Amendments to the Road Traffic Act

Anotācija likumprojektam “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Laika posmā no 2026. gada 8. līdz 10. augustam VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk - CSDD) pārziņā esošajam Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra modulim notika kiberuzbrukums, kura rezultātā uzbrucējs piekļuva un ieguva atsevišķus Reģistrā esošos personu datus. Kā tika skaidrots, kiberincidents noticis attiecībā uz aptuveni 1,2 miljoniem fizisku personu un 200 000 juridiskām personām.1 Kā minēts CSDD informatīvajā paziņojumā “Noslēgusies CSDD kiberincidentā izgūto datu analīze”2, sadarbojoties ar Kiberincidentu novēršanas institūciju CERT.LV incidenta izmeklēšanā un noplūdušo datu analīzē, fizisko personu dati, kādi ir nonākuši uzbrucēju rīcībā, ir šādi - personas kods, vārds un uzvārds, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme, adrese, kas bija reģistrēta pakalpojuma saņemšanas dienā (tai skaitā ne tikai vēsturiskie dati kopš 2008.gada, bet arī aktuālie). Šāda veida kompleksa apjoma būtisku datu noplūde par konkrēto fizisko personu var tikt izmantota krāpniecības shēmu veidošanai, lai pieprasītu no iedzīvotājiem maksājumus, kā arī apdraudēt citas personu tiesības un pat fizisko drošību. Kā norāda Kiberincidentu novēršanas institūcija CERT.LV līdz šim krāpnieciskās ziņas ar CSDD tematiku pārsvarā bijušas vispārīgas, taču turpmākās sociālās inženierijas un krāpniecības kampaņās, izmantojot CSDD kiberincidenta rezultātā izgūtos fizisko un juridisko personu datus, krāpnieki tās var padarīt ievērojami ticamākas un personalizētākas, piemēram, norādot saņēmēja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai konkrēta transportlīdzekļa reģistrācijas numuru.”3 Kiberincidentu novēršanas institūcija CERT.LV norādīja, ka uzbrukumam izmantota ievainojamība internetam pieejamā CSDD sistēmā. Turklāt nebija ievērotas vairākas obligātās kiberdrošības prasības. Ziņas par kiberincidentu saņemtas novēloti. CSDD informācijas sistēmas tiek klasificētas kā kritiskā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra. Šaubas rada arī tik plaša un ilglaicīga vēsturisko datu glabāšana Reģistrā (proti, vai ir ievērots datu minimizēšanas un aktualizēšanas principi). Attiecīgi šāda veida fiziskās personas datu noplūde ir cilvēka pamattiesību datu aizsardzības jomā aizskārums pats par sevi, pat bez tālākām konkrētām sekām. Sākotnēji daudzi iedzīvotāji vērsās CSDD, lai saprastu, vai konkrēti viņu dati arī ir nozagti. Šobrīd ap 2500 personas ir sākušas iesniegt lūgumu CSDD izmaksāt kompensāciju cietušajiem, kas attiecīgi prasīs gan fizisko personu, gan CSDD resursus kompensāciju pieteikumu izskatīšanā.4 Minētais ir papildu administratīvs slogs iedzīvotājiem uzņemties rūpes par savu datu aizsardzības neievērošanas sekām. Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82.pantu 5 fiziskā persona var saņemt kompensāciju, ja tai nodarīts arī nemateriāls kaitējums, un ja pārzinis ir 1 https://csdd.lv/aktuala-informacija-par-kiberdrosibas-incidentu/kiberdrosibas-incidents-csdd 2 https://www.csdd.lv/jaunumi/noslegusies-csdd-kiberincidenta-izguto-datu-analize, 18.08.2026. 3 https://cert.lv/lv/2026/09/kiberlaikapstakli-2026-augusts 4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2026-csdd-sanemusi-vairak-neka-2500-kompensacijupieprasijumu-par-nopludusajiem-datiem-visbiezak-prasa-10-000-eiro.a662462/ 5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)

atbildīgs par kaitējumu, kas nodarīts ar datu apstrādi, kas pārkāpj Regulas prasības. Kā šobrīd norāda CSDD, kompensācijas izmaksa būs atkarīga no Datu Valsts inspekcijas lēmuma par to, vai CSDD ir pārkāpusi Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības. Datu Valsts inspekcijas mājas lapā minēts, ka “Ja persona uzskata, ka personas datu aizsardzības pārkāpuma rezultātā tai ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, tai ir tiesības civilprocesuālā kārtībā prasīt kaitējuma atlīdzinājumu no pārziņa. Jautājums par kaitējuma atlīdzināšanu risināms civilprocesuālā kārtībā, vēršoties tiesā un iesniedzot pierādījumus par nodarīto kaitējumu.”6 Kā norādīja tiesību eksperte 7 “jau tagad [ar notikušo datu noplūdi] ir noticis cilvēktiesību aizskārums. Par kompensāciju būtu jālemj atbildīgajām iestādēm, nevis iedzīvotājiem tā jāpieprasa. Cilvēktiesību aizskārums noticis jau tagad – proti, nav jāgaida, kad ar nozagtajiem datiem kāds ļaunprātīgi rīkosies. Tiesības uz savu datu aizsardzību ir viena no centrālajām Eiropas Savienības, tostarp Latvijas, vērtībām. Dati ir mūsu identitātes daļa. Tie, kuriem šie dati tiek, ir ieguvuši milzīgu vērtību. Mums visiem ir tiesības prasīt kompensāciju par morālo kaitējumu. Nerunājot pagaidām par zaudējumu atlīdzību. Ja mēs vērtējam vārdu, uzvārdu, personas kodu kā savas identitātes elementu, tad mums jau ir nodarīts kaitējums. Tomēr, ja visi dotos uz administratīvo tiesu, tad valsts resurss ar šādu apjomu lietu nevarētu tikt galā. Šajā brīdī atbildīgajām iestādēm ir jādomā, kādi ir instrumenti, lai nāktu cilvēkiem pretī, piemēram, ka nākamreiz nemaksāsim par tehnisko apskati, aicinot atbildīgos pieiet jautājumam atbildīgi un radoši.” Dažkārt demokrātiskas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu par kolektīvu atlīdzināšanu par valsts pieļautiem cilvēktiesību vai labas pārvaldības pārkāpumiem, konstatējot šādus elementus - valsts pieļāvusi sistēmisku pārkāpumu vai prettiesisku politiku; cietušo loks ir identificējama grupa; individuāla tiesāšanās visiem būtu nesamērīga. Lai gan datu aizsardzības jomā kompensācija tradicionāli tiek noteikta individuāli, izvērtējot katras personas faktiski ciesto mantisko vai nemantisko kaitējumu, taču konkrētajā gadījumā, ņemot vērā to, ka faktiski aizskartās personas ir lielākā daļa no pilngadīgiem Latvijas valstspiederīgiem, noplūduši ir dati, kas kalpo personas oficiālai identifikācijai un personas sasniedzamības nodrošināšanai, valsts piedāvāts kaut minimāls kaitējumu atlīdzinošs mehānisms būtu lietderīgs risinājums. Jāapzinās, ka šāda veida atlīdzinājums - viena bezmaksas tehniskā apskate transportlīdzeklim - var nesasniegt pilnīgu atlīdzinājumu par datu zādzību un konfidencialitātes pārkāpumu, un datu subjekta aizskārums individuāli vērtējams atkarībā no pieļautā pārkāpuma rakstura un radītā kaitējuma smaguma un sekām, taču likumprojekts arī skaidri norāda, ka minētais piedāvātais kolektīvais kompensācijas mehānisms neierobežo aizskartās personas tiesības izmantot jebkuru citu pieejamo tiesībaizsardzības līdzekli pēc aizskartās personas ieskatiem. Tāpat šāds risinājums nevarēs tikt piemērots visiem cietušajiem, piemēram, jau tagad ir noteikts, ka no maksas par transportlīdzekļa tehnisko apskati ir atbrīvotas konkrētiem kritērijiem atbilstošas personas8 vai, piemēram, personas, kuras turpmāk valsts tehnisko apskati transportlīdzeklim neveiks. Tomēr lielākais

6 https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/uzsakta-parbaude-par-csdd-drosibas-incidentu 7 ES tiesas tiesnese par CSDD datu noplūdi: Mums visiem ir tiesības uz kompensāciju par morālo kaitējumu / Raksts 8 Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.1000 “Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis” 3.3.apakšpunkts.

vairums aizskarto fizisko personu varēs gūt kaut minimālu morālu un materiālu gandarījumu šajā situācijā, tādējādi arī valstij un atbildīgajai valsts kapitālsabiedrībai uzņemoties vismaz simbolisku un ētisku atbildību par notikušo un iesaistoties situācijas risināšanā. Šāda veida kaut minimāls materiāls gandarījums un līdzekļu ietaupījums personām būs zināma, konkrēta veida kompensācija, kur cita starpā iespējama tipveida izpilde. Tas parādīs valsts atbildīgu attieksmi pret savu pienākumu un sekmēs, lai atbilstoši drošības standartam tiktu uzturēta kritiskā IT infrastruktūra. Likumprojekta mērķis nešaubīgi ir arī valsts IT kritiskās infrastruktūras un datu pārziņa atbildības stiprināšana personu datu apstrādes aizsardzības jomā. Kaitējums ar datu noplūdi ir nodarīts fiziskai personai kā datu subjektam, tomēr kompensācija tiek piešķirta transportlīdzekļa tehniskās apskates samaksas atbrīvojuma veidā, taču ņemot vērā, ka datu noplūde notika tieši CSDD reģistrā saistībā ar šīs valsts kapitālsabiedrības darbību un personu tajā saņemtiem pakalpojumiem, ir saskatāma tieša saikne minētajam kompensācijas veidam, kas turklāt ir pārsvarā ikgadēji, visbiežāk personu izmantots pakalpojums. Likumprojekts paredz, ka persona ir tiesīga veikt viena transportlīdzekļa tehniskās apskates pamatapskati bez maksas, tātad, neatkarīgi no tā, cik un kādi personai pieder transportlīdzekļi vai kuru tā uzrāda CSDD tehniskās apskates veikšanai, persona ir tiesīga saņemt vienu šādu pakalpojumu pēc savas izvēles bez maksas. Personas veic maksājumu CSDD par sniegtu publisko maksas pakalpojumu tehnisko apskati saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.1000 “Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis”. Tātad arī atbrīvojumu no šāda pakalpojuma samaksas var noteikt nozares normatīvajā aktā - Ceļu satiksmes likumā, kā to attiecīgi paredz likumprojekts.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts stiprinās uzticību valsts pārvaldei attiecībā uz atbildības uzņemšanos par personas datu aizsardzības stiprināšanu, un tādejādi tam būs pozitīva ietekme uz sabiedrību.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Tehniskās apskates pamatpārbaudes cenas, bez atkārtotajām pārbaudēm un citām pozīcijām, ir šādas: • Vieglais automobilis (M1) – 34,10 EUR; • Autobuss līdz 5 t pilnai masai (M2) – 46,36 EUR; • Autobuss virs 5 t pilnai masai (M3) – 71,18 EUR; • Kravas automobilis līdz 3,5 t pilnai masai (N1) – 46,36 EUR; • Kravas automobilis no 3,5 līdz 12 t pilnai masai (N2) – 54,21 EUR; • Kravas automobilis virs 12 t pilnai masai (N3) – 71,18 EUR. • piekabes - atkarībā no klasifikācijas 9

9 https://www.csdd.lv/maksajumi-par-tehnisko-apskati/maksajumi-autobusam-ar-pilnu-masu-lidz-5tonnam

Kā minēts CSDD “Apvienotais peļņas vai zaudējumu pārskats un pārējo ienākumu pārskats par 2026.gada 6 mēnešu periodu, kas beidzas 30.jūnijā” CSDD peļņa jau sastādīja 2 724 743 euro. Tikpat veiksmīgi finanšu dati ir par 2025.gadu, proti, pārskata gada beigās CSDD veikusi termiņdepozīta noguldījumus bankā 12 miljonu euro vērtībā.10 Kā Valsts kanceleja norādīja atbildē uz Saeimas deputātu (Šuvajeva Andra, Rasimas Leilas, Gāteres Lienes, Sprūda Andra, Briškena Kaspara) jautājumu Nr. 245/J14 (par valsts kapitālsabiedrību līdzekļu uzkrājumiem), nauda un temiņnoguldījumi, atņemot dividendes, 2025.gada beigās CSDD bija 11 695 047 euro.11 Tātad CSDD var iesaistīties kompensācijas mehānismā iedzīvotājiem par datu noplūdi, kā arī CSDD iespējams var veikt papildu līdzekļu ietaupījumu.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts neprasa saistītus grozījumus.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Nav

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta izpildi nodrošinās CSDD, un CSDD ir zināmas fiziskās personas, kuru datu noplūde ir notikusis. Likumprojektam paredzēta atliekoša spēkā stāšanās, lai CSDD var savlaicīgi sagatavoties un ieplānot izpildi.

10 https://www.csdd.lv/finanses/2025-gada-finansu-parskati 11 https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/D81EC44816DE1A51C2258E180035A6AB? OpenDocument