What changed

______________________________________________________________________

## Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums

## Vispārīgie noteikumi

Likumā ir lietoti šādi termini:

a) kura uzskatāma par būtisku saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības vai dalībvalstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem par produktu drošumu, b) ja attiecīgajos Eiropas Savienības vai Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos par produktu drošumu nav noteikts slieksnis tam, kas būtu uzskatāms par būtisku modifikāciju, – kura maina preces sākotnējo veiktspēju, nolūku vai veidu, ja šādas izmaiņas nav paredzētas ražotāja sākotnējā riska novērtējumā, un kura maina apdraudējuma raksturu, rada jaunu apdraudējumu vai paaugstina riska līmeni.

Likuma mērķis ir paredzēt atbildību par kaitējumu, kas preces vai pakalpojuma trūkumu dēļ nodarīts cilvēka dzīvībai, veselībai vai personas mantai, kā arī noteikt pienākumu atlīdzināt zaudējumus.

(1) Likums attiecas uz jebkuru preci. (2) Likums attiecas arī uz pakalpojumiem, kuru rezultātā pakalpojuma sniedzējs izgatavo jaunu ķermenisku lietu, uzlabo vai pārveido esošu ķermenisku lietu vai tās īpašības, kā arī uz pakalpojumiem, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz cilvēka dzīvību vai veselību.

(4) Likumā noteiktais neietekmē cietušās personas tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar citiem likumiem.

## Prece un pakalpojums ar trūkumiem

(1) Uzskatāms, ka precei ir trūkums, ja nav garantēts šīs preces drošums, ar kādu personai ir tiesības rēķināties, ņemot vērā visus apstākļus, tai skaitā:

1) preces noformējumu un raksturojumu – ieskaitot marķējumu, dizainu, tehniskās īpašības, sastāvu, iepakojumu un montāžas, uzstādīšanas, lietošanas un apkopes instrukcijas (pamācības); 2) preces lietošanu pamatoti paredzamos apstākļos; 3) laiku, kad prece laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, vai, ja pēc minētā laika ražotājs joprojām saglabā kontroli pār preci, laiku, kad ražotājam vairs nav kontroles pār preci; 4) ietekmi, kādu uz preci atstāj spēja turpināt mācīties vai iegūt jaunas īpašības pēc laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā; 5) pamatoti paredzamo ietekmi, kādu uz preci atstāj citas preces, kuru izmantošana kopā ar konkrēto preci, tostarp savstarpēja savienošana ar preci, varētu tikt sagaidīta; 6) preces drošuma prasības, ieskaitot kiberdrošības prasības; 7) jebkādu kompetentās iestādes vai uzņēmēja lēmumu atsaukt produktu vai citu būtisku iejaukšanos attiecībā uz produkta drošumu; 8) lietotāju grupas konkrētās vajadzības, kurai produkts paredzēts; 9) precei, kuras galvenais mērķis ir novērst kaitējumu, – jebkādu šīs preces neatbilstību kaitējuma novēršanas mērķim. (2) Nevar uzskatīt, ka precei ir trūkums vienīgi tādēļ, ka tirgū jau ir laista vai nodota ekspluatācijā (vai pēc tam tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā) labāka prece, tostarp preces atjauninājumi vai jauninājumi.

Uzskatāms, ka pakalpojumam ir trūkums, ja nav garantēts šā pakalpojuma drošums, ar kādu personai ir tiesības rēķināties, ņemot vērā visus apstākļus, tai skaitā:

1) pakalpojuma raksturojumu un sniegšanas veidu, pakalpojuma ietvaros izmantotās lietas izskatu, noformējumu, uzbūvi un sastāvu; 2) informāciju, kas sniegta par pakalpojumu; 3) laiku, kad pakalpojums sniegts.

## Tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu

(1) Ja preces vai pakalpojuma trūkumu dēļ tiek nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai personas mantai, preces ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir atlīdzināt cietušajai personai radušos zaudējumus. Tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu ietver arī nemateriālos zaudējumus.

1) pašu preci ar trūkumiem; 2) preci, ko sabojājusi defektīva sastāvdaļa, kuru preces ražotājs ir integrējis precē vai savstarpēji savienojis ar to vai kura ir šī ražotāja kontrolē; 3) mantu, ko izmanto tikai profesionāliem mērķiem. (3) Cietusī persona ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzību par bojātiem vai iznīcinātiem datiem, ja tos neizmanto profesionāliem mērķiem.

## Atbildība par preci vai pakalpojumu ar trūkumiem

(1) Par preces trūkumu dēļ personai radīto kaitējumu ir atbildīgs:

(6) Uzņēmēja vai pakalpojuma sniedzēja atbildību par kaitējumu, kas nodarīts cilvēka dzīvībai, veselībai vai personas mantai preces trūkumu dēļ, nedrīkst iepriekš samazināt vai izslēgt. Šāda vienošanās, kas ir pretēja šā likuma normām, nav spēkā.

Par pakalpojuma trūkumu dēļ personai radīto kaitējumu ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs.

Ja nav iespējams identificēt Eiropas Savienībā reģistrētu šā likuma 7. pantā minēto uzņēmēju, atbildīgs ir ikviens izplatītājs, kas izplatījis preces ar trūkumiem, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

1) cietusī persona pieprasa, lai izplatītājs identificētu šā likuma 7. pantā minēto uzņēmēju, kas reģistrēts Eiropas Savienībā, vai savu izplatītāju, kas tam piegādājis attiecīgo preci; 2) minētais izplatītājs viena mēneša laikā pēc personas pieprasījuma saņemšanas neidentificē attiecīgo uzņēmēju vai savu izplatītāju.

Šā likuma 9. pantu piemēro arī jebkuram tiešsaistes platformu pakalpojuma sniedzējam, kas patērētājiem dod iespēju slēgt distances līgumus ar tirgotājiem un kas nav uzņēmējs, ja šāda tiešsaistes platforma sniedz konkrētu informācijas elementu vai citādi dara iespējamu konkrēto darījumu tādā veidā, kas rada vidusmēra patērētājam priekšstatu, ka informāciju vai darījuma priekšmetu veidojošo produktu vai pakalpojumu sniedz pati tiešsaistes platforma vai pakalpojuma saņēmējs, kurš darbojas tās pakļautībā vai kontrolē.

(1) Uzņēmēju vai pakalpojuma sniedzēju no atbildības var atbrīvot pilnībā vai daļēji, ja, ņemot vērā visus apstākļus, tiek konstatēts, ka kaitējuma cēlonis ir gan preces vai pakalpojuma trūkums, gan arī cietušās personas vai kādas citas personas vaina, par kuru cietusī persona ir atbildīga.

1) saistīts pakalpojums; 2) programmatūra, arī programmatūras atjauninājumi vai jauninājumi; 3) drošuma uzturēšanai vajadzīgo programmatūras atjauninājumu vai jauninājumu trūkums; 4) preces būtiska modifikācija.

(1) Ja par vienu un to pašu kaitējumu atbilstoši šim likumam atbild vismaz divi uzņēmēji, tie atbild solidāri.

(4) Ja par to pašu kaitējumu atbildīgi ir vairāki uzņēmēji vai pakalpojumu sniedzēji, tad uzņēmējam, kas cietušajai personai ir sedzis zaudējumus, ir tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret citiem atbildīgajiem uzņēmējiem vai pakalpojuma sniedzējiem.

## Procesuālie jautājumi

Prasību par zaudējumu atlīdzināšanu var iesniegt pati cietusī persona, kā arī persona, kas pārņēmusi vai kam subrogētas cietušās personas tiesības, vai persona, kura rīkojas vienas vai vairāku cietušo personu vārdā.

(1) Ja prasītājs lietā ir iesniedzis faktus un pierādījumus, kas ir pietiekami, lai celtā prasība par zaudējumu atlīdzinājumu būtu ticama, lietās par zaudējumu atlīdzinājumu saistībā ar preces vai pakalpojuma trūkumiem radīto kaitējumu atbildētājam ir pienākums pēc prasītāja pieprasījuma atklāt viņa rīcībā esošos pierādījumus.

(6) Ja pusei ir jāatklāj pierādījumi, tiesa pēc pretējās puses pamatota pieprasījuma, ja tiesa uzskata, ka tas ir lietderīgi un atbilstoši un ka šāda pierādījumu sniegšana ir samērīga attiecībā uz pierādījumus sniedzošās puses izmaksām un pūlēm, drīkst pieprasīt šos pierādījumus iesniegt viegli pieejamā un viegli saprotamā veidā.

(1) Prasītājam ir pienākums pierādīt preces vai pakalpojuma trūkumu, tā radīto kaitējumu un cēloņsakarību starp minēto trūkumu un kaitējumu.

2) prasītājs uzskatāmi parāda, ka precei, visticamāk, ir trūkums vai starp preces trūkumiem un kaitējumu ir cēloņsakarība, vai abi. (5) Atbildētājam ir tiesības atspēkot jebkuru no šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām prezumpcijām.

(1) Prasība atlīdzināt zaudējumus ceļama triju gadu laikā no dienas, kad cietusī persona ir uzzinājusi vai, ņemot vērā lietas apstākļus, ir pamats uzskatīt, ka tai vajadzēja uzzināt par preces vai pakalpojuma trūkumu, radīto kaitējumu un atbildīgā uzņēmēja vai pakalpojuma sniedzēja identitāti.

A B

2.panta 2.punkts Likumprojekta 3.panta trešās daļas 2.punkts Pārņemtas pilnībā Nē

2.panta 4.punkts Likumprojekta 3.panta ceturtā daļa Pārņemtas pilnībā Nē

5.panta 1.punkts Likumprojekta 6.panta pirmā daļa Pārņemtas pilnībā Nē

5.panta 2.punkts Likumprojekta 13.pants Pārņemtas pilnībā Nē

6.panta 2.punkts Likumprojekta 6.panta pirmā daļa Pārņemtas pilnībā Nē

8.panta 2.punkts Likumprojekta 7.panta piektā daļa Pārņemtas pilnībā Nē

8.panta 4.punkts Likumprojekta 10.pants Pārņemtas pilnībā Nē

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu