Поправки к закону Латвии о финансовых конгломератах: данные для единого портала доступа ЕС

Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520, tālr. 67082800, e-pasts pasts@mk.gov.lv, www.mk.gov.lv

Rīgā

02.07.2026. Nr. 25-TA-2284

Saeimas Prezidijam

Par likumprojekta nosūtīšanu

Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Puķītis 25476435, Guntis.Pukitis@fm.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604), likumprojektu "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547), likumprojektu "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576), likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691) un likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713) (likumprojektu pakete).

Likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).

Pielikumā:

1. Likumprojekts 2. Anotācija 3. Ministru kabineta 2026. gada 30. jūnija sēdes protokola Nr. 35 18. § izraksts

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

Nagle, 67082849

Likumprojekts

Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā

Izdarīt Finanšu konglomerātu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 56. nr.; 2013, 106. nr.; 2022, 94. nr.) šādus grozījumus:

1. 17. pantā: izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Tā finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība, kuras koordinators ir Latvijas Banka, informāciju par finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā publisko, ievietojot savā tīmekļa vietnē vai izvēloties citu piemērotu informācijas nesēju, un vienlaikus iesniedz Latvijas Bankai."; papildināt ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta sestajā daļā minēto informāciju iesniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulas (ES) Nr. 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Minētā informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visu regulēto komercsabiedrību nosaukumus un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus. (8) Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē, kura nodrošina šā panta sestajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam."

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. punktu šādā redakcijā: "3. Šā likuma 17. panta sestās daļas jauno redakciju, kā arī septīto un astoto daļu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri."

3. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Finanšu ministra (paraksts*)

E. Smiltēns pienākumu izpildītājs ‒ tieslietu ministrs

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

ES dokuments

Apraksts

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai Finanšu konglomerātu likumā (turpmāk - Likums) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.decembra Direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības. Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (turpmāk – Direktīva Nr. 2002/87), iekļaujot tajā jaunu 30.b pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”. Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas tikai uz Likuma subjektiem. ESAP tiks nodota informāciju par finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam, tādējādi nodrošinot centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru.

Spēkā stāšanās termiņš

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Pamatojums

Direktīvas Nr. 2023/2864 17. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026.gada 10.janvārim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Likums paredz, ka finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība, kura koordinators ir Latvijas Banka, izstrādā un ievieš riska vadības procesus un iekšējās kontroles sistēmu finanšu konglomerāta līmenī. Latvijas Banka atbilstoši kredītiestāžu darbības un apdrošināšanas darbības uzraudzības prasībām kontrolē papildu uzraudzībai pakļautajās komercsabiedrībās, kas ietilpst finanšu konglomerātos, kuru koordinators ir Latvijas Banka, riska vadības procesa piemērotību un tādas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu, kura ļauj iegūt papildu uzraudzībai nepieciešamos datus un informāciju. Finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība, kuras koordinators ir Latvijas Banka, nekavējoties informē Latvijas Banku par jebkādām izmaiņām finanšu konglomerāta juridiskajā, pārvaldes un organizatoriskajā struktūrā, ietverot visas regulētās komercsabiedrības, neregulētās meitas sabiedrības un nozīmīgas filiāles. Finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība, kuras koordinators ir Latvijas Banka, regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā publisko informāciju par finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru, izvēloties piemērotu informācijas nesēju un vietu, vai sniedz norādes par šādas informācijas pieejamību. Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2002/87 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7.pantā.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Ņemot vērā to, ka vienīgais reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Likumā.

Risinājuma apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no Direktīvas Nr. 2023/2864, precizēts Likuma 17. pants.

Problēmas apraksts

Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta 1.punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot jebkādu informāciju par finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru, regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP. Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta 1.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3) punktā, vai – ja to prasa Savienības vai valstu tiesību akti – mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4) punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta 1.punkta b) apakšpunktā. Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru. Direktīvas Nr. 2002/87 30.b panta 3. punkts paredz, ka, lai nodrošinātu, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP, Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2) punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir kompetentā iestāde.

Risinājuma apraksts

Precizēta Likuma 17. panta sestā daļa, kurā paredzēts, ka finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība, kuras koordinators ir Latvijas Banka, regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā savā tīmekļa vietnē vai izvēloties piemērotu informācijas nesēju publisko un vienlaikus iesniedz Latvijas Bankai informāciju par finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru. Papildināts Likuma 17. pants ar septīto daļu, kas nosaka šā panta sestajā daļā minēto informāciju iesniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Minētā informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un "d" apakšpunktā minēto informāciju. Papildus papildināts Likuma 17. pants ar astoto daļu, kas nosaka, ka Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē, kura nodrošina šī panta sestajā daļā minētās informācijas nodošanu ESAP. Direktīvas Nr. 2023/2864 10. apsvērumā teikts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (turpmāk - Regula Nr. 2018/1725) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 19. janvārī sniedza oficiālus komentārus. Līdz ar to regulējums attiecībā uz personas datu nodošanu ir saskaņots ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un atbilst Regulai Nr. 2018/1725, kā to paredz Direktīva Nr. 2023/2864.

Savukārt Regulas Nr. 2023/2859 21. apsvērumā teikts, ka personas datu nodošana ir saskaņota Direktīvas Nr. 2023/2864 regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Regulu Nr. 2018/1725, kur metadati šajā gadījumā ir tikai tehniska pazīme, kas palīdz pārvaldīt dokumentus, piemēram, piemērot datu aizsardzības režīmus, nodrošināt dzēšanas termiņus, ierobežot meklēšanas un piekļuves funkcijas, ja nepieciešams. Papildus tehniskā pazīme ir tikai marķējumu, kas norāda uz personas datu klātbūtni dokumentā, kā arī ESAP nenodod un neprasa papildu personas datus, bet glabā tikai tos personas datus, kas jau tiesiski ietverti iesniedzamajā informācijā. Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus. Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām. Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 17. panta sestās daļas jauno redakciju, septīto un astoto daļu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri. Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Nē

Juridiskās personas

Latvijas Banka Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.

Ietekmes apraksts

Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas nozīmīgi papildus pienākumi, kuri radītu administratīvās izmaksas, jo pienākums regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā savā tīmekļa vietnē, izvēloties piemērotu informācijas nesēju, publiskot informāciju par finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru, jau ir pašlaik noteikts Likuma 17. panta sestajā daļā. Likumprojekts nosaka prasību Likuma subjektiem sagatavoto informāciju par finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus iesniegt arī Latvijas Bankā. Tādējādi pilnībā jauns ziņošanas pienākums netiek ieviests, bet tiek papildināta esošā sistēma informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā kopumā. Cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums, lai nodrošinātu regulāri sagatavotās un publicētās informācijas, vienlaikus iesniegšanu Latvijas Bankā katram Likuma subjektam varētu būt atšķirīgs, ņemot vērā tā darbības apjomu, iekšējās informācijas tehnoloģijas jeb IT infrastruktūras, tostarp, vai programmnodrošinājumu izstrādā pats Likuma subjekts vai iegādājas ārpakalpojumā sistēmas tehniskos risinājumus, kā arī vai šo pāreju īsteno un plāno laikus, t.i., kopš Regulas Nr. 2023/2864 pieņemšanas, vai pašlaik kā neplānotu papildu darbu u.tml., līdz ar to konkrētas izmaksas Likuma subjekta griezumā nav iespējams identificēt un precīzi aprēķināt.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Sabiedrīb as grupa

Palielinās/ samazinās

Stundas samaksas likme euro

Laika patēriņš uz vienību stundās

Subjektu skaits

Cik bieži reizes gadā

Administr atīvās izmaksas

- euro

Aprēķinu skaidroju ms

Latvijas Banka

Uzņēmum i, kas ir Likuma subjekti.

palielinās

Vērtības nozīme:

18,89 Saskaņā ar Oficiālajā statistikas portālā norādīto informācij u vienas stundas darbaspēk a izmaksas finanšu un apdrošināš anas nozarē 2025. gada 3. ceturksnī bija 3022 euro mēnesī

3,00 -

- 0,00

Izmaksu aprēķins vienam subjektam, ja tāds tirgū būtu. Šobrīd Latvijā nav subjektu, kuriem attiecīgās prasības būtu saistošas

Kopā 0,00

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Sabiedrības grupa

Vai ietekmē?

Izmaksas par vienību - euro

Vienību skaits

Atbilstības izmaksas euro

Aprēķinu skaidrojums

Juridiskās personas Kopā (juridiskās personas) 0,00

Latvijas Banka Nē

Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.

Jā

Vērtības nozīme:

1 000,00 -

- 0,00

Nav iespējams precīzi aprēķināt, cik lielas varētu būt atbilstības izmaksas subjektiem, kuru tirgū šobrīd vēl nav. Informācijas sistēmu pielāgošana attiecīgās informācijas iesniegšanai Latvijas Bankai varētu radīt īpašas vienreizējas izmaksas, kuru apjoms var būt atkarīgs no informācijas sistēmu esošās atbilstības jaunajām prasībām. Ja sistēmas jau ir atbilstošas, tad papildus atbilstības izmaksas neveidotos. Šobrīd Latvijā nav subjektu, kuriem varētu rasties atbilstības izmaksas sistēmu pielāgošanai.

Kopā 0,00

3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA- 2576).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".

Pamatojums un apraksts

Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

5.

Tiesību akta projekta atbilstība

Latvijas

Republikas starptautiskajām saistībām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

Jā

ES tiesību akta CELEX numurs

32023L2864

ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas Apraksts Direktīvas Nr. 2022/2864 normas ir jāpārņem līdz 10.01.2026.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

Nē

Apraksts

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas nosaukums

ES TA panta numurs

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto

Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji

Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums

A B

Ar Direktīvas Nr. 1. pantu Direktīvā iekļautais 30.b panta 1. punkts

Finanšu konglomerātu likuma 17. panta sestā, septītā un astotā daļa

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Ar Direktīvas Nr. 1. pantu Direktīvā iekļautais 30.b panta 3. punkts

Finanšu konglomerātu likuma 17. panta astotā daļa

Pārņemtas pilnībā

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Cita informācija -

6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Latvijas Banka

Nevalstiskās organizācijas

Nē

Cits

Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Publiskā apspriešana

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/6b9dc6f9-c933-41ba-809e- 993db79e093d/public_participations

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti viedokļi, priekšlikumi vai iebildumi par Likumprojektu "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā".

Cita informācija

7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Latvijas Banka

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme

Jā/Nē

Skaidrojums

1. Tiks veidota jauna institūcija Nē -

2. Tiks likvidēta institūcija Nē -

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija Nē -

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) Nē -

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija Nē -

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija Nē -

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija Nē -

8. Cita informācija Nē -

Cita informācija

8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Sēde

Protokola izraksts

2026. gada 30. jūnijā Nr. 35

18. §

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā"

25-TA-2284 (A. Kulbergs)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu. 2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547), likumprojektu "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576), likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691) un likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).

3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

4. Lūgt Saeimu likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547), likumprojektu "Grozījumi Segto obligāciju likumā" (25-TA-2563), likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576), likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585), likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604), likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691) un likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25- TA-2713) (likumprojektu pakete).

Ministru prezidents (paraksts*)

A. Kulbergs

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja (paraksts*) I. Gailīte

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu