tiesu iestāžu sadarbības instrumenti krimināllietās, KPL 918.panta otrajā daļā noteikts, ka Ģenerālprokuratūra ir izpildiestāde E-pierādījumu regulas 3.panta 17.punkta izpratnē. Ģenerālprokuratūra ir noteikta par izpildiestādi, kura veiks Regulas 3. panta 17. punktā, 12. panta 1. punktā un 16. panta 1.–3., 6.punktos paredzētās funkcijas. Savukārt par atzīta Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojuma (EPOC/EPOCP) neizpildi (E-pierādījumu regulas 10. un 11. panta pārkāpums) Valsts policija (turpmāk – VP) tiek noteikta par kompetento iestādi šo sodu noteikšanai, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras kā izpildiestādes E-pierādījumu regulas 3.panta 17.punkta izpratnē veikto izvērtējumu un secinājumu par Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildi.

Izveidojot E-pierādījumu regulas 16.panta 10.punktā paredzētā naudas soda piemērošanas mehānismu tiek ņemts vērā, ka administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) sistēma nav veidota tā, lai prokuratūra vai tiesa būtu sākotnējā administratīvā soda piemērošanas iestāde (AAL 115. panta pirmajā daļā prokuratūrai nav piešķirtas procesu veicošas iestādes pilnvaras). Vienlaikus AAL 56. pants paredz prokurora tiesības uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un nodot to kompetentajai iestādei. Savukārt tiesa AAL sistēmā veic administratīvā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 177. pantu, kā arī prokuroram ir tiesības iesniegt protestu atbilstoši šā likuma 173.–175. pantam. Ņemot vērā, ka E-pierādījumu regulas prasības par vienu izpildiestādi attiecas uz funkciju koordināciju un lēmumiem E-pierādījumu regulas 8., 12. un 16. panta izpratnē, tad ar šādu risinājumu tiek izveidots Epierādījumu regulas prasībām un valsts nacionālajam regulējumam atbilstošs mehānisms kas kopumā nodrošina efektivitāti, samērīgumu un pamattiesību aizsardzību. [3] Administratīvie naudas sodi par Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai ar tiem saistīto saglabāto vai sniegto datu konfidencialitātes, slepenības un integritātes neievērošanu vai nenodrošināšanu Ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 2.pantu ESL tiek papildināts ar 124.2 pantu. Regulas (ES) 2023/1543 13. panta 4. punkts nosaka adresātu un pakalpojumu sniedzēju pienākumu ieviest vismodernākos organizatoriskos un tehniskos pasākumus, lai nodrošinātu EPOC/EPOCPR un sniegto vai saglabāto datu konfidencialitāti, slepenību un integritāti. Vispārīgi fizisko personu datu apstrāde ir noregulēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulā (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula). Taču Vispārīgā datu aizsardzības regula saskaņā ar 2.panta 2.punkta d) apakšpunktu nav piemērojama datu apstrādei, ko veic kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. E-pierādījumu regulas 15.panta 1.punkts un 13.panta 4.punkts, lasot tos kopsakarā ar preambulas 67.apsvērumu, uzliek pienākumu dalībvalstīm savos tiesību aktos paredzēt naudas sodus par datu aizsardzības prasību neievērošanu vai nenodrošināšanu. Tādējādi ESL 124.2 pantā tiek noteikti pēc būtības līdzīgi administratīvie naudas sodi, kādi šobrīd ir noteikti Vispārīgās datu aizsardzības regulas 83.pantā. ESL 124.2 pantā paredzētās administratīvās atbildības subjekti ir tie paši, kas noteikti ESL 124.1 pantā.

Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma un ar tiem saistīto saglabāto vai sniegto datu konfidencialitātes, slepenības un integritātes neievērošanas vai nenodrošināšanas sekas ir paredzētas e-pierādījumu regulas 13.panta 4.punktā un 15.panta 1.punktā, nosakot, ka par šādu darbību vai bezdarbību dalībvalstīm savos tiesību aktos ir jāparedz naudas sodi. No minētā konstatējams, ka šādu prasību neizpildi nav iespējams atrisināt, izdodot administratīvo aktu, tādējādi šajā sakarā ir nosakāma administratīvā atbildība. Papildus norādāms, ka administratīvā atbildība šobrīd ir noteikta citās jomās par līdzīgiem pārkāpumiem, piemēram, par datu aizsardzības prasību neievērošanu administratīvā atbildība noteikta Vispārīgās datu aizsardzības regulas 83.pantā un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 23.pantā. Administratīvās atbildības noteikšana ļaus mazināt pārkāpumu skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, pateicoties salīdzinoši augstajam naudas soda apmēram (līdz 2% apmērā no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā). Administratīvā atbildība attiecas uz publiski tiesiskajām attiecībām starp pakalpojumu sniedzēju un valsti. Datu konfidencialitātes, slepenības un integritātes neievērošana vai nenodrošināšana pati par sevi ir sabiedriski bīstams un kaitīgs pārkāpums, jo tas var apdraudēt gan kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, gan arī citu personu pamattiesības, piemēram, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Atbilstoši e-pierādījumu regulas 15.panta 1.punktam, kā arī Administratīvās atbildības likuma 16.panta sestajai daļai naudas sods tiek noteikts līdz 2% apmērā no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā. Administratīvās atbildības sodi ir izskatīti un konceptuāli atbalstīti TM Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā. Ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 3.pantu tiek grozīta ESL 125.panta ceturtā daļa, paplašinot Valsts policijas kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā attiecībā uz ESL 124.2 pantā paredzēto pārkāpumu. [4] Atbilstoši likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 5.pantam ESL 124.1 un 124.2 pantā paredzēto administratīvo atbildību sāk piemērot no epierādījumu regulas spēkā stāšanās brīža, proti, no 2026.gada 18.augusta. [5] Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 1.pants paredz papildināt ESL ar jaunu 99.1 pantu, kas uzliek pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem izpildīt ārvalsts tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumu kriminālprocesā, ar kuru lūgts izsniegt domēna vārda reģistrācijas identificējošo informāciju un lietotāju datus. Ar lietotāju datiem (pasūtītāja informāciju) atbilstoši Konvencijas par kibernoziegumiem 18.panta 3.punktam un Otrā papildprotokola 3.panta 1.punktam saprot jebkuru informāciju datu formā vai jebkurā citā formā, ko glabā pakalpojuma sniedzējs saistībā ar saviem pakalpojumu lietotājiem (pasūtītājiem), izņemot datu plūsmu vai satura datus, un ar kuriem var noteikt lietoto komunikācijas pakalpojuma veidu, kā arī pieņemtos tehniskos nosacījumus un pakalpojuma laiku, lietotāja (pasūtītāja) identitāti, pasta vai ģeogrāfisko adresi, telefona un citus kontaktnumurus, informāciju par rēķiniem un maksājumiem, kas pieejama pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu vai noteikumiem, jebkuru citu informāciju komunikācijas iekārtas uzstādīšanas vietā, kas pieejama pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu vai noteikumiem. Lietotāju (pasūtītāju) dati, cita starpā, aptver arī informāciju, kas nepieciešama lietotāja (pasūtītāja) identificēšanai, var ietvert noteiktu interneta protokola (IP) adreses informāciju, piemēram, IP adresi, kas izmantota konta izveides laikā, jaunāko pieteikšanās IP adresi vai pieteikšanās IP adreses, kas izmantotas konkrētā laikā (sk. Convention on Cybercrime. Protocol on Xenophobia and Racism. Second Protocol on Enhanced Co-operation and Disclosure of Electronic evidence. Explanatory reports and guidance notes. Council of Europe, 2023. Pieejams: https://rm.coe.int/prems-105223-gbr-2023-conventioncybercrimininalite-a5-web-4-/1680ae7118, 207.lpp.). Vienlaikus ESL 99.1 pantā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, nosakot kārtību, kādā ārvalsts tiesību aizsardzības iestādei tiek nodoti lietotāju identifikācijas dati un domēnu vārdu reģistrācijas informācija.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

Nav

2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Tiks īstenots esošā budžeta ietvarā.

4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”

Pamatojums un apraksts

E-pierādījumu regulas ieviešanas nolūkā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 7.pants paredz papildināt Kriminālprocesa likumu (turpmāk – KPL) ar jaunu 87.nodaļu (915.-919.pants), kas noteiks Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdošanas un izpildes kārtību. Kā arī izdarīti grozījumi Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otrā papildu protokola par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu ieviešanas nolūkā KPL.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija

4.1.2. Likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu”

Pamatojums un apraksts

Likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” izstrādāts, lai nodrošinātu Otrā papildu protokola parakstīšanu un ratifikāciju. Likumprojekts noteic, ka Otrais papildu protokols stājas spēkā tā 16. pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija

4.1.3.

Likumprojekts

“Grozījums likumā

"Par

Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"

Pamatojums un apraksts

Ar likumprojektu “Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās" likuma “Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās” 5.pants tiek grozīts, papildinot to ar divām papildu centrālām iestādēm Konvencijas par kibernoziegumiem 27.panta izpratnē, proti, Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija

4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos

Nr. 553 "Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība"

Pamatojums un apraksts

Lai īstenotu likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 1.pantā noteikto deleģējumu, plānots izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumos Nr. 553 "Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība", nosakot pienākumu reģistra uzturētājam vai domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējam uz saņemtā ārvalsts tiesību aizsardzības iestādes pieprasījuma pamata sniegt ar domēna vārda reģistrāciju saistīto informāciju kriminālprocesa veikšanai, un kārtību, kādā ārvalsts tiesību aizsardzības iestādei tiek sniegta šī informācija.

Atbildīgā institūcija

Satiksmes ministrija

4.1.5. Ministru kabineta noteikumi “Galalietotāju un informācijas sabiedrības pakalpojumu lietotāju identifikācijas datu nodošanas kārtība ārvalsts tiesību aizsardzības iestādēm”

Pamatojums un apraksts

Lai īstenotu likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 1.pantā un likumprojekta “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” 1.pantā noteikto deleģējumu, plānots izstrādāt Ministru kabineta noteikumus “Galalietotāju un informācijas sabiedrības pakalpojumu lietotāju identifikācijas datu nodošanas kārtība ārvalsts tiesību aizsardzības iestādēm”, nosakot tajos pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem nodod galalietotāju identifikācijas datus un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem nodod informācijas sabiedrības pakalpojumu lietotāju identifikācijas datus ārvalstu tiesību aizsardzības iestādēm kriminālprocesa mērķiem, kā arī kārtību, kādā ārvalsts tiesību aizsardzības iestādei tiek sniegta šī informācija.

Atbildīgā institūcija

Satiksmes ministrija

5.

Tiesību akta projekta atbilstība

Latvijas

Republikas starptautiskajām saistībām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

Jā

ES tiesību akta CELEX numurs

32023R1543

ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa Apraksts - 5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

Jā

Starptautiskā dokumenta nosaukums

Konvencijas par kibernoziegumiem Otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu

Apraksts

Apraksts

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas epierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa

ES TA panta numurs

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto

Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji

Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums

A B

15.panta 1.punkts

Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 2., 3. un 4.pants (ESL 124.1, 124.2 pants, 125.panta ceturtā un piektā daļa)

Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības

31.panta 1.punkta d) apakšpunkts - - - Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

E-pierādījumu regulas 27.pants nosaka rīcības brīvību dalībvalstīm attiecībā uz Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma un Eiropas epierādījumu sniegšanas rīkojuma tulkojumu pieņemšanu. Šo rīcības brīvību dalībvalstis var izmantot jebkurā laikā. Patlaban Latvija ierobežotu resursu dēļ neparedz iespēju pieņemt minētos rīkojumus Eiropas Savienības svešvalodā(-ās).

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Cita informācija - 5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

Konvencijas par kibernoziegumiem Otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu

Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums

Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto

Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji

A B

6.panta 2.punkts, 7.panta 2.punkta a) apakšpunkts

Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 1.pants (ESL 99.1 pants) Likumprojekta “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” 1.pants (ISPL 7.2 pants)

Pārņemtas pilnībā

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nē

Cita informācija -

6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Iekšlietu ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Ģenerālprokuratūra, tiesneši no Rīgas apgabaltiesas, Kurzemes apgabaltiesas, Latgales apgabaltiesas, Ekonomisko lietu tiesas, Rīgas pilsētas tiesas, Kurzemes rajona tiesas, Zemgales rajona tiesas, Vidzemes rajona tiesas, Rēzeknes tiesas.

Nevalstiskās organizācijas

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

Cits

Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Publiskā apspriešana

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

Sabiedrības līdzdalība nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumiem Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Cita informācija

7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Satiksmes ministrija Ekonomikas ministrija Latvijas Republikas prokuratūra Valsts policija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC)

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme

Jā/Nē

Skaidrojums

1. Tiks veidota jauna institūcija Nē -

2. Tiks likvidēta institūcija Nē -

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija Nē -

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) Nē -

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija Nē -

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija Nē -

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija Nē -

8. Cita informācija Nē -

Cita informācija

8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Likumprojekts nacionālā līmenī nodrošina Regulas (ES) 2023/1543 prasību izpildi, skaidri nosakot datu apstrādes pienākumus un atbildību. Likumprojekts paredz apstrādāt un nodot: galalietotāja identifikācijas datus; domēna vārdu reģistrācijas informāciju; datus, kas pieprasīti Eiropas e‑pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojumos saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1543. Apstrādes mērķis ir nodrošināt efektīvu kriminālprocesu, tai skaitā ārvalstu tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījumu un ES e‑pierādījumu rīkojumu izpildi. Datu apstrāde tiek veikta, pamatojoties uz Regulu (ES) 2023/1543 par Eiropas e‑pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem. Datu apstrādes tiesiskais pamats komersanta pusē ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu (juridiska pienākuma izpilde) un 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu (sabiedrības interesēs veikts uzdevums vai oficiālas varas īstenošana), bet pieprasītāja pusē – Direktīva (ES) 2016/680. Regula (ES) 2023/1543 paredz ierobežojumus datu subjekta informēšanai, ja informēšana varētu ietekmēt izmeklēšanu vai pierādījumu saglabāšanu. Likumprojekts neievieš papildu nacionālos informēšanas pienākumus, un informēšana tiek veikta tiktāl, ciktāl to pieļauj Regulas un kriminālprocesa normas.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Sēde

Protokola izraksts

2026. gada 21. jūlijā Nr. 39

24. §

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā"

25-TA-2565 (A. Kulbergs)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu. 2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (25-TA-2555), likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" (25-TA-2567), likumprojektu "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" (23-TA-2853) un likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"" (25-TA-2568).

3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

4. Lūgt Saeimu likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (25-TA-2555), likumprojektu Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" (25-TA-2567), likumprojektu "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" (23-TA-2853) un likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"" (25-TA-2568) (likumprojektu pakete).

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja (paraksts*) I. Gailīte

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu