What changed
Arhitektūras likums · редакция 1 → 2 · зафиксировано 2026-11-12 04:52 · +126 −1239 lines
______________________________________________________________________
Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520, tālr. 67082800, e-pasts pasts@mk.gov.lv, www.mk.gov.lv
Arhitektūras likums
Rīgā
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
16.09.2026. Nr. 24-TA-977
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) ainavu arhitekts — radoša persona, kura ieguvusi ainavu arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju saskaņā ar likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām;
2) ainavu arhitektūra — ainavas veidošanas māksla, kas ietver dabas, lauku un būvētās vides ainavu pētniecību, plānošanu, projektēšanu un pārvaldību;
3) arhitekts — radoša persona, kura ieguvusi arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju saskaņā ar likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām;
4) arhitektūra — vides veidošanas māksla, kas nodrošina integrētu pieeju dzīves videi, ietverot telpisko attīstību, pilsētplānošanu un atsevišķas būves, kā arī to ārējo un iekšējo veidolu;
5) arhitektūras joma — joma, kas aptver arhitektūru un ainavu arhitektūru, ievērojot ar tām saistītos estētiskos, zinātniskos, funkcionālos, tehniskos, kultūrvēsturiskos, ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos aspektus.
Saeimas Prezidijam
Par likumprojekta nosūtīšanu
Nosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Arhitektūras likums". Likumprojektu izstrādāja Kultūras ministrija (atbildīgā amatpersona - Purviņa 29129283, Dzintra.Purvina@km.gov.lv).
Pielikumā:
1. Likumprojekts 2. Anotācija 3. Ministru kabineta 2026. gada 8. septembra sēdes protokola Nr. 51 24. § izraksts
Ministru prezidents (paraksts*)
## A. Kulbergs
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Milenberga, 67082895
SAŅEMTS Latvijas Republikas Saeimā Datums 17.09.2026. plkst. 08:16 Reģ. nr. 1/215-14/26
## Elektroniski parakstīts
1. dokumenta parakstītāji
## ANDRIS KULBERGS
Laika zīmogs: 16.09.2026 20:21:32 2. dokumenta parakstītāji
## NAURIS PUNTULIS
Laika zīmogs: 16.09.2026 15:16:03
Likumprojekts
## Arhitektūras likums
## I nodaļa
## Vispārīgie noteikumi
## 1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
## 1) arhitektūra – vides veidošanas māksla, kas nodrošina integrētu
pieeju cilvēku dzīves telpai, ietverot telpisko attīstību, pilsētplānošanu un atsevišķas būves, kā arī to ārējo un iekšējo veidolu, ievērojot estētiskos, funkcionālos, tehniskos, sociālos, ekoloģiskos un ekonomiskos aspektus;
## 2) arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu augstākās
izglītības diplomu saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" prasībām un veic arhitekta profesionālo darbību;
## 3) sertificēts arhitekts – arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgās prakses
tiesības arhitektūras jomā;
## 4) arhitekta patstāvīgā prakse − patstāvīga profesionālā darbība
arhitektūras jomā, kur nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts un šajā likumā noteiktā kvalifikācija, prasmes un zināšanas;
## 5) arhitektoniski telpiskā vide – jebkura projektēta un ar būvniecības
paņēmieniem veidota telpiskā vide;
## 6) arhitektoniskais veidols – būves telpisko un estētisko īpašību
kopums, kas nosaka tās individualitāti;
## 7) ainavu arhitektūra – telpiskās vides veidošanas māksla, kas ietver
dabas, lauku un būvētās vides ainavu pētniecību, plānošanu, projektēšanu un pārvaldību dažādos laika un telpas mērogos, pamatojoties uz estētiskajiem, zinātniskajiem, ekoloģiskajiem, funkcionālajiem, tehniskajiem un sociālajiem principiem, lai sekmētu klimatnoturību, bioloģisko daudzveidību, kultūras vērtību saglabāšanu, kā arī cilvēku veselību un labbūtību;
## 8) ainavu arhitekts – radoša persona, kura ieguvusi augstāko izglītību
ainavu arhitektūrā, ko apliecina profesionālās kvalifikācijas diploms, un veic ainavu arhitekta profesionālo darbību;
## 9) sertificēts ainavu arhitekts – ainavu arhitekts, kuram Latvijas
Sertificētu arhitektu kolēģija ir izsniegusi ainavu arhitekta prakses sertifikātu;
## 10) ainavu arhitekta patstāvīgā prakse – patstāvīga profesionālā
darbība ainavu arhitektūras jomā, kur nepieciešams ainavu arhitekta prakses sertifikāts;
## 11) ainavu projekts – autordarbs ainavu arhitektūrā, ko veido
dokumentēts informācijas kopums, kas satur grafisko, tekstuālo, digitālo un citu informāciju ainavu arhitektūras risinājumu izstrādei un īstenošanai. Ainavu projekts var būt gan patstāvīgs projekts, gan būvprojekta daļa;
LIKUMPROJEKTS Nr. 1549/Lp14
## 12) būvkultūra − integrēta pieeja ilgtspējīgas un augstas kvalitātes
dzīves vides veidošanai, kuras pamatā ir visu procesā iesaistīto dalībnieku kompetence un atbildība pret kultūras, mākslas, dabas un ainavas vērtībām dzīves vides plānošanā, būvniecībā un apsaimniekošanā;
## 13) pilsētplānošana − starpdisciplināra joma, kas ietver uz attīstību
vērstu un mērķtiecīgi koordinētu darbību kopumu pilsētu un citu apdzīvotu vietu telpiskajai izveidei un funkcionālajai izmantošanai. Tā ietver arhitektūras, ģeogrāfijas, inženierzinātnes, ekonomikas, socioloģijas, ainavu zinātnes, antropoloģijas, vides zinātnes, projektu vadības, kā arī citu jomu zināšanas un praksi.
## 2. pants. Likuma mērķis
2. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes būvkultūras, arhitektoniski telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā klimatnoturīgā vidē, veicinot kultūras, sociālo, ekonomisko un dabas ilgtspēju.
## 3. pants. Likuma darbības joma
3. pants. Likuma darbības joma
Likums nosaka arhitektūras un ainavu arhitektūras principus, kompetenci un uzdevumus arhitektūras jomā, prasības attiecībā uz arhitekta un ainavu arhitekta profesiju un profesionālo darbību.
(1) Likums nosaka arhitektūras principus un par to īstenošanu atbildīgās personas, prasības arhitekta un ainavu arhitekta profesijai, kā arī arhitektu un ainavu arhitektu pašpārvaldes kārtību.
4. pants. Arhitektūras un ainavu arhitektūras principi
Arhitektūrā un ainavu arhitektūrā nodrošina konkrētajai vietai un tās izmantošanas mērķim atbilstošus funkcionāli, estētiski un tehniski kvalitatīvus risinājumus, ievērojot šādus principus:
1) telpiskās kvalitātes princips, saskaņā ar kuru arhitektūras un ainavu arhitektūras kvalitāti veido atsevišķu būvju risinājumi un to savstarpējās attiecības, mērogs, telpiskā struktūra un mijiedarbība ar apkārtējo vidi;
2) kultūras vērtības princips, saskaņā ar kuru arhitektūra un ainavu arhitektūra ir kultūras izpausme, kas veido sabiedrības kultūras mantojumu, vietas identitāti un paliekošu vērtību nākamajām paaudzēm;
3) ilgtermiņa vērtības princips, saskaņā ar kuru arhitektūras, ainavu arhitektūras un būvētās vides attīstībā līdzsvaro kultūras, sociālās, ekonomiskās un vides intereses, veicinot ilgtspējīgu un paliekošu vērtību sabiedrībai;
4) sabiedrības interešu princips, saskaņā ar kuru būvētās vides kvalitāte ir sabiedrības kopīga interese un šīs vides veidošanā līdzsvaro indivīda un sabiedrības intereses, veicinot cilvēku dzīves kvalitāti un labbūtību.
(2) Šo likumu piemēro tiktāl, ciktāl tā piemērošanu neierobežo normatīvie akti, kas regulē būvniecības jomu.
II nodaļa
Kompetence un uzdevumi arhitektūras jomā
## 4. pants. Arhitektūras principi
5. pants. Ministriju kompetence arhitektūras jomā
(1) Kultūras ministrija:
1) izstrādā un koordinē valsts politiku arhitektūras jomā;
2) sekmē arhitektūras jomas un būvētās vides kvalitāti, kā arī sabiedrības izpratni par kvalitatīvu dzīves vidi;
3) koordinē valsts pārstāvību arhitektūras jomā Latvijā un starptautiski;
4) īsteno funkcionālo pārraudzību pār šā likuma 16. panta pirmajā daļā un 18. panta pirmajā daļā minēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu;
5) veic citas tai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.
(2) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija izstrādā valsts politiku ainavu plānošanas jomā, koordinē tās īstenošanu un nodrošina metodisko vadību ainavu apzināšanai, novērtēšanai un plānošanai.
Arhitektūrā ievēro šādus principus:
6. pants. Nacionālā arhitektūras padome
(1) Nacionālā arhitektūras padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir piedalīties arhitektūras un ainavu arhitektūras politikas veidošanā un īstenošanā, veicināt arhitektūras jomas attīstību un kvalitatīvas arhitektoniski telpiskās vides veidošanu Latvijā.
(2) Nacionālā arhitektūras padome sniedz Kultūras ministrijai un citām institūcijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības un starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar arhitektūras jomu, kā arī veicina valsts pārvaldes institūciju un arhitektūras un ainavu arhitektūras pārstāvju sadarbību.
(3) Kultūras ministrs apstiprina Nacionālās arhitektūras padomes sastāvu un nolikumu.
(4) Nacionālās arhitektūras padomes sekretariāta funkcijas pilda Kultūras ministrija.
1) arhitektoniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru arhitektūrā un ainavu arhitektūrā tiecas rast katrai konkrētajai situācijai vispiemērotāko risinājumu, nodrošinot telpiskās struktūras vienotību, cilvēka un telpas mēroga līdzsvaru, kā arī funkcionālo, estētisko, sociālo, kultūrvēsturisko, tehnoloģisko, ekonomisko un vides savstarpēju saskaņotību, ievērojot pasūtītāja un sabiedrības intereses, saglabājot un izceļot ainavas identitāti un organiski to iekļaujot kultūrvidē, lai bagātinātu un veidotu kvalitatīvu un drošu dzīves telpu; 2) profesionalitātes principu, saskaņā ar kuru arhitekts un ainavu arhitekts veic savu profesionālo darbību atbilstoši profesionālajai kompetencei, zināšanām un prasmēm, regulāri tās papildinot un pilnveidojot; 3) ilgtspējības principu, saskaņā ar kuru tiek veidoti videi draudzīgi, klimatnoturīgi, ekonomiski efektīvi un sociāli atbildīgi risinājumi, nodrošinot to pilnvērtīgu izmantošanu un ilgtermiņa attīstību; 4) sadarbības un līdzdalības principu, saskaņā ar kuru kvalitatīvas arhitektūras, ainavu arhitektūras un dzīves telpas veidošanā veicina sabiedrības, kā arī publiskās pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju un dažādu interešu grupu līdzdalību;
7. pants. Pašvaldības kompetence arhitektūras jomā
(1) Pašvaldība:
1) veido un īsteno pašvaldības arhitektūras kvalitātes politiku, nodrošinot šā likuma 4. pantā noteikto arhitektūras un ainavu arhitektūras principu ievērošanu teritorijas attīstības plānošanā, tai skaitā pilsētplānošanā, ainavu plānošanā un publiskās ārtelpas attīstībā;
2) īsteno ainavas veidošanas un pārvaldības politiku, veicinot ainavas aizsardzību un attīstību, kā arī izvirzot ainavu kvalitātes mērķus;
3) veicina augstas kvalitātes būvkultūras attīstību un sabiedrības līdzdalību kvalitatīvas dzīves vides veidošanā.
(2) Lai īstenotu šā panta pirmajā daļā minētos uzdevumus, pašvaldība nosaka par arhitektūras jomu atbildīgo pašvaldības institūciju (attiecīgu iestādi vai tās struktūrvienību) vai amatpersonu (pilsētas arhitektu). Pašvaldība var deleģēt par arhitektūras jomu atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas uzdevumus citai pašvaldībai.
(3) Pašvaldība nosaka par arhitektūras jomu atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas kompetenci un uzdevumu īstenošanas organizatorisko kārtību, tai skaitā kārtību attiecīgās institūcijas vai amatpersonas sadarbībai ar būvvaldi un citām pašvaldības institūcijām.
5) vienlīdzīgu iespēju principu, saskaņā ar kuru ikvienam sabiedrības loceklim tiek nodrošināta vides pieejamība un vienlīdzīgas līdzdarbības iespējas.
8. pants. Par arhitektūras jomu atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas uzdevumi
Par arhitektūras jomu atbildīgā pašvaldības institūcija vai amatpersona:
1) izstrādā priekšlikumus:
a) pašvaldības arhitektūras kvalitātes politikas, stratēģisko mērķu un attīstības prioritāšu noteikšanai, koordinē to īstenošanu savas kompetences ietvaros un izvērtē to īstenošanas rezultātus,
b) par arhitektūras kvalitātes kritērijiem, vadlīnijām un to piemērošanas kārtību pašvaldības administratīvajā teritorijā,
c) par kritērijiem, pēc kuriem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosakāms pienākums rīkot arhitektūras konkursu konkrētā teritorijā, un piedalās pašvaldības organizēto arhitektūras konkursu sagatavošanā un žūriju darbā;
2) piedalās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, tai skaitā izstrādes darba uzdevumu sagatavošanā, nodrošinot arhitektūras kvalitātes mērķu integrēšanu plānošanas procesā;
3) veicina sadarbību starp pašvaldību, arhitektiem, attīstītājiem, profesionālajām organizācijām un citām personām attiecībā uz arhitektūras kvalitātes un pilsētvides attīstību;
4) nodrošina profesionālas konsultācijas par attīstības ieceru arhitektūras kvalitāti, tai skaitā agrīnā attīstības ieceru sagatavošanas stadijā;
5) sniedz šā likuma 9. pantā minētos atzinumus par pilsētvidi būtiski ietekmējošām attīstības iecerēm.
## II nodaļa
9. pants. Atzinums par pilsētvidi būtiski ietekmējošām attīstības iecerēm
(1) Par arhitektūras jomu atbildīgā pašvaldības institūcija vai amatpersona pašvaldības noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par tādām attīstības iecerēm, kas var būtiski ietekmēt pilsētvidi.
(2) Ja pašvaldības būvvalde vai cita kompetentā institūcija pieņem lēmumu, kas atšķiras no atzinuma, kuru sniegusi par arhitektūras jomu atbildīgā pašvaldības institūcija vai amatpersona, tā norāda šāda lēmuma pamatojumu.
## Atbildīgās institūcijas un pilnvarotās nevalstiskās organizācijas
10. pants. Arhitektūras konkurss, mākslas un dizaina integrēšana
(1) Arhitektūras, ainavu arhitektūras vai pilsētplānošanas konkursu (turpmāk — arhitektūras konkurss) rīko, lai radošas sacensības veidā izvēlētos labāko arhitektonisko, ainavu arhitektūras vai pilsētplānošanas risinājumu. Arhitektūras konkursu ir pienākums rīkot, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem:
1) to nosaka citi likumi;
2) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nosaka, ka konkrētajā teritorijā ir nepieciešams rīkot arhitektūras konkursu.
(2) Lai veicinātu augstas kvalitātes būvkultūras un arhitektoniski telpiskās vides attīstību, šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un sabiedriski nozīmīgās publiskajās būvēs, to ārtelpā vai sabiedriski nozīmīgā publiskajā ārtelpā integrē mākslu un dizainu, ja objekta izveide tiek finansēta no publiskiem (valsts, pašvaldību un citu valsts pārvaldes institūciju, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrību) līdzekļiem. Rīkojot arhitektūras konkursu, prasības mākslas un dizaina integrēšanai ietver konkursa nolikumā.
(3) Ministru kabinets nosaka arhitektūras konkursu organizēšanas kārtību, kā arī kritērijus, prasības un kārtību mākslas un dizaina integrēšanai.
## 5. pants. Nacionālā arhitektūras padome
11. pants. Autortiesības
(1) Arhitekta un ainavu arhitekta tiesības un pienākumus autortiesību jomā nosaka Autortiesību likums.
(2) Arhitektūras konkursa nolikumā un līgumā par arhitekta vai ainavu arhitekta pakalpojuma sniegšanu nosaka autora mantisko tiesību pārejas jautājumus un tiesības veikt izmaiņas autortiesību objektā. Nolikuma vai līguma noteikumi, kas paredz autora mantisko tiesību vai darba izmantošanas tiesību pāreju neatkarīgi no arhitektūras konkursa rezultāta vai līguma noslēgšanas, nav spēkā.
(1) Nacionālā arhitektūras padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu par arhitektūras un ainavu arhitektūras jomu attīstību un kvalitatīvas arhitektoniski telpiskās vides veidošanu, ainavas aizsardzību un attīstību Latvijā. Nacionālā arhitektūras padome veicina valsts pārvaldes institūciju un arhitektūras un ainavu arhitektūras jomu pārstāvju sadarbību.
III nodaļa
Profesionālā darbība arhitektūras jomā
(2) Nacionālās arhitektūras padomes sastāvu un nolikumu apstiprina kultūras ministrs.
12. pants. Arhitekta un ainavu arhitekta profesionālā darbība
(1) Arhitekta profesionālā darbība ietver:
1) arhitekta profesionālo pakalpojumu sniegšanu būvniecības procesā;
2) darbību ar arhitektūru vai telpiskās attīstības plānošanu saistītajās jomās, tai skaitā valsts pārvaldes institūcijās.
(2) Ainavu arhitekta profesionālā darbība ietver:
1) ainavu arhitekta profesionālo pakalpojumu sniegšanu būvniecības procesā;
2) darbību ar ainavu (arī kultūrainavu un kultūrvēsturisko ainavu) aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kā arī darbību ar ainavu arhitektūru un telpiskās attīstības plānošanu saistītajās jomās, tai skaitā valsts pārvaldes institūcijās.
(3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam arhitekta un ainavu arhitekta profesionālā darbība ietver darbu izglītības un zinātnes jomā, kā arī citu profesionālo darbību atbilstoši attiecīgās profesijas standartam.
(3) Nacionālās arhitektūras padomes sekretariāta funkcijas pilda Kultūras ministrija.
13. pants. Tiesības izmantot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu
Personai ir tiesības izmantot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu savā profesionālajā darbībā, tai skaitā darba tiesiskajās vai valsts dienesta attiecībās vai arī saimnieciskajā darbībā, tikai tad, ja persona ir ieguvusi attiecīgi arhitekta vai ainavu arhitekta profesionālo kvalifikāciju.
## 6. pants. Vietējās pašvaldības kompetence
14. pants. Profesionālās radošās organizācijas
(1) Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas apvieno arhitektus un ainavu arhitektus, lai veicinātu viņu radošo darbību, tālākizglītību un sadarbību, stiprinātu arhitektūras un ainavu arhitektūras lomu sabiedrībā, kā arī vairotu starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju.
(2) Papildus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā noteiktajam arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas:
1) sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām jautājumos par arhitektoniski telpiskās vides un ainavas kvalitāti, tai skaitā sniedz atzinumus un viedokli par arhitektūras un ainavu arhitektūras principu ievērošanu;
2) veicina sabiedrības iesaisti būvkultūras principu īstenošanā;
3) sadarbojas ar izglītības, zinātnes, mākslas un citu jomu profesionālajām organizācijām, biedrībām vai nodibinājumiem;
4) veic citus uzdevumus atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem.
(1) Vietējā pašvaldība:
IV nodaļa
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts
1) nodrošina šā likuma 4. pantā noteikto arhitektūras principu ievērošanu teritorijas attīstības plānošanā, tai skaitā pilsētplānošanā un ainavu plānošanā; 2) valstspilsētās izveido pilsētas arhitekta amata vietu vai institucionālu struktūrvienību šā likuma 7. pantā noteikto arhitekta funkciju izpildei. Citās pašvaldībās arhitekta funkciju izpildi nodrošina atbilstoši nepieciešamībai; 3) var deleģēt pilsētas arhitektam vai šā likuma 7. panta pirmajā daļā minētajām personām šā likuma 7. pantā noteikto uzdevumu izpildi citās pašvaldībās, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu; 4) veicina augstas kvalitātes būvkultūras attīstību un sabiedrības līdzdalību kvalitatīvas dzīves vides veidošanā; 5) īsteno ainavas veidošanas un pārvaldības politiku, veicinot tās aizsardzību un attīstību, kā arī izvirzot ainavu kvalitātes mērķus. (2) Ministru kabinets nosaka ainavu projektu saskaņošanas kārtību.
15. pants. Arhitekta un ainavu arhitekta patstāvīgās prakses tiesības
(1) Arhitekta patstāvīgās prakses tiesības ir personai, kura atbilst visiem šādiem kritērijiem:
1) ieguvusi arhitekta profesionālo kvalifikāciju;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) saņēmusi arhitekta prakses sertifikātu.
(2) Ainavu arhitekta patstāvīgās prakses tiesības ir personai, kura atbilst visiem šādiem kritērijiem:
1) ieguvusi ainavu arhitekta profesionālo kvalifikāciju;
2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3) saņēmusi ainavu arhitekta prakses sertifikātu.
## 7. pants. Pilsētas arhitekts
16. pants. Arhitektu un ainavu arhitektu sertifikācija
(1) Arhitektu un ainavu arhitektu sertifikāciju veic:
1) biedrība “Latvijas Arhitektu savienība” — arhitektiem;
2) biedrība “Latvijas Ainavu arhitektu asociācija” — ainavu arhitektiem.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā arhitektiem un ainavu arhitektiem piešķir un reģistrē prakses sertifikātu, sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību un kritērijus, kā arī sertifikācijas ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
(3) Lēmumu par arhitekta vai ainavu arhitekta prakses sertifikāta piešķiršanu, anulēšanu vai darbības apturēšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(1) Pilsētas arhitekts, sadarbojoties ar citiem pašvaldības speciālistiem vai struktūrvienībām, veicina augstas kvalitātes būvkultūras veidošanu pilsētvidē, kā arī nodrošina arhitektoniskās kvalitātes un citu šajā likumā noteikto arhitektūras principu ievērošanu.
17. pants. Sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta profesionālā darbība
(1) Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam savā profesionālajā darbībā ir pienākums:
1) regulāri pilnveidot profesionālo kompetenci, papildinot savas prasmes un zināšanas, kā arī iesniegt attiecīgajai šā likuma 16. panta pirmajā daļā minētajai organizācijai informāciju par profesionālās kompetences pilnveidi;
2) informēt attiecīgo šā likuma 16. panta pirmajā daļā minēto organizāciju par savas profesionālās prakses veidu un vietu (tai skaitā arhitektu biroju vai citu komersantu, kurā arhitekts vai ainavu arhitekts veic savu profesionālo darbību);
3) īstenot savu profesionālo darbību ar pienācīgu rūpību, pārzināt un ievērot ētikas kodeksu. Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un uztur nevainojamu reputāciju;
4) īstenot savu profesionālo darbību personiski. Ja profesionālo darbību viņa vadībā īsteno cita persona, sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts nodrošina tās tiešu uzraudzību.
(2) Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savu profesionālo darbību īsteno, pamatojoties uz rakstveida līgumu vai citu pusēm saistošu dokumentu.
(2) Par pilsētas arhitektu var iecelt arhitektu ar nevainojamu profesionālo reputāciju un vismaz 10 gadu pieredzi profesijā.
18. pants. Sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzība
(1) Sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzību veic attiecīgā šā likuma 16. panta pirmajā daļā minētā organizācija.
(2) Ja patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros tiek konstatēts, ka sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta profesionālā darbība neatbilst arhitektūras, būvniecības vai teritorijas attīstības plānošanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai ētikas normām, tad attiecīgā šā likuma 16. panta pirmajā daļā minētā organizācija ir tiesīga sertificētam arhitektam vai sertificētam ainavu arhitektam piemērot brīdinājumu, brīdinājumu ar pienākumu veikt kompetences pārbaudi vai sertifikāta darbības apturēšanu uz laiku. Šos lēmumus var pārsūdzēt šā likuma 16. panta trešajā daļā minētajā kārtībā.
(3) Ministru kabinets nosaka sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību, tai skaitā kārtību informācijas ieguvei no valsts informācijas sistēmām patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros.
(3) Pilsētas arhitekts noteiktu uzdevumu veikšanai var rosināt izveidot konsultatīvo padomi. Konsultatīvās padomes sastāvā atkarībā no konkrētā uzdevuma specifikas iekļauj speciālistus ar atbilstošu kompetenci un profesionālo pieredzi, kā arī sabiedrības pārstāvjus.
Pārejas noteikumi
(4) Pilsētas arhitekts veic šādus uzdevumus:
1. Šā likuma 10. pants stājas spēkā 2027. gada 1. novembrī. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. oktobrim izdod šā likuma 10. panta trešajā daļā minētos noteikumus.
2. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iegūtās arhitektu patstāvīgās prakses tiesības un arhitekta prakses sertifikāti ir spēkā līdz to darbības termiņa beigām.
3. Apstrīdēšanas iesniegumus, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesniegti par arhitekta prakses sertifikāta piešķiršanu, anulēšanu vai darbības apturēšanu vai arī par brīdinājuma vai brīdinājuma ar pienākumu veikt kompetences pārbaudi izteikšanu, bet attiecībā uz kuriem nav pieņemts lēmums, izskata un lēmumu pieņem Ekonomikas ministrija.
4. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. oktobrim izdod šā likuma 16. panta otrajā daļā un 18. panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada 31. oktobrim attiecībā uz arhitektu sertifikāciju un patstāvīgās prakses uzraudzību piemēro Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumus Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” un 2019. gada 7. maija noteikumus Nr. 189 “Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis”.
5. Šajā likumā noteikto ainavu arhitekta sertifikācijas un patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību piemēro no 2027. gada 1. novembra.
6. Persona var līdz 2030. gada 31. augustam vērsties ar iesniegumu biedrībā “Latvijas Ainavu arhitektu asociācija”, lai bez sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanas iegūtu pirmo ainavu arhitekta prakses sertifikātu, ja tā atbilst visiem šādiem kritērijiem:
1) līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir ieguvusi ainavu arhitekta profesionālo kvalifikāciju;
2) ir veikusi dokumentāri apliecinātu ainavu arhitekta profesionālo darbību saistībā ar būvprojektu izstrādi vairāk nekā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, vai arī biedrība “Latvijas Ainavu arhitektu asociācija” līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir novērtējusi un apliecinājusi ainavu arhitekta profesionālo darbību un kompetenci saistībā ar būvprojektu izstrādi.
7. Ministru kabinets līdz 2027. gada 28. februārim izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus Būvniecības likumā, lai saskaņotu tā regulējumu ar šā likuma noteikumiem un noteiktu sertificēta ainavu arhitekta kā būvspeciālista statusu atbilstoši savai kompetencei.
8. Ministru kabinets līdz 2027. gada 28. februārim izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, lai noteiktu prasības attiecībā uz ainavu arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju.
1) piedalās pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes darba uzdevumu sagatavošanā; 2) piedalās pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, tai skaitā nosakot kritērijus, kad nepieciešams arhitektūras konkurss arhitektoniskās kvalitātes saglabāšanai un nodrošināšanai; 3) sniedz viedokli par pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektiem, pilsētvidi būtiski ietekmējošiem attīstības projektiem pirms lēmumu pieņemšanas pašvaldībā; 4) piedalās pašvaldības organizēta arhitektūras konkursa žūrijā. (5) Pilsētas arhitekts papildus šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem uzdevumiem pārrauga šajā likumā minēto arhitektūras principu ievērošanu pilsētvidē un publiskajā ārtelpā.
Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
(6) Ja pilsētas arhitekts vai institucionālā struktūrvienība ir neatkarīga vienība un nav iekļauta būvvaldes sastāvā, pilsētas arhitekts vai institucionālā struktūrvienība, ja nepieciešams, sniedz atzinumu par attīstības ieceres atbilstību arhitektoniskās kvalitātes principam un pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajiem ainavu kvalitātes mērķiem pilsētvidē. Pilsētas arhitekta vai institucionālās struktūrvienības atzinums ir saistošs būvvaldei, pieņemot lēmumus par būvniecības iecerēm.
Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 29. oktobrī.
## 8. pants. Profesionālās radošās organizācijas
Valsts prezidents E. Rinkēvičs
(1) Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas apvieno arhitektus un ainavu arhitektus ar mērķi veicināt viņu radošo darbību, tālākizglītību un sadarbību, stiprināt arhitektūras un ainavu arhitektūras lomu sabiedrībā, kā arī vairot starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju.
(2) Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas tiek reģistrētas saskaņā ar Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu.
(3) Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas:
1) aizsargā radošo personu profesionālās un sociālās tiesības, uztur savu biedru reģistru, uzkrāj un glabā informāciju par viņu radošo darbību, īsteno kultūras projektus, izstādes un citus pasākumus; 2) sadarbojas ar valsts un pašvaldības iestādēm jautājumos par arhitektoniski telpiskās vides un ainavas kvalitāti, tai skaitā sniedz atzinumus un viedokli par arhitektūras principu ievērošanu; 3) sadarbojas ar izglītības, zinātnes, mākslas un citu jomu profesionālajām organizācijām, biedrībām vai nodibinājumiem, veicina sabiedrības iesaisti būvkultūras principu īstenošanā; 4) veic citus uzdevumus atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem. (4) Arhitektu profesionālās radošās organizācijas pārstāv arhitektu intereses Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijā un citās nacionālajās un starptautiskajās organizācijās.
(5) Ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas pārstāv ainavu arhitektu intereses Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijā un citās nacionālajās un starptautiskajās organizācijās.
## III nodaļa
## Profesionālā darbība
## 9. pants. Arhitekta un ainavu arhitekta profesionālā darbība
(1) Arhitekta profesionālā darbība ietver:
1) arhitekta profesionālo pakalpojumu sniegšanu būvniecības procesā, tai skaitā būvju vai to daļu projektēšanu, ēku būvprojektu vadīšanu, objekta realizācijas uzraudzību; 2) darbību ar arhitektūru vai telpiskās attīstības plānošanu saistītajās jomās valsts vai pašvaldības institūcijās vai privātajā sektorā; 3) darbību izglītības, zinātniskās pētniecības vai mediju jomā; 4) citu darbību, kas saistīta ar šajā likumā noteikto arhitekta pamatuzdevumu izpildi; 5) citu profesionālo darbību atbilstoši arhitekta profesijas standartam. (2) Ainavu arhitekta profesionālā darbība ietver:
1) ainavu arhitekta profesionālo pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā ainavu projektu vadīšanu, ainavu projektēšanu un to īstenošanas uzraudzību, ciktāl normatīvie akti būvniecības jomā nenosaka citādi; 2) darbību ar ainavu, tai skaitā kultūrainavu un kultūrvēsturisko ainavu, aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kā arī darbību ar būvniecību saistītajās jomās valsts vai pašvaldības institūcijās vai privātajā sektorā; 3) darbību izglītības, zinātniskās pētniecības vai mediju jomā; 4) citu profesionālo darbību atbilstoši ainavu arhitekta profesijas standartam. (3) Arhitektam ir tiesības sniegt profesionālu atzinumu arhitektūras jomā atbilstoši savai profesionālajai kompetencei.
(4) Ainavu arhitektam ir tiesības sniegt profesionālu atzinumu ainavu arhitektūras jomā atbilstoši savai profesionālajai kompetencei.
## 10. pants. Tiesības veikt profesionālo darbību un izmantot arhitekta un ainavu arhitekta nosaukumu
(1) Arhitektam un ainavu arhitektam ir tiesības veikt profesionālo darbību, izmantojot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu.
(2) Lai iegūtu arhitekta patstāvīgas prakses tiesības, nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts, kas saņemts šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Tiesības izmantot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu darba tiesiskajās, tai skaitā valsts dienesta, attiecībās vai saimnieciskajā darbībā ir personām, kuras ir ieguvušas arhitekta vai ainavu arhitekta profesionālo kvalifikāciju.
## 11. pants. Autortiesības
(1) Noslēdzot līgumu par arhitekta vai ainavu arhitekta pakalpojuma sniegšanu, tajā iekļauj arī noteikumus par autortiesībām, tai skaitā par pasūtītāja tiesībām ierosināt izmaiņas būvprojektā vai realizētajā objektā.
(2) Arhitekts un ainavu arhitekts nedrīkst bez pamatota iemesla liegt piekrišanu pārveidot viņa projektēto objektu gadījumos, ja tiek mainīts tā arhitektoniskais veidols.
(3) Arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursā autora mantisko tiesību vai darba izmantošanas tiesību pāreju pasūtītājam attiecībā uz būvprojekta izstrādi var paredzēt tikai līgumā, kas noslēgts ar konkursa uzvarētāju. Konkursa noteikumi, kas paredz šo tiesību pāreju neatkarīgi no šāda līguma noslēgšanas, nav spēkā.
## 12. pants. Profesionālās ētikas pamatprincipi
(1) Arhitekts un ainavu arhitekts savā profesionālajā darbībā ievēro nacionālo profesionālo organizāciju un to starptautisko profesionālo organizāciju, kurās Latvijas arhitektu un ainavu arhitektu profesionālajām organizācijām ir biedra statuss, ētikas un profesionālās rīcības principus.
(2) Arhitekts un ainavu arhitekts:
1) ar savu profesionālo darbību veicina profesijas prestižu, nodrošina ikvienam sabiedrības loceklim vienlīdzīgas iespējas saņemt augstas kvalitātes pakalpojumus, kā arī nepieļauj nekāda veida diskrimināciju; 2) darbojas sabiedrības interesēs, apzinoties savas profesionālās darbības ietekmi uz dabu, ainavu, vidi un sabiedrības attīstību ilgtermiņā; 3) veic profesionālo darbību apzinīgi un kompetenti, sniedzot klientam neatkarīgu, objektīvu un profesionālu vērtējumu; 4) uzņemas veikt tikai tādus darbus, kuru izpildei ir nepieciešamās zināšanas, prasmes un tehniskie resursi un kurus spēj paveikt ar pienācīgu profesionālu rūpību; 5) profesionālajā darbībā paļaujas uz savu kompetenci un sasniegumiem, vienlaikus atzīstot un respektējot citu kolēģu veikumu; 6) nepiesavinās cita arhitekta vai ainavu arhitekta intelektuālo īpašumu un idejas bez attiecīgā arhitekta vai ainavu arhitekta pilnvarojuma vai nepārprotamas piekrišanas; 7) ar cieņu izturas pret citiem arhitektiem un ainavu arhitektiem, atzīst viņu profesionālo ieguldījumu, nepieļauj negodīgu konkurenci un izvairās no interešu konflikta. Izsakot viedokli par citu arhitektu un ainavu arhitektu darbiem, izvairās no ļaunprātīgas vai negodīgas kritikas, kas kaitētu to reputācijai; 8) savā profesionālajā darbībā rūpējas par dabas un ainavas ilgtspēju, kvalitāti, kā arī vairo kultūras, sociālo un ekonomisko labklājību un labbūtību.
## IV nodaļa
## Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi, māksla un dizains publiskajās būvēs vai to ārtelpā
## 13. pants. Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi
(1) Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi ir uz kvalitāti vērsta un uz projektu priekšlikumiem balstīta radoša sacensība, lai izvēlētos labāko autordarbu ‒ ideju vai metu telpiskās plānošanas, ainavas, būvju, interjera, mākslas vai dizaina risinājumam.
(2) Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus rīko šādos gadījumos:
1) teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos; 2) valsts un reģionālās nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu pārbūvei, ja tiek mainīts būves arhitektoniskais veidols (būves vizuālais izskats, telpiskais raksturs vai kompozīcija, kas atšķiras no sākotnējā veidola); 3) ēku un tiltu jaunbūvēm, ja to būvniecība paredzēta: a) pilsētas vēsturiskā centra teritorijā, izņemot viena dzīvokļa un divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas, kā arī pirmās grupas ēku jaunbūves, b) nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgā teritorijā, ja tilta garums pārsniedz 100 metrus; 4) pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka prasības konkursiem publiskās ārtelpas – laukumu, parku, krastmalu, promenāžu, gājēju ielu – pārbūvei, ja būtiski mainās publiskās ārtelpas arhitektoniskais veidols, kā arī jaunbūvēm pilsētās, valsts un reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļos; 5) pēc īpašnieka iniciatīvas. (3) Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē rīko kārtībā, kāda noteikta publisko iepirkumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos.
(4) Privātpersonu rīkotajos arhitektūras konkursos Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija sniedz metodisku atbalstu.
## 14. pants. Mākslas un dizaina integrēšana publiskajās būvēs vai to ārtelpā
(1) Lai veicinātu augstas kvalitātes būvkultūras un arhitektoniski telpiskās vides attīstību, šā likuma 13. panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētajos gadījumos sabiedriski nozīmīgās publiskajās būvēs, to ārtelpā vai sabiedriski nozīmīgā publiskajā ārtelpā integrē mākslu un dizainu.
(2) Ministru kabinets nosaka kritērijus, prasības un kārtību mākslas un dizaina integrēšanai sabiedriski nozīmīgās publiskajās būvēs vai to ārtelpā.
## V nodaļa
## Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija
## 15. pants. Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija
(1) Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija (turpmāk – kolēģija) ir neatkarīga sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu pašpārvaldes institūcija autonoms publisko tiesību subjekts. Kolēģijas mērķis ir nodrošināt arhitekta un ainavu arhitekta profesijas attīstību, profesionālās darbības uzraudzību un kvalitāti. Šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi ir tikai šai kolēģijai.
(2) Kolēģija darbojas saskaņā ar statūtiem. (3) Kolēģiju veido sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti. Kolēģija veicina arhitekta un ainavu arhitekta profesijas prestižu, sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu profesionālo izaugsmi, attīsta profesionālos standartus sabiedrības interesēs, kā arī pilda šajā likumā un citos likumos noteiktos uzdevumus.
(4) Kolēģijā var būt pārstāvētas arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas.
(5) Kolēģija pārstāv sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu intereses nacionālajās un starptautiskajās organizācijās.
## 16. pants. Kolēģijas institūcijas
(1) Kolēģijas institūcijas ir:
1) kopsapulce; 2) valde; 3) profesionālās prakses uzraudzības komisija; 4) revīzijas komisija. (2) Kolēģijas kopsapulce ir tiesīga izveidot kolēģijas struktūrvienības un noteikt to kompetenci.
## 17. pants. Arhitektu un ainavu arhitektu dalība kolēģijā
(1) Kolēģijā balsstiesības un tiesības piedalīties kolēģijas institūciju darbībā ir sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem, kā arī arhitektu un ainavu arhitektu profesionālo radošo organizāciju pārstāvjiem, ja nav apturēta viņu prakses sertifikāta darbība.
(2) Arhitekti un ainavu arhitekti, kas pārstāv šā likuma 15. panta ceturtajā daļā minētās organizācijas, kolēģijas darbā piedalās saskaņā ar kolēģijas statūtos noteikto kārtību.
## 18. pants. Kolēģijas finanšu līdzekļi
Kolēģijas finanšu līdzekļus veido sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu un arhitektu un ainavu arhitektu profesionālo radošo organizāciju iemaksātās summas, kā arī finanšu līdzekļi, kas iegūti no citiem avotiem. Iemaksu kārtību un apmēru par dalību kolēģijā nosaka kolēģijas valde.
## 19. pants. Kolēģijas kopsapulce
(1) Kolēģijas kopsapulce:
1) apstiprina kolēģijas statūtus; 2) ievēlē kolēģijas prezidentu, kolēģijas valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kā arī kolēģijas valdes locekļus no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus; 3) apstiprina sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu profesionālās ētikas kodeksu (turpmāk – ētikas kodekss);
4) ievēlē sertificētu arhitektu profesionālās prakses uzraudzības komisijas locekļus no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus; 5) ievēlē revīzijas komisijas locekļus no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus; 6) apstiprina kolēģijas valdes darbības un budžeta izpildes pārskatu par laikposmu kopš iepriekšējās kopsapulces. (2) Kolēģijas kopsapulci sasauc kolēģijas prezidents reizi četros gados. Kolēģijas prezidents vai kolēģijas valde sasauc kolēģijas kopsapulci nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās), ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa kolēģijas biedru.
(3) Kolēģijas prezidents pārstāv kolēģiju un vada kolēģijas kopsapulci, kā arī kolēģijas kopsapulču starplaikā līdz nākamajai kopsapulcei ieceļ un atceļ kolēģijas valdes, kā arī citu kolēģijas institūciju un struktūrvienību locekļus. Kolēģijas prezidents var iecelt vienu vai vairākus kolēģijas prezidenta vietniekus, kuri aizvieto kolēģijas prezidentu viņa prombūtnē.
(4) Kolēģijas prezidents un viņa vietnieki saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai kolēģijas kopsapulcei, kurā tiek ievēlēts kolēģijas prezidents.
(5) Kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja kopsapulces norises dienā kopsapulcē piedalās vairāk nekā trešā daļa no visiem sertificētajiem arhitektiem un sertificētajiem ainavu arhitektiem. Ja kopsapulcē kvoruma trūkuma dēļ nav iespējams ievēlēt kolēģijas institūcijas, tās saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai kopsapulcei.
(6) Komersanti, kuriem kolēģijas valde atļāvusi komersanta firmā lietot terminu "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs", ir tiesīgi kolēģijas kopsapulcei deleģēt vienu sertificētu arhitektu vai vienu sertificētu ainavu arhitektu, kurš balso komersanta vārdā. Komersanta pilnvarojumu noformē rakstveidā un iesniedz kolēģijas valdei vismaz vienu nedēļu pirms kopsapulces.
(7) Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas saskaņā ar kolēģijas statūtiem ir tiesīgas deleģēt pārstāvjus, kuriem ir tiesības balsot un tiesības tikt ievēlētiem kolēģijas institūcijās.
## 20. pants. Kolēģijas valde
(1) Kolēģijas valde ir kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija, kas darbojas saskaņā ar nolikumu.
(2) Kolēģijas valdes sastāvā ir septiņi locekļi, kurus uz četriem gadiem ievēlē kolēģijas kopsapulce.
(3) Kolēģijas valdi vada kolēģijas valdes priekšsēdētājs, kurš pārstāv kolēģiju, ja kolēģijas pārstāvību neveic kolēģijas prezidents vai viņa vietnieks.
(4) Kolēģijas valde pieņem lēmumus atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir kolēģijas valdes priekšsēdētāja balss.
(5) Kolēģijas valde:
1) pieņem lēmumu par uzņemšanu kolēģijā, piešķirot arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātus, ja pretendentam ir tiesības iegūt šādu sertifikātu;
2) nosaka sertificēto arhitektu, sertificēto ainavu arhitektu, kā arī profesionālo radošo organizāciju obligāto iemaksu apjomu un kārtību; 3) apstiprina budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu; 4) pārzina un organizē kolēģijas darbu; 5) apzina personas, kuras apgūst arhitekta vai ainavu arhitekta profesiju atbilstoši sertificētu arhitektu vai sertificētu ainavu arhitektu vadībā; 6) lemj par piekrišanas došanu, piekrišanas atsaukšanu vai atteikumu dot piekrišanu komersanta firmā lietot terminu "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs"; 7) uztur sertificētu arhitektu, sertificētu ainavu arhitektu, arhitektu biroju un ainavu arhitektu biroju sarakstu savā tīmekļvietnē; 8) izskata profesionālās prakses uzraudzības komisijas ierosinātos jautājumus un pieņem lēmumus, ja nepieciešams; 9) apstiprina vai izdod arhitektu un ainavu arhitektu labas profesionālas prakses vadlīnijas (turpmāk – labas prakses vadlīnijas), atzinumus, ieteikumus un metodiskos materiālus; 10) apstiprina profesionālās prakses uzraudzības komisiju noteiktās tālākizglītības un profesionālās prakses prasības; 11) veic citus uzdevumus, kas noteikti kolēģijas statūtos, kolēģijas valdes nolikumā un normatīvajos aktos.
## 21. pants. Profesionālās prakses uzraudzības komisijas
(1) Arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu un profesionālās prakses uzraudzību veic arhitektu profesionālās prakses uzraudzības komisija vai ainavu arhitektu profesionālās prakses uzraudzības komisija. Komisiju locekļus kolēģijas kopsapulcē ievēlē attiecīgi sertificēti arhitekti vai sertificēti ainavu arhitekti.
(2) Arhitektu profesionālās prakses uzraudzības komisijas sastāvā un ainavu arhitektu profesionālās prakses uzraudzības komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi attiecīgi sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti. Profesionālās prakses uzraudzības komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Profesionālās prakses uzraudzības komisija darbojas saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina kolēģijas valde.
(3) Profesionālās prakses uzraudzības komisija:
1) organizē un veic arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu, prakses pārbaudi, pieņem lēmumus par disciplinārsoda piemērošanu, sertifikāta darbības apturēšanu un sertifikāta anulēšanu, uz laiku vai pavisam izslēdzot personu no kolēģijas; 2) izskata sūdzības par sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu profesionālo darbību un uzrauga šajā likumā noteikto arhitekta un ainavu arhitekta ētikas pamatprincipu ievērošanu; 3) ir tiesīga sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam piemērot brīdinājumu vai sniegt kolēģijas valdei priekšlikumu par citu šajā likumā minēto disciplinārsodu piemērošanu;
4) apstiprina ekspertus arhitektu un ainavu arhitektu kompetences novērtēšanai un sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu prakses pārbaudei; 5) nosaka prasības profesionālās prakses pārbaudei; 6) ir tiesīga sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam pieprasīt informāciju, kas nepieciešama tā profesionālās prakses (darbības vai bezdarbības) izvērtēšanai. (4) Ja persona pretendē uz arhitekta sertifikāta iegūšanu, tās kompetenci novērtē, pamatojoties uz izglītības dokumentiem, praktiskā darba pieredzi vai patstāvīgo praksi.
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskām personām piešķir, izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā.
(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ainavu arhitektiem piešķir, izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei ainavu arhitektūras jomā.
## 22. pants. Revīzijas komisija
Kolēģijas valdes finansiālo darbību uzrauga revīzijas komisija. Revīzijas komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Revīzijas komisijas ziņojumu apstiprina kopsapulcē. Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju.
## 23. pants. Kolēģijas institūciju izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana
(1) Kolēģijas institūciju izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt kolēģijas valdē. Kolēģijas valdes izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
(2) Šā likuma 21. panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to izpildi.
## VI nodaļa
## Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts
## 24. pants. Arhitekta patstāvīgās prakses tiesību iegūšana
Arhitekta patstāvīgās prakses tiesības ir personai, kura:
1) ieguvusi arhitekta profesionālo kvalifikāciju; 2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes.
## 25. pants. Sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta prakse un kompetences novērtēšana
(1) Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un uztur nevainojamu reputāciju.
(2) Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nedrīkst būt sodīts par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņā ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem liedz iegūt būvniecības speciālista sertifikātu, izņemot gadījumus, kad sodāmība par minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir dzēsta vai noņemta.
(3) Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam ir pienākums regulāri pilnveidot profesionālo kompetenci, papildinot savas prasmes un zināšanas, kā arī iesniegt profesionālās prakses uzraudzības komisijai informāciju par profesionālās kompetences pilnveidi.
(4) Ne retāk kā reizi piecos gados profesionālās prakses uzraudzības komisija nosaka sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta tālākizglītības saturu.
(5) Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam profesionālajā praksē ir pienākums pārzināt un ievērot šajā likumā noteiktos arhitekta un ainavu arhitekta ētikas pamatprincipus un ētikas kodeksu, kā arī veikt profesionālo praksi ar pienācīgu profesionālo rūpību.
(6) Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts profesionālo praksi veic pats vai, ja profesionālo praksi viņa vārdā vai vadībā veic cita persona, sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nodrošina tās tiešu uzraudzību. Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savu profesionālo praksi veic, pamatojoties uz rakstveida līgumu vai citu pusēm saistošu dokumentu.
(7) Ministru kabinets nosaka arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību.
(8) Ministru kabinets nosaka ainavu arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta ainavu arhitekta profesionālās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību.
## 26. pants. Terminu "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs" un to atvasinājumu lietojums komersanta firmā
(1) Komersants savā firmā ir tiesīgs lietot terminus "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs", bet individuālais komersants – "arhitekta birojs" vai "ainavu arhitekta birojs" (turpmāk apzīmējumi), kā arī lietot šos apzīmējumus dokumentos, reklāmā, atsaucēs un publiskajā vidē, ja komersanta pamatdarbības veids ir arhitektūras vai ainavu arhitektūras pakalpojumu sniegšana un ja vienam vai vairākiem sertificētiem arhitektiem vai sertificētiem ainavu arhitektiem pieder vairāk nekā puse komersanta pamatkapitāla daļu, akciju vai ieguldījuma (kapitāla) daļu vai, ja komersants ir personālsabiedrība, – vairāk nekā puse tās biedru ir sertificēti arhitekti vai sertificēti ainavu arhitekti. Individuālais komersants ir tiesīgs lietot attiecīgo apzīmējumu, ja tas ir sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts.
(2) Komersants attiecīgo apzīmējumu savā firmā ir tiesīgs lietot tikai pēc kolēģijas valdes lēmuma par piekrišanu apzīmējuma lietošanai. Komersants informē kolēģijas valdi, ja tas pārtrauc lietot apzīmējumu.
(3) Komersants, kurš vēlas saņemt kolēģijas valdes piekrišanu apzīmējuma lietošanai komersanta firmā, iesniedz kolēģijas valdei iesniegumu un dokumentus, kas apstiprina komersanta atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem apzīmējuma iegūšanas nosacījumiem.
(4) Kolēģijas valde šā panta trešajā daļā minētos dokumentus izskata Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā un pieņem lēmumu par piekrišanas došanu vai atteikumu dot piekrišanu. Kolēģijas valde atsaka dot piekrišanu, ja komersants neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem apzīmējuma iegūšanas nosacījumiem.
(5) Pieteikumam par komersanta reģistrēšanu vai par izmaiņu veikšanu komercreģistrā un dokumentos pievieno kolēģijas valdes lēmumu par piekrišanu lietot apzīmējumu komersanta firmā.
(6) Termiņu, kas Komerclikumā noteikts pieteikuma iesniegšanai, skaita no kolēģijas valdes lēmuma pieņemšanas dienas.
(7) Kolēģijas valde pieņem lēmumu atsaukt piekrišanu apzīmējuma lietošanai un paziņo par to komersantam, kura firmā lieto apzīmējumu, kā arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs), ja:
1) komersanta pamatdarbība neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem; 2) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts zaudē sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta statusu vai ir miris; 3) mainās tādas kapitālsabiedrības dalībnieku vai personālsabiedrības biedru skaits, kuras firmā lieto apzīmējumu. (8) Ja kapitālsabiedrība vai personālsabiedrība savā firmā lieto apzīmējumu un ja kapitālsabiedrība vai personālsabiedrība neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem, tai triju mēnešu laikā no brīža, kad kolēģijas valde to ir informējusi par neatbilstību, ir pienākums novērst šo neatbilstību vai iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par izmaiņu veikšanu komersanta firmā.
(9) Šajā pantā minētos kolēģijas valdes lēmumus apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Kolēģijas valdes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
## 27. pants. Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta darbības apturēšana
(1) Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta darbību aptur šādos gadījumos:
1) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts nav izpildījis profesionālās prakses uzraudzības komisijas pienākumus – sertifikāta darbību aptur līdz šo pienākumu izpildei vai šajā likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim; 2) sertificētam arhitektam vai sertificētam ainavu arhitektam tiek piemērots disciplinārsods – sertifikāta darbību aptur uz laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem; 3) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts ir iesniedzis iesniegumu par sertifikāta darbības apturēšanu; 4) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts šajā likumā noteiktajā gadījumā nav izpildījis pienākumu veikt kompetences pārbaudi sertifikāta darbību aptur līdz šī pienākuma izpildei vai šajā likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim. (2) Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikātu var apturēt šādos gadījumos:
1) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts mēneša laikā pēc atgādinājuma nosūtīšanas nav veicis iemaksu kolēģijai – sertifikāta darbību aptur līdz šī pienākuma izpildei vai šajā likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim; 2) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts nav iesniedzis profesionālās prakses uzraudzības komisijas pieprasīto informāciju sertifikāta darbību aptur līdz šīs informācijas iesniegšanas brīdim vai šajā likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aptur un atjauno patstāvīgai praksei arhitektūras jomā izsniegta sertifikāta darbību.
## 28. pants. Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta anulēšana
(1) Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikātu anulē šādos gadījumos:
1) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, uz kuru pamata pieņemts lēmums par sertifikāta piešķiršanu; 2) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts iesniedzis iesniegumu par sertifikāta anulēšanu. (2) Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikātu var anulēt šādos gadījumos:
1) sertifikāta darbība saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu vai otro daļu bijusi apturēta ilgāk par četriem gadiem pēdējo piecu gadu laikā, ja vien nepastāv pamatots iemesls sertifikātu neanulēt; 2) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts divu gadu laikā pēc disciplinārsoda izpildes nav veicis šajā likumā minētās darbības sertifikāta darbības atjaunošanai. (3) Ja kolēģijas valde ir uzsākusi procesu par arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta darbības apturēšanu saistībā ar šā likuma pārkāpumiem un sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts šā procesa laikā lūdz anulēt sertifikātu, atkārtoti pretendēt uz sertifikāta iegūšanu var ne agrāk kā pēc pieciem gadiem no sertifikāta anulēšanas brīža.
(4) Ja tiek anulēts arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāts, sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts tiek izslēgts no kolēģijas.
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kolēģijas valde anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā.
## 29. pants. Disciplinārpārkāpums
Par disciplinārpārkāpumu uzskata sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta darbību vai bezdarbību, kas neatbilst arhitektūras vai būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ētikas kodeksam vai labas prakses vadlīnijām.
## 30. pants. Disciplinārsodu veidi un to piemērošanas kārtība
(1) Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam var piemērot šādus disciplinārsodus:
1) brīdinājumu; 2) brīdinājumu ar pienākumu veikt kompetences pārbaudi; 3) sertifikāta darbības apturēšanu uz laiku.
(2) Brīdinājumu piemēro šādos gadījumos:
1) pārkāpts ētikas kodekss vai labas prakses vadlīnijas; 2) konstatēta profesionālajām prasmēm un zināšanām neatbilstoša darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar arhitektūras vai būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo aktu vai profesionālo standartu pārkāpumu un ar pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi, ja šis pārkāpums nav varējis radīt būtisku kaitējumu personas dzīvībai, veselībai vai videi; 3) sniegtas apzināti nepatiesas ziņas, kas nav ietekmējušas kompetentās institūcijas rīcību vai lēmumu. (3) Brīdinājumu ar pienākumu veikt kompetences pārbaudi piemēro, ja konstatēts, ka sertificētam arhitektam vai sertificētam ainavu arhitektam trūkst profesionālo pienākumu izpildei nepieciešamās kompetences un tas var radīt kaitējumu personas dzīvībai, veselībai vai videi.
(4) Sertifikāta darbību aptur uz laiku, ja sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta profesionālajā darbībā konstatēta rīcība, kuras dēļ varēja rasties apdraudējums personas veselībai, dzīvībai vai videi.
(5) Kolēģija nosaka kārtību, kādā sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem piemēro disciplinārsodus, kā arī disciplinārsodu termiņus.
## 31. pants. Pienākums veikt kompetences pārbaudi
(1) Profesionālās prakses uzraudzības komisija uzliek pienākumu veikt kompetences pārbaudi, ja sertificētam arhitektam vai sertificētam ainavu arhitektam piecu gadu laikā divas reizes izteikts brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem.
(2) Profesionālās prakses uzraudzības komisija uzliek pienākumu sešu mēnešu laikā nokārtot kompetences pārbaudi šādos gadījumos:
1) sertifikāta darbība saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu vai otro daļu bijusi apturēta ilgāk par trim gadiem; 2) sertifikāta darbība ir bijusi apturēta, piemērojot disciplinārsodu; 3) sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts nav izpildījis profesionālās prakses uzraudzības komisijas noteiktās tālākizglītības un prakses prasības.
## Pārejas noteikumi
1. Kultūras ministrs triju mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā sasauc pirmo kolēģijas kopsapulci kolēģijas prezidenta, kolēģijas valdes, kā arī citu kolēģijas institūciju un struktūrvienību locekļu ievēlēšanai. Kultūras ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par kolēģijas kopsapulces norises laiku un vietu, kā arī nosūta to sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem.
2. No pirmās kolēģijas kopsapulces sasaukšanas dienas par kolēģijas biedriem ar balsstiesībām uzskatāmi sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti, kuriem ir spēkā esoši sertifikāti, tai skaitā sertifikāti, kuru darbība ir apturēta.
3. Personas, kuras saņēmušas arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi.
4. Ministru kabinets šā likuma 6. panta otrajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2028. gada 1. februārim.
5. Ministru kabinets šā likuma 14. panta otrajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2028. gada 30. novembrim.
6. Ministru kabinets šā likuma 21. panta piektajā un sestajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2029. gada 30. novembrim. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 21. panta piektajā daļā noteikto kārtību nosaka Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi".
7. Ministru kabinets šā likuma 25. panta septītajā un astotajā daļā, 27. panta trešajā daļā un 28. panta piektajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2029. gada 30. novembrim. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 25. panta septītajā un astotajā daļā, 27. panta trešajā daļā un 28. panta piektajā daļā noteikto kārtību nosaka Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."
8. Deleģējuma līgumi par arhitektu prakses tiesību piešķiršanu un profesionālās prakses uzraudzību ir spēkā ne ilgāk kā līdz šā likuma 16. panta pirmās daļas 3. punktā minētās arhitekta profesionālās prakses uzraudzības komisijas izveidošanai. Par šā likuma 21. panta trešajā daļā minēto uzdevumu izpildi uzkrātie līdzekļi atbilstoši grāmatvedības un finanšu datiem tiek nodoti kolēģijai un izlietojami tikai arhitekta sertificēšanas un prakses uzraudzības funkcijas nodrošināšanai, sākot ar šā likuma spēkā stāšanās dienu.
9. Komersants, kurš firmā lieto šā likuma 26. pantā minētos apzīmējumus un atbilst šā likuma 26. panta prasībām, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz kolēģijas valdei iesniegumu atļaujas saņemšanai.
10. Tiem komersantiem, kuri ir saņēmuši kolēģijas valdes atļauju šā likuma 26. pantā noteikto apzīmējumu lietošanai firmā, ir pienākums šo atļauju iesniegt komercreģistra iestādē.
11. Ja komersants ir saņēmis šā likuma 26. panta septītajā daļā minēto kolēģijas lēmumu, tam ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas iesniegt komercreģistrā pieteikumu firmas maiņai.
12. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iegūtās arhitektu patstāvīgās prakses tiesības paliek spēkā arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.
13. Sertificēšanas institūcija nodod lietas kolēģijai. Kolēģija kļūst par biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēšanas centra un biedrības "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija" Speciālistu sertifikācijas komisijas tiesību un saistību pārņēmēju.
14. Šā likuma tiesisko regulējumu nepiemēro būvēm, kurām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir uzsākts būvniecības process.
Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Būvniecības likumā.
Kultūras ministrs (paraksts*) N. Puntulis
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
## 1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
## Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Arhitektūras likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
## 1.1. Pamatojums
## Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
## Apraksts
Likumprojekts nosaka arhitektūras principus un par to īstenošanu atbildīgās personas, kā arī regulē arhitekta un ainavu arhitekta profesijas un nosaka to pašpārvaldes kārtību, lai stiprinātu arhitekta un ainavu arhitekta profesijas lomu un vietu ilgtspējīgas un augstas kvalitātes dzīves vides veidošanā. Likumprojekts arī nosaka vietējās pašvaldības kompetenci un iesaisti, pilsētas arhitekta vai ar to saistītas institucionālas struktūrvienības uzdevumus un atbildību par augstas kvalitātes būvkultūras veidošanu pilsētvidē, kā arī nosaka arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursu rīkošanas gadījumus un citus jautājumus. Likumprojekta stratēģiskā virzība tiek īstenota saskaņā ar Davosas deklarāciju un Davosas kvalitātes sistēmas kritērijiem un Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas vērtībām un principiem. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401) 5.3.nodaļas "Konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas" 5.3.6.apakšnodaļas "Prioritātes rīcības virzienu ietvaros veicamie uzdevumi un aktivitātes" 2.rīcības virziena "Radošo industriju sektora konkurētspēja un eksports" 2.2.uzdevuma "Veicināt arhitektūras nozares konkurētspēju un attīstību" ietvaros noteikto 2.2.1.pasākumu "Izstrādāt Arhitektūras likumu" un atbilstoši Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" apstiprinātajā Arhitektūras nozares stratēģijā 2015.-2020.gadam noteikto rīcības virzienu "Arhitektūras nozares tiesiskās sistēmas pilnveidošana" un rīcības virzienu "Arhitektūras nozares pārvaldības modeļa izveidošana un īstenošana visā Latvijas teritorijā". Likumprojekta izstrāde ir iekļauta arī vidējā termiņa plānošanas un sabiedrības informēšanas dokumentā "Latvijas Arhitektūras stratēģijā 2022.-2027.gadam. Augstas kvalitātes arhitektūra un dzīves vide" sasniedzamais rezultāts. (apstiprināta 2022.gada maijā Kultūras ministrijas konsultatīvajā institūcijā "Nacionālā arhitektūras padome" un to apstiprinājis kultūras ministrs. Stratēģija pieejama: https://www.km.gov.lv/lv/media/30045/download?attachment).
## 1.2. Mērķis
## Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes būvkultūras, arhitektoniski telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā klimatnoturīgā vidē ar kultūras, sociālo, ekonomisko un dabas ilgtspēju.
## Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2027.
## Pamatojums
Likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Būvniecības likumā 2027.gada 1.janvārī.
## 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
## Pašreizējā situācija
Līdz šim arhitektūra ir bijusi pārāk šauri interpretēta, galvenokārt saistībā tikai ar būvniecības jomu. Bez būvprojektēšanas arhitekta profesija ir saistīta vēl ar vairākām citām jomām, tajā skaitā pilsētplānošanu, teritorijas attīstības plānošanu, publicistiku, zinātni un pētniecību, pedagoģiju u.c., taču nepastāv konsolidēts normatīvais regulējums, kas attiektos uz arhitektūras nozari kopumā, regulētu arhitekta profesiju un tās pašpārvaldes kārtību, noteiktu arhitektūras principus un par to īstenošanu atbildīgās institūcijas, kā arī noteiktu tiesisko regulējumu arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursiem, detalizētāka informācija ir iekļauta Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" 1.3.punkta "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" daļā "Problēmas apraksts".
## Arhitekta profesija un prakse
Arhitekts ir reglamentēta profesija, un tiesības praktizēt profesijā tiek apliecinātas ar arhitekta sertifikātu, ko izsniedz sertificējošā institūcija – biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēšanas centrs. Sertificēšanas centrs ir neatkarīga biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" patstāvīga struktūrvienība, kas veic sertificētu arhitektu kompetences novērtēšanu un prakses uzraudzību (sk. https://www.latvijasarhitekti.lv/). Biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" veiktajā pētījumā "Arhitektu prakse Latvijā. 2017.-2022.gada pārskats" (pieejams: https://www.latarh.lv/storage/files/petijumi/Arhitektu-prakse-Latvija-2017-2022.pdf) apkopotā informācija liecina, ka visizplatītākais arhitektūras prakses komercdarbības veids ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), sasniedzot tuvu pie 100%. Citas darbības formas, piemēram, akciju sabiedrība, individuālais komersants, konstatētas ļoti reti. Individuāli praktizējoši arhitekti var izvēlēties reģistrēties arī kā saimnieciskās darbības veicēji vai autoratlīdzības saņēmēji. 9% arhitektu ir nodarbināti izglītības, valsts un pašvaldību iestādēs. Salīdzinot ar Eiropas Savienības datiem, kur reģistrēts vidēji 1 arhitekts uz 1000 iedzīvotājiem (ACE, 2022[1]), Latvijā ir reģistrēti 0,4 arhitekti uz 1000 iedzīvotājiem. Saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmas datiem 2026.gada februārī 765 arhitektiem ir aktīvi arhitektu prakses sertifikāti, un kopumā darbojas orientējoši 270 arhitektu biroji (arhitektu prakses). Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pēdējos gados arhitektūras nozares kopējais apgrozījums ir orientējoši 90 miljoni euro.
## Likumprojekta nepieciešamība un tā izstrādes gaita
Diskusijas par Arhitektūras likuma izstrādi ir aizsākušās kopš 2006.gada, un Likumprojekta izstrādes gaita noritējusi vairākos posmos. Likumprojektu izstrādājusi Kultūras ministrijas darba grupa, kurā darbojās Nacionālās arhitektūras padomes, biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" un biedrības "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija" eksperti (turpmāk – Likumprojekta darba grupa), kā arī ir notikušas konsultācijas ar atsevišķu ministriju ekspertiem un pašvaldību pārstāvjiem. Likumprojekta, kas regulētu arhitektūras kvalitātes prasības, izstrāde bija paredzēta jau vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā "Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta rīkojumu Nr.538), tomēr faktiski Likumprojekts noteiktajā termiņā netika izstrādāts. Likumprojekta nepieciešamība un Eiropas Savienības valstu pieredze izvērtēta pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" īstenotajā pētījumā "Sākotnējās ietekmes (ex-ante) salīdzinošais izvērtējums par Likumprojektu "Arhitektūras kvalitātes likums" un "Arhitektu prakses likums" īstenošanas ietekmi arhitektūras nozarē" (2015.gads). Minētajā pētījumā (ex-ante) identificētās galvenās problēmas ir aktualizētas šodienas kontekstā un ir aprakstītas Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" 1.3.punkta "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšsadaļā "Problēmas un risinājumi" (sk. zemāk). Likumprojekta izstrādes gaitā notika diskusijas un konsultācijas ar dažādās arhitektūras jomās strādājošiem (praktizējošiem) arhitektiem un ainavu arhitektiem. Pēdējā posmā Likumprojekta izstrāde turpinājās saskaņā ar Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143) 3.nodaļas "Politikas veidošanas konteksts" 3.4.punkta "Sasaiste ar nacionāliem un starptautiskiem plānošanas dokumentiem" 3.4.3.apakšpunktā "Nozaru stratēģijas" un vidējā termiņa plānošanas un sabiedrības informēšanas dokumentā "Latvijas Arhitektūras stratēģija 2022.-2027.gadam. Augstas kvalitātes arhitektūra un dzīves vide" (apstiprināta 2022.gada maijā Kultūras ministrijas konsultatīvajā institūcijā "Nacionālā arhitektūras padome"; pieejama: https://www.km.gov.lv/lv/media/30045/download?attachment) noteikto. Latvijas Arhitektūras stratēģijas 2022.-2027.gadam 5.nodaļas "Sasniedzamie rezultāti stratēģijas ieviešanas pirmajā posmā 2022-2024.gadā" 5.8.rezultāts paredz sasniedzamo rezultātu "Arhitektūras likumprojekta izstrāde un apstiprināšana Ministru kabinetā un Saeimā". Likumprojekta redakcija tika apspriesta un izvērtētā jau biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" 2017.gada 24.oktobra valdes sēdē, biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" XXI kongresā 2018.gadā, Latvijas sertificēto arhitektu 2018.gada 7.septembra kopsapulcē, kā arī par to ir bijuši ziņojumi biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" XXII kongresā (2021.gadā) un arī pēdējā biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" XXIII kongresā 2024.gada 23.februārī – tā pirmajā sesijā (attālināti), kurā bija reģistrējušies vairāk nekā 185 biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" biedri, un piedalījās arī citi interesenti. Likumprojekts ir vairākkārtīgi apspriests Kultūras ministrijas konsultatīvās institūcijas "Nacionālā arhitektūras padome" sēdēs, kā arī regulāri ir prezentēts kultūras ministriem. Ir notikušas konsultācijas ar biedrību "Latvijas Arhitektu savienība" un pašvaldību arhitektiem. Kultūras ministrija ir vairākkārt organizējusi sanāksmes ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem un Latvijas valstspilsētu galvenajiem arhitektiem un būvvalžu vadītājiem par precizējumiem Likumprojekta redakcijā, tostarp 2019.gada decembrī, 2021.gada novembrī, 2024.gada novembrī un decembrī, 2025.gada februārī, kurās tika panākta vienošanās par atsevišķu Likumprojekta nodaļu tiesisko regulējumu. Likumprojekts prezentēts Latvijas Būvniecības padomes 2020.gada 23.janvāra sēdē, kurā guva pozitīvu atbalstu. Visās minētajās sanāksmēs un sēdēs Likumprojekta virzība tika konceptuāli atbalstīta. Kultūras ministrija ir aicinājusi sabiedrības pārstāvjus līdzdarboties Likumprojekta izstrādē, 2020.gada 10.jūlijā publicējot Likumprojektu un tā sākotnējās ietekmes (exante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju) Kultūras ministrijas tīmekļvietnē, un lūdzot līdz 2020.gada 31.augustam rakstiski sniegt viedokli par Likumprojektu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. un 7.4.1 punktam. Sabiedrības līdzdalības procedūras ietvaros tika saņemti 18 fizisko un juridisko personu priekšlikumi, ko izskatīja Likumprojekta darba grupa, lielāko daļu no priekšlikumiem iestrādājot Likumprojektā. Būtiskākās izmaiņas Likumprojektā pēc sabiedrības līdzdarbības procedūras tika veiktas saskaņā ar biedrības "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija" priekšlikumiem iekļaut Likumprojektā regulējumu arī par ainavu arhitekta profesiju. Vienlaikus ainavu arhitekta profesija netiek uzskatīta par reglamentēto profesiju likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" izpratnē.
Likumprojekts tika izsludināts Valsts sekretāru 2021.gada 8.jūlijā sanāksmē (prot. Nr.26 19.§) (VSS-627), pēc kā tika saņemti atzinumi ar iebildumiem un priekšlikumiem no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Rīgas pilsētas būvvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Latvijas Pašvaldību savienības. 2021.-2023.gadā Likumprojekta darba grupa organizēja vairākas sanāksmes un konsultācijas ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas (par nepieciešamajiem grozījumiem Būvniecības likumā) un ar Tieslietu ministrijas ekspertiem un citu institūciju pārstāvjiem par atsevišķiem Likumprojekta pantu un punktu formulējumiem un Likumprojekta redakcijas uzlabojumiem. 2023.gada 16.novembrī notika Kultūras ministrijas, Likumprojekta darba grupas kopīga sanāksme ar Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgo darba grupu, kurai tika prezentēts Likumprojekts, notika diskusijas, kuru rezultātā tika uzlabota Likumprojekta redakcija un svītrota Likumprojekta nodaļa "Administratīvā atbildība par neatļautu reglamentētās profesijas vai reglamentēta uzņēmuma nosaukuma lietošanu". Šajā periodā pēc Valsts sekretāru 2021.gada 8.jūlija sanāksmes (prot. Nr.26 19.§) (VSS–627) atbilstoši saņemtajiem ministriju un institūciju atzinumiem vairākkārt tika precizēts Likumprojekts, sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) un sagatavota izziņa (sk. sadaļā "Papildu dokumenti"), 2024.gada 15.aprīlī Likumprojekta redakcija, kas tika būtiski pārstrādāta, tika iesniegta Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā atkārtotai saskaņošanai un pēc saņemto iebildumu un priekšlikumu precizēšanas Likumprojekts 2025.gada 19.jūnijā, 2.jūlijā un 15.jūlijā tika izskatīts starpinstitūciju sanāksmēs. Likumprojekts izskatīts Valsts sekretāru 2026.gada 26.marta sanāksmē (prot. Nr.9 1.§), kurā nolemts atbalstīt iesniegto Likumprojektu.
## Starptautiskā prakse
Likumprojekta izstrādē ir ņemti vērā šādi starptautiskie normatīvie akti un politikas dokumenti: 1) 1985.gada 3.oktobra Konvencijas Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai (Latvijā spēkā no 2003.gada 1.novembra) 11.pants paredz dalībvalstu pienākumu veicināt aizsargājamo objektu izmantošanu mūsdienu dzīves prasībām, 12.pants veikt nepieciešamos pasākumus, lai jebkādi būvniecības darbi nekaitētu arhitektūras mantojuma arhitektoniskajam un vēsturiskajam raksturam un apkārtnei, kā arī palielināt sabiedrības interesi par mantojuma, apbūves kvalitātes un arhitektūras aizsardzību – 15.pants; 2) 2018.gada 22.janvārī Pasaules Ekonomikas foruma Kultūras ministru konferencē pieņemtā Davosas deklarācija "Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūras redzējumu Eiropā". Tā ievieš augstas kvalitātes būvniecības kultūras (Baukultur) koncepciju, apņemoties ieguldīt īpašas pūles, lai ikvienā valstī sasniegtu augstas kvalitātes būvniecības kultūru. Davosas deklarācijā uzsvērts, ka augstas kvalitātes būvkultūras iestrādāšana normatīvajos aktos nepieciešama kā obligāta prasība visās darbībās ar telpisku ietekmi (deklarācijas 15.punkts), kā arī ieviest attiecīgu politiku (deklarācijas 19.punkts) un atbalstīt darbības un pasākumus augstas kvalitātes būvkultūras veicināšanai un īstenošanai (deklarācijas 20.punkts). Kā turpinājums Davosas deklarācijai ir 2023.gada 16.janvārī dibinātā Davosas alianse, kurā ir iesaistījusies 31 valsts, tajā skaitā arī Latvija, kā arī nozīmīgas starptautiskas institūcijas. Ministru konferencē tika parakstīts Davosas alianses dibināšanas akts, Davosas alianses memorands un izveidota vadības komiteja; 3) Eiropas Savienības Padomes secinājumi par arhitektūru – kultūras devums ilgtspējīgā attīstībā (2008/C 319/05). Tajos atzīmēta nepieciešamība pievērst īpašu uzmanību arhitektūras kvalitātei un dažādībai (secinājumu 5.punkts), dalībvalstis un Eiropas Komisija aicinātas ņemt vērā arhitektūru un tās īpašās iezīmes visās politikas jomās, sevišķi pētniecības, ekonomikas un sociālās kohēzijas, ilgtspējīgas attīstības un izglītības politikās (secinājumu 7.punkts), kā arī dalībvalstīm nodrošināt arhitektūras jaunradi ilgtspējīgas attīstības procesā, sekmēt sākotnēju un tālāku arhitektu apmācību (secinājumu 8.punkts); 4) Eiropas Padomes 2001.gada 12.februāra rezolūcija par arhitektonisko kvalitāti pilsētu un lauku vidē (2001/C 73/04) apstiprina, ka arhitektoniskā kvalitāte ir gan pilsētas, gan lauku vides daļa, aicinot dalībvalstis veicināt arhitektonisko kvalitāti, kā paraugu izmantojot sabiedrisko ēku celtniecības politiku (rezolūcijas II punkta c) apakšpunkts); 5) Starptautiskās Arhitektu savienības (The International Union of Architects, UIA) vadlīnijas arhitekta profesijas pārvaldībai nosaka reglamentējošo institūciju un profesionālo organizāciju lomu. Starptautiskās Arhitektu savienības konvencija par rekomendējamiem starptautiskiem profesionālisma standartiem arhitektūras praksē nosaka profesionalitātes principus un vienotus profesionālus standartus starptautiskajā līmenī. Konvencijas principi ir ievesti arhitektu praksē daudzās valstīs un ir adaptēti starptautisko arhitektu organizāciju standartos, tostarp Eiropas Arhitektu padomi (The Architects’Council of Europe, ACE). Izvērtējot Starptautiskās Arhitektu savienības vadlīnijas arhitekta profesijas pārvaldībai, atzīmējams, ka šobrīd Latvijā nepastāv tiesiskais regulējums attiecībā uz – arhitekta, sertificēta arhitekta un arhitekta biroja nosaukuma lietojumu, disciplināro atbildību par sertificētu arhitektu pārkāpumiem, uzraudzību pār neatļautu darbību arhitektūras nozarē, ētikas un profesionālās rīcības kodeksu saistošo raksturu un atbildīgo institūciju, kā arī arhitektūras konkursu rīkošanu; 6) Eiropas arhitektu padomes (ACE) 2003.gada 15.oktobra ziņojums "Pieeja profesijai" par Boloņas līguma piemērošanu arhitekta profesijai., Tajā norādīts, ka Eiropas arhitektu padomes rekomendētais minimālais mācību apjoms arhitektūrā ir vismaz pieci gadi akadēmiskajās studijās, kuru papildina divu gadu prakse. Padomes ziņojumā uzsvērts, ka atsevišķu izglītības iestāžu interpretācija par trīs gadu studiju programmu arhitekta izglītības un nosaukuma lietošanai ir nepietiekama; 7) Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2013.gada 20.novembra Direktīva 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regulu). Tajā uzskaitītas arhitekta izglītības un pieejas profesijai starptautiskās atzīšanas prasības;
8) Jaunā Leipcigas harta (New Leipzig Charter), kas pieņemta 2020.gada 30.novembrī., Tā nosaka nepieciešamību veicināt integrētu un ilgtspējīgu pilsētu attīstību, taisnīgu, zaļu un produktīvu pilsētu, un aktualizē līdzdalīgas, integrētas teritoriālas pieejas nepieciešamību pilsētu noturības un dzīves kvalitātes uzlabošanai pašreizējos aktuālajos apstākļos; 9) Eiropas Zaļais kurss − Eiropas komisijas 2019.gada 11.decembra paziņojums (European Green Deal), ir jaunā Eiropas Savienības izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir Eiropas Savienību ievirzīt uz pārejas ceļa, lai panāktu klimatneitrālu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku; 10) "Renovācijas vilnis" (Renovation Wave) ir viena no Eiropas komisijas Zaļā kursa stratēģijām, kas publicēta 2020.gada 14.oktobrī. Tajā likts uzsvars uz esošo būvju renovāciju, tai skaitā uzlabojot to energoefektivitāti ar mērķi nākamajos 10 gados vismaz divkāršot renovācijas apjomu; 11) Eiropas Padomes stratēģiskā iniciatīva New European Bauhaus (Jaunais Eiropas "Bauhaus") ir viens no Eiropas Zaļā kursa projektiem – ekonomikas un kultūras projekts Eiropai, kas ietver dizainu, ilgtspējību un investīcijas, materializē Eiropas zaļo kursu un veido estētiku zaļās pārvaldes mērķiem. Jaunais Eiropas "Bauhaus" pirmo reizi pieminēts 2020.gada 16.septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runā par stāvokli Eiropas Savienībā, iezīmējot kursu izkļūšanai no Covid-19 krīzes un virzībai uz nākotni. Viens no Jaunā Eiropas "Bauhaus" kustības pamatvirzieniem ir starpnozaru sadarbība, dažādu institūciju, nozaru speciālistu, ekspertu un sabiedrības koprade visos līmeņos. Iepriekš minētie Eiropas Savienības politikas stratēģiskie politikas plānošanas dokumenti apliecina nepieciešamību skaidrot un nostiprināt arhitektūras nozares starpdisciplināro būtību arī nacionālā normatīvajā regulējumā. [1] https://www.ace-cae.eu/fileadmin/user_upload/2022_Sector_Study_EN.pdf Problēmas un risinājumi Problēmas apraksts Šobrīd esošajā normatīvajā regulējumā kvalitatīvas arhitektoniskās vides nodrošināšanai pastāv daudzas nepilnības, kas liedz kvalitatīvi īstenot Davosas deklarācijas principus par augstas kvalitātes būvkultūras (Baukultur) kvalitātes kritēriju ieviešanu praksē un Eiropas Padomes stratēģiskās iniciatīvas "Jaunā Eiropas Bauhaus" vērtību iedzīvināšanu. Jau 2015.gadā veiktais biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" pētījums "Sākotnējās ietekmes (ex-ante) salīdzinošais izvērtējums par likumprojektu "Arhitektūras kvalitātes likums" un "Arhitektu prakses likums" īstenošanas ietekmi arhitektūras nozarē" identificēja galvenās problēmas arhitektūras nozarē, kas 10 gadu garumā joprojām nav atrisinātas: 1) joprojām vāji definēta arhitekta un ainavu arhitekta profesijas loma telpiskās attīstības plānošanas, ainavu plānošanas un būvniecības procesā;
2) nav izveidota saskaņota politikas un nozares koordinēta pārvaldība – arhitekta profesijas tiesiskais regulējums pastāv tikai galvenokārt būvniecības jomā – Būvniecības likumā, savukārt arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi netiek nošķirti no būvdarbu veikšanas; 3) nav definēta vietējās pašvaldības kompetence un atbildība arhitektūras principu ievērošanā, pilsētas arhitekta funkcijas un kompetence. Joprojām pastāv izpratnes trūkums lēmumu pieņēmēju vidū par arhitektūras un ainavu arhitektūras lomu sabiedrības labklājības un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā; 4) nepieciešams veikt izmaiņas profesijas tiesiskajā regulējumā, izveidojot Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģiju (turpmāk – Kolēģija), kurā apvienojas sertificēti arhitekti un ainavu arhitekti; 5) joprojām pastāv pārmērīgs administratīvais slogs būvprojektu saskaņošanā; 6) pēdējos gados ir pieaugusi nepieciešamība tuvināt arhitektūras un ainavu arhitektūras nozares tiesisko regulējumu starptautiskajai praksei. Šobrīd arhitektūras nozares regulējums ir decentralizēts vairākos likumos, starp kuriem kā būtiskākie minami: 1) Būvniecības likums šobrīd attiecībā uz arhitektūras nozari ir galvenais normatīvais regulējums. Būvniecības likums nosaka arhitektoniskās kvalitātes principu (Būvniecības likuma 4.panta 1.punkts), pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus, tajā skaitā sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu fiziskajām personām patstāvīgai praksei arhitektūras jomā (5.panta pirmās daļas 4.punkts), nodarbināt vismaz vienu arhitektu kā speciālistu būvvaldē (12.panta otrā daļa), prasības patstāvīgas prakses tiesību iegūšanai arhitektūras jomā arhitekta profesijā (13.panta otrā daļa), kā arī pienākumu reģistrēties būvkomersantu reģistrā komercdarbības veikšanai arhitektūras jomā (22.panta pirmā daļa); 2) likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" nosaka arhitekta profesiju kā reglamentēto profesiju (7.panta pirmā daļa), vispārīgās prasības arhitekta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai (8.pants), ārvalstīs iegūtās arhitekta izglītības un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atzīšanu (34.panta pirmās daļas 2.punkta a) apakšpunkts un 36.panta 6.punkts) un arhitekta profesionālās kvalifikācijas atzīšanu (48.pants); 3) Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums nosaka atsevišķus arhitektūras nozari regulējošos aspektus attiecībā uz Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, tajā skaitā nosacījumus mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektu radīšanai (5.panta piektā daļa) un jaunu ēku būvniecību Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā, paredzot to tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem un to publiskas izvērtēšanas (14.pants).
## Risinājuma apraksts
Lai risinātu 2015.gadā veiktā biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" pētījuma "Sākotnējās ietekmes (ex-ante) salīdzinošais izvērtējums par likumprojektu "Arhitektūras kvalitātes likums" un "Arhitektu prakses likums" novērtējumā minētās un citas aktuālās problēmas, Likumprojekts paredz tiesisko regulējumu, kas aptver arhitektūras un ainavu arhitektūras nozari, nosaka arhitektūras principus un par to īstenošanu atbildīgās institūcijas, kā arī regulē arhitekta un ainavu arhitekta profesijas un pašpārvaldi. Likumprojekta nepieciešamība attiecībā uz ainavu arhitekta darbības tiesisko regulējumu izriet arī no ainavu arhitektūras pieaugošās nozīmes klimata pārmaiņu pielāgošanās, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, publiskās ārtelpas kvalitātes, kultūrvēsturisko ainavu aizsardzības, teritorijas attīstības plānošanas un sabiedrības veselības kontekstā. Eiropas Savienībā regulētas profesijas jēdziens ir saistīts ar profesionālās kvalifikācijas prasībām un profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvai 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu tiesiskais regulējums var paredzēt, ka piekļuve noteiktai profesijai vai profesionālā nosaukuma lietošana ir atļauta tikai personām ar atbilstošu izglītību, kvalifikāciju un profesionālo sagatavotību. Šāda pieeja ir īpaši nozīmīga profesijās, kuru darbības rezultāti ietekmē sabiedrības intereses, vides kvalitāti, drošību, kultūras mantojumu un ilgtermiņa teritoriju attīstību.[1] Eiropas valstu prakse ainavu arhitekta profesijas tiesiskajā regulējumā nav vienveidīga, tomēr tā apliecina profesijas tiesiskās atzīšanas nozīmi. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulēto profesiju datubāzē un profesionālo organizāciju apkopoto informāciju ainavu arhitekta profesija ir regulēta vai tiesiski atzīta vairākās Eiropas valstīs, tostarp Čehijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Islandē, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Slovākijā, Slovēnijā, Šveicē un Lielbritānijā. Atsevišķās valstīs tiesiskais regulējums ir saistīts ar profesionālajām kamerām, reģistrāciju, licencēšanu, profesionālās pieredzes prasībām vai ainavu arhitektūras izglītību. Šāda sistēma veicina profesionālās atbildības noteikšanu, pakalpojumu kvalitātes kontroli un sabiedrības uzticēšanos profesijai.[2] Starptautiskās ainavu arhitektu federācijas (International Federation of Landscape Architects (IFLA)) Eiropas reģionālā organizācija un Eiropas ainavu arhitektūras izglītības un profesionālās organizācijas ilgstoši strādā pie ainavu arhitekta profesijas atzīšanas, profesionālās kvalifikācijas salīdzināmības un kopēju izglītības kvalitātes kritēriju ieviešanas Eiropā. Šī pieeja ir vērsta uz profesionāļu mobilitātes veicināšanu, augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanu un vienotu izpratni par ainavu arhitekta kompetenci Eiropas profesionālajā telpā.[3] Latvijai ir būtisks priekšnoteikums ainavu arhitekta profesijas tiesiskā regulējuma ieviešanai – stabila un nepārtraukta augstākās izglītības tradīcija ainavu arhitektūrā. Latvijā ainavu arhitektūras izglītība tiek īstenota jau vairāk nekā 30 gadus, nodrošinot profesionāļu sagatavošanu, akadēmiskās vides attīstību, pētniecību un profesionālās prakses pēctecību. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes ainavu arhitektūras studiju programmas ir saņēmušas Starptautiskās ainavu arhitektu federācijas (International Federation of Landscape Architects (IFLA)) atzīšanu[4], kas apliecina to atbilstību Eiropas ainavu arhitektūras izglītības kvalitātes principiem.
Likumprojekts nerada nepamatotu vai nesamērīgu ierobežojumu ainavu arhitekta profesionālajai darbībai, bet nodrošina sabiedrības interešu, profesionālās kvalitātes un atbildības aizsardzību jomā, kuras lēmumiem ir ilgtermiņa ietekme uz vidi, ainavas kvalitāti, klimata noturību, publisko ārtelpu, kultūras mantojumu un teritoriju attīstību. Ainavu arhitekta profesijas tiesiska nostiprināšana Likumprojektā veicinās kvalitatīvāku ainavu pārvaldību, skaidrāku profesionālo atbildību, Latvijas ainavu arhitektu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas profesionālajā telpā, kā arī stiprinās valsts un pašvaldību spēju īstenot klimata, ainavu, vides un dzīves vides kvalitātes politikas mērķus. Likumprojekts paredz, ka regulējot ainavu arhitektu sertificēšanu Kolēģijā, tiks samazināts vai novērsts risks saņemt nekvalitatīvus pakalpojumus ainavu arhitektūras jomā. Ar to tiks izskausta prakse, ka ainavas, kultūrvēsturiskas ainavas, skata tiesību, ainavu arhitektūras un ārtelpas jomā pakalpojumi un arī ainavu arhitekta darbs valsts vai pašvaldības institūcijās vai privātajā sektorā varētu tikt veikts neprofesionāli vai to veiks kādas citas jomas speciālists, kas uzdodas par ainavu speciālistu. Minētais var novest pie nekvalitatīva rezultāta, kas turpmāk atspoguļosies ainavas būvniecības ieceres dokumentācijā, ainavas būvprojektā, ainavu arhitektūras idejas vai meta, ainavas tematiskā plānojuma, ainavas plāna, ainavas aizsardzības plāna, ainavas aizsardzības zonu, ainavu aizsardzības un izmantošanas noteikumu, ārtelpas plāna, ietekmes uz ainavu novērtējuma, kultūras pieminekļu aizsardzības zonu projektu ainavu analīzē un ainavu arhitektūras konsultācijā, pētījumā vai ziņojumā. Tas netieši rada riskus tādu jomu īstenošanā kā dabas un pilsētvides aizsardzība, sabiedrības veselība, transporta drošība, klimata izmaiņas, kultūras mantojuma aizsardzība, kultūras un ainavas aizsardzība, saglabāšana, plānošana un pārvaldība. ____________________________________________________________________ ____________________________ [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Pieejams: https://eurlex.europa.eu/eli/dir/2005/36/oj/?locale=LV [2] https://ec.europa.eu/growth/tools-databases/regprof/professions/generic [3] Starptautiskās ainavu arhitektu federācijas (International Federation of Landscape Architects (IFLA)) Eiropas reģionālā organizācijas un Eiropas Ainavu arhitektūras augstskolu padomes (European Council of Landscape Architecture Schools (ECLAS)) Vienotā apmācību sistēma ainavu arhitektūrai (Common Training Framework for Landscape Architecture). Pieejams: https://www.eclas.org/eclaseducation-guide/ [4] LBTU Landscape Architecture Specialisation Receives High-Level IFLA Europe Accreditation Once Again | LBTU
Likumprojekta I nodaļā "Vispārīgie noteikumi" ir sniegti terminu skaidrojumi, definēts Likumprojekta mērķis un darbības joma. Līdzās citiem terminiem ar Likumprojektu tiek ieviests pasaulē pieņemtais termins "urban planning", kas Latvijā tiek tulkots kā "pilsētu plānošana" vai "pilsētplānošana". Jēdziens "pilsētplānošana" ir lietots arī pašvaldību struktūrvienību nosaukumos (piemēram Pilsētplānošanas un būvniecības departaments Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā, Pilsētplānošanas pārvalde Jūrmalas pilsētas domē), kā arī dažādos vietēja un starptautiska mēroga politikas plānošanas dokumentos un pasākumos. 20.gadsimta sākumā pilsētplānošana bijusi arhitektūras nozare, bet 21.gadsimta tā ir izveidojusies kā atsevišķa starpdisciplināra joma, kas ietver arhitektūras, ģeogrāfijas, inženierzinātnes, ekonomikas, socioloģijas, ainavu zinātnes, vides zinātnes, projektu vadības u. c. nozaru zināšanas un prakses. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu 8.sadaļas 46.pantā par prasībām arhitekta izglītībai cita starpā tiek noteiktas "atbilstīgas zināšanas par pilsētprojektēšanu un pilsētplānošanu, kā arī plānošanas procesā vajadzīgās prasmes". Minētais jēdziens līdz šim nav nostiprināts Latvijas normatīvajā regulējumā, un tā iekļaušana Arhitektūras likumā ir likumsakarīga, jo pilsētplānošana ir viena no svarīgām arhitektūras jomām.
## Likumprojekta 3.pantā "Likuma darbības joma" reglamentēta likuma darbības
joma, nosakot, ka likums nosaka arhitektūras principus un par to īstenošanu atbildīgās personas, kā arī regulē arhitekta un ainavu arhitekta profesijas un nosaka to pašpārvaldes kārtību. Vienlaikus Likumprojekta 3.pantā ietvertas tiesību normas, kas nosaka arhitektūras specialitātes saistību starp Likumprojektu un būvniecības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Likumprojekta 4.pantā "Arhitektūras principi" ir noteikti arhitektūras principi, tai skaitā arhitektoniskās kvalitātes princips, kas papildina Būvniecības likumā noteikto arhitektoniskās kvalitātes principu un paplašina tā tvērumu, attiecinot to ne tikai uz atsevišķām būvēm, bet uz visu būvēto vidi.
## Likumprojekta II nodaļā "Atbildīgās institūcijas un pilnvarotās nevalstiskās
organizācijas" ir definētas atbildīgās institūcijas nacionālā un vietējā līmeni. Likumprojekta 5.pantā "Nacionālā arhitektūras padome" ir nostiprināta Nacionālās arhitektūras padomes loma un statuss. Nacionālā arhitektūras padome ir Kultūras ministrijas izveidota konsultatīva institūcija, kura darbojas jau kopš 2009.gada, un saskaņā ar Kultūras ministrijas 2021.gada 30.marta nolikumu Nr.2.5-4-7 "Nacionālās arhitektūras padomes nolikums" ir noteikta Nacionālās arhitektūras padomes kompetence, darba organizācijas un lēmumu pieņemšanas kārtība.
## Likumprojekta 6.pantā "Vietējās pašvaldības kompetence" ir nostiprināta
pašvaldības kompetence kvalitatīvas dzīves vides veidošanā. Ievērojot, ka visas attīstības ieceres tiek īstenotas konkrētā vietā, kur pašvaldība ir atbildīga par to iederību vidē, atbilstību pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem un sabiedrības interesēm, pašvaldībai būs lielākas iespējas un pamatojums izvirzīt kvalitātes prasības attīstības plānošanas un būvniecības iecerēm. Apzinoties arhitektu lomu augstas kvalitātes pilsētvides veidošanā un ņemot vērā, ka no Būvniecības likuma ir izslēgts tiesiskais regulējums par pilsētas arhitekta nepieciešamību, Likumprojektā 6.pantā noteikts, ka pašvaldības valstspilsētās izveido pilsētas arhitekta amata vietu vai institucionālo struktūrvienību Likumprojekta 7.pantā "Pilsētas arhitekts" noteikto funkciju izpildei, savukārt pārējās pašvaldībās to nodrošina pēc nepieciešamības. Likumprojekts nosaka, ka pamatojoties uz pašvaldības noslēgtu deleģēšanas līgumu pilsētas arhitekts vai Likumprojekta 7.panta pirmajā daļā minētās personas var veikt Likumprojekta 7.pantā noteiktos uzdevumus arī citās pašvaldībās. Likumprojekts nenosaka prasību visām pašvaldībām veidot vienādu institucionālo struktūru (darbinieki vai struktūrvienība), toties katras pašvaldības kompetencē ir piemērotākās darba organizācijas izvēle. Jau šobrīd visās valstspilsētās, kā arī citās pašvaldībās, ir iedibināta atbilstoša struktūrvienība, vai ir izveidots atsevišķs pilsētas arhitekta postenis, taču pašvaldībām trūkst vienotas izpratnes par tā mērķiem, funkcijām un uzdevumiem. Tādējādi ar Likumprojektu tiks leģitimizēta un nostiprināta jau iedibinātā struktūra, vienlaikus iezīmējot tās darbības tvērumu un kompetenci. Likumprojekts neparedz papildu budžeta izdevumus valstij vai pašvaldībām, jo veikt pašvaldību struktūrvienību optimizēšanu vai iekšēju pārkārtošanu, ja tas nepieciešams, ir iespējams esošā pašvaldību budžeta ietvaros. Jau pašlaik valstspilsētās efektīvi darbojas Likumprojekta 6.panta pirmās daļas 2.punktā minētās struktūrvienības, piemēram: Rīgas Pilsētas arhitekta dienests, Ventspils domes administrācijas Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas Pilsētas galvenais arhitekts, Liepājas būvvaldes Liepājas pilsētas arhitekts, Valmieras novada attīstības pārvaldes nodaļas Valmieras galvenais arhitekts, Jelgavas valstspilsētas Būvvaldes galvenais arhitekts, Rēzeknes valstspilsētas Būvvaldes galvenais arhitekts. Ņemot vērā, ka gan agrāk, gan šobrīd vairākās Latvijas pilsētās ir pilsētas arhitekts vai struktūrvienība, kas atbild par pilsētvides kvalitāti kopumā, pilsētas arhitekta pienākumus un uzdevumus noteiks katra pašvaldība savā nolikumā. Vienlaikus Likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka ainavu projektu saskaņošanas kārtību.
## Likumprojekta 7.panta "Pilsētas arhitekts" reglamentē pilsētas arhitekta institūtu
un nosaka tā kompetenci. Vienlaikus Likumprojekta 7.pants interpretējams kopsakarībā ar Likumprojekta 3.pantu, kas nosaka Likumprojekta tiesiskā regulējuma piemērojamību attiecībā pret būvniecības nozares speciālo tiesisko regulējumu. Likumprojekta 7.pants nosaka priekšnoteikumus pilsētas arhitekta iecelšanai, kā arī pilsētas arhitekta tiesības ierosināt izveidot konsultatīvu padomi, kuras sastāvā iekļauj Likumprojektā paredzētos speciālistus un sabiedrības pārstāvjus. Likumprojekts tāpat nosaka pilsētas arhitekta uzdevumus, kā arī regulē pilsētas arhitekta atzinuma sniegšanas pienākumu un atzinuma saistošo spēku.
## Likumprojekta 8.pantā "Profesionālās radošās organizācijas" ir definēti arhitektu
un ainavu arhitektu profesionālo radošo organizāciju mērķi un funkcijas, tādējādi iezīmējot gan pašreizējo biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" un biedrības "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija" lomu, gan paredzot vēl citu jaunu profesionālo radošo organizāciju veidošanos iespēju.
## Likumprojekta III nodaļā "Profesionālā darbība" ietvertas tiesību normas, kas
reglamentē arhitekta un ainavu arhitekta profesionālo darbību un ar to saistītos jautājumus.
## Likumprojekta
## 9.pantā
## "Arhitekta
un ainavu arhitekta profesionālā darbība" tiek regulēti arhitekta un ainavu arhitekta profesionālās darbības pamatnoteikumi, un paredzētas tiesības sniegt profesionālus atzinumus savas profesionālās kompetences ietvaros. Vienlaikus arhitekta un ainavu arhitekta darbība un tās saturs tiek regulēts arī būvniecības jomas normatīvajos aktos. Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumu Nr.264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" pielikuma (turpmāk – Profesiju klasifikators) 144. un 145.punktā ir noteiktas darbības un pamatuzdevumi, ko veic atsevišķās grupas "2161 Arhitekti" profesijās nodarbinātie. Vienlaikus Profesiju klasifikatora 146. un 147.punkts paredz darbības un pamatuzdevumus, ko veic atsevišķās grupas "2162 Ainavu arhitekti" profesijā nodarbinātie. Likumprojekts nostiprina arhitektu un ainavu arhitektu tiesības sniegt profesionālus atzinumus savas profesionālās kompetences ietvaros. Ar arhitekta un ainavu arhitekta atzinumiem saprotami gan Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" un citos būvniecības nozari regulējošajos normatīvajos aktos noteiktie arhitekta vai ainavu arhitekta sniegtie atzinumi, gan atzinumi, kuri nav regulēti vispār vai regulēti kā jebkuras jomas speciālistu atzinumi. Proti, Likumprojekts nostiprina arhitektu un ainavu arhitektu tiesības sniegt profesionālus atzinumus arhitektūras vai ainavu arhitektūras jomā savas profesionālās kompetences ietvaros dažādu konkursu, ētikas, kā arī standartu ietvaros. Vienlaikus Administratīvā procesa likuma 178.panta otrajā daļā noteikts, ka ekspertīzi izdara attiecīgas ekspertīzes iestādes eksperts vai cits lietpratējs, bet tiesu ekspertīzes iestādi, lietpratēju vai tiesu ekspertu, kurš nestrādā tiesu ekspertīžu iestādē, izrauga tiesa, ņemot vērā administratīvā procesa dalībnieku viedokļus, kā arī ja nepieciešams, var izraudzīt vairākus ekspertus. Savukārt Administratīvā procesa likuma 178.panta ceturtajā daļā noteikts, ka tiesa lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, par kādiem jautājumiem nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi (tiesu ekspertīzes iestādei, lietpratējam vai tiesu ekspertam, kurš nestrādā tiesu ekspertīžu iestādē). Tāpat Kriminālprocesa likuma 113.panta pirmajā daļā noteikts, ka speciālists ir persona, kura pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā. Savukārt no
Kriminālprocesa likuma 34., 202. un 203.panta izriet, ka procesa virzītājs var pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai, kā arī kārtību kādā procesa virzītājs uzdod ekspertīzes izdarīšanu ekspertam, kurš nestrādā ekspertīžu iestādē, un eksperta, tostarp pieaicinātā eksperta, atzinumu. No iepriekš minētā secināms, ka arī arhitekts vai ainavu arhitekts, ja tiktu pieaicināts, piemēram, administratīvā procesa vai kriminālprocesa ietvaros, kā eksperts (lietpratējs), speciālists vai pieaicinātais eksperts, sniegtu atzinumu, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem. Ievērojot, ka arhitekta un ainavu arhitekta atzinumu sniegšanas priekšnoteikumi un procesuālā kārtība aptver visdažādākās tiesību jomas, Likumprojekta 9.pants tikai nosaka tiesības šādus atzinumus sniegt.
## Likumprojekta 10.pantā "Tiesības veikt profesionālo darbību un izmantot arhitekta un ainavu arhitekta nosaukumu" ir noteiktas tiesības veikt profesionālo
darbību un izmantot arhitekta un ainavu arhitekta nosaukumu. Termins "profesionālā darbība" attiecībā uz arhitektu Likumprojektā tiek lietots likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu" izpratnē. Arhitekta un ainavu arhitekta profesionālā darbība var tikt veikta jebkādā juridiskā statusā ̶ gan kā darba devējam, darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, gan citās darba attiecībās.
## Likumprojekta 11.pantā "Autortiesības" ir risināti arhitektūras jomai aktuāli
autortiesību jautājumi. Likumprojekta 11.panta pirmajā daļā noteikta prasība līgumā par arhitekta vai ainavu arhitekta pakalpojumu sniegšanu iekļaut arī autortiesību jautājumus. Tas ļaus novērst potenciālus konfliktus un neskaidrības gan sadarbībā ar pasūtītāju, gan citam arhitektam pārņemot iesāktos darbus, gan veicot nesaskaņotas izmaiņas būvē. Likumprojekta 11.panta otrajā daļā ir noteikts, ka arhitekts un ainavu arhitekts nedrīkst bez pamatota iemesla liegt piekrišanu pārveidot viņa projektēto objektu gadījumos, ja tiek mainīts tā arhitektoniskais veidols. Atbilstoši Likumprojekta 1.pantA 6.punktā iekļautajai definīcijai ar terminu "arhitektoniskais veidols" saprot būves telpisko un estētisko īpašumu kopumu, kas nosaka tās individualitāti. Savukārt saskaņā ar Autortiesību likuma 1.panta 2.punktu ar autortiesībām aizsargā tādu darbu, kas ir autora radošās darbības rezultāts. Arhitektiem un ainavu arhitektiem kā radošu darbu autoriem saskaņā ar Autortiesību likuma 14.pantu pieder neatsavināmas autora personiskās tiesības uz saviem darbiem. Vienas no šīm tiesībām ir autora personiskās tiesības uz darba neaizskaramību – tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt viņa darbā jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus. Citiem vārdiem, jebkādas būvprojekta izmaiņas (izņemot tehniska rakstura risinājumus, kuri nav aizsargāti ar autortiesībām) ir saskaņojamas ar arhitektu – projekta autoru. Tādējādi Likumprojekta 11.panta otrajā daļā konkretizēts, ka arhitekta (kā autora) tiesības uz darba neaizskaramību attiecas tikai uz situācijām, kad tiek grozīts būvprojekta vai realizētā objekta arhitektoniskais veidols (t.i. būvprojekta vai realizētā objekta sadaļa, kura ir aizsargāta ar autortiesībām). Turklāt, lai ņemtu vērā pasūtītāja intereses,
Likumprojekta 11.panta otrajā daļā noteikts, ka arhitekts nevar liegt piekrišanu būvprojekta vai realizētā objekta izmaiņām bez pamatota iemesla (t.i. izmaiņu nesaskaņošana ir jāpamato). Ņemams vērā, ka Augstākās tiesas Senāts 2019.gada 19.augusta spriedumā lietā Nr.SKC-222/2019 atzinis, ka: "autora personisko tiesību izmantošana [..] var nonākt pretrunā labas ticības principam. Tas nozīmē, ka abām līgumslēdzējām pusēm jāievēro labas ticības princips, īstenojot autora personisko tiesību aizsardzību.". Līdz ar to atbilstoši Likumprojekta 11.panta otrajā daļā paredzētajam tiesiskajam regulējumam situācijās, kad nepieciešama objekta pārveidošana objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, būve nav pabeigta vai nepieciešama tās pielāgošana), pasūtītājam vispirms būtu jāvēršas pie sākotnējā būves arhitekta. Taču, ja sadarbība ar šo arhitektu neizdodas, sākotnējais arhitekts nedrīkstētu liegt piekrišanu izmaiņām, ko piedāvā cits pasūtītāja piesaistīts arhitekts. Likumprojekta 11.panta trešās daļas mērķis ir novērst gadījumus, kad atbilstoši konkursa nolikumam jebkurš arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursa dalībnieks (autors) ir spiests atteikties no savām mantiskajām tiesībām (t.i. atsavināt tās) par labu pasūtītājam. Šāda konkursa nolikuma prasība ir nesamērīga, jo, pirmkārt, nepamatoti ierobežo Autortiesību likuma 39.1 pantā noteiktās autora tiesības pašam izlemt, kā rīkoties ar savām mantiskajām tiesībām, un, otrkārt, autora tiesību atsavināšana pasūtītājam varētu būt pamatota tikai attiecībā uz konkursa uzvarētāju, bet ne visiem konkursa dalībniekiem. Tāpēc Likumprojekta 11.panta trešajā daļā noteikts, ka arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursā autora mantisko tiesību vai darba izmantošanas tiesību pāreju pasūtītājam attiecībā uz būvprojekta izstrādi var paredzēt tikai līguma projektā, kas tiks noslēgts ar konkursa uzvarētāju. Likumprojekta 11.panta trešā daļa neierobežo pasūtītāja tiesības uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu ar otrās vai trešās vietas godalgas ieguvējiem, ja pasūtītājs nevienojas ar pirmās godalgotās vietas ieguvēju par būvprojekta izstrādi. Tāpat Likumprojekta 11.panta trešā daļa neaizliedz paredzēt konkursa nolikumā noteikumu, ka, piedaloties konkursā, dalībnieks piekrīt konkursa darba publiskai izstādīšanai vai publiskošanai tīmekļvietnē sabiedrības informēšanas nolūkos.
## Likumprojekta 12.pantā "Profesionālās ētikas pamatprincipi" ir noteikti
profesionālās ētikas pamatprincipi, kas būs saistoši visiem arhitektiem un ainavu arhitektiem, neatkarīgi no to darbības jomas un pakalpojumu sniegšanas veida.
## Likumprojekta nodaļa
"Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi, māksla un dizains publiskajās būvēs vai to ārtelpā"
Ir vairāki būtiski aspekti, kāpēc ir nepieciešams atsevišķs tiesiskais regulējums arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursiem. Pasaules un Eiropas vadošās arhitektu organizācijas uzsver arhitektūras konkursus kā galveno politikas instrumentu kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšanai. Starptautiskās arhitektu savienības (The International Union of Architects) un Eiropas Arhitektu padomes (The Architects’ Council of Europe) kopīgajā deklarācijā Architectural Design Competitions: A Key Policy Tool to Ensure Quality in the Built Environment (2019.gada 25.oktobris, pieejams: https://www.uia-architectes.org/contentwp/uploads/2022/03/ace_uiadeclaration_29_october_final.pdf) ir uzsvērts, ka arhitektūras konkursi ir galvenais politikas instruments kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšanai, un tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sasniegt augstvērtīgu sniegumu arhitektūrā un būvniecībā, ņemot vērā tieši sabiedrības intereses. Atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmes 115.pantu, ir būtiski apzināties, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Augstas kvalitātes arhitektūra un dzīves vide ir nepieciešama, lai nodrošinātu ikviena pamattiesības dzīvot labvēlīgā vidē, atbildību un rūpes par esošajām un nākamajām paaudzēm. Vienlaikus pašreizējais tiesiskais regulējums arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursu piemērošanai ir sadrumstalots. Konkursa nepieciešamība noteikta atsevišķos normatīvajos aktos, pašvaldību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, lokālplānojumos un detālplānojumos, kā arī atsevišķos gadījumos − pēc pasūtītāja vai pašvaldības individuāla lēmuma. Tā rezultātā līdzvērtīgas sabiedriskās, arhitektoniskās vai pilsētbūvnieciskās nozīmes objektiem dažādās Latvijas teritorijās var tikt piemērota atšķirīga pieeja. Likumprojekta 13.panta mērķis ir šo pieeju vienādot, nosakot valsts līmenī gadījumus, kuros konkursa izmantošana ir pamatota ar būvētās vides kvalitātes un sabiedrības interešu aizsardzību. Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi ir viens no efektīvākajiem kvalitātē balstītas projekta risinājuma izvēles instrumentiem, jo tie ļauj projekta agrīnā stadijā salīdzinoši izvērtēt vairākus alternatīvus telpiskos, funkcionālos, ekonomiskos un ilgtspējas risinājumus pirms lēmuma pieņemšanas par būtisku finanšu līdzekļu ieguldīšanu turpmākajā projektēšanā un būvniecībā. Piemēram, Publisko iepirkumu likuma regulējums nosaka procesu, kādā veicamas iepirkumu procedūras un tostarp arī metu konkurss, savukārt Likumprojekts nosaka gadījumus, kad rīkojami arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi, kas ir saistīti ar būvētās vides kvalitātes veidošanas mērķiem. Tādējādi Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums regulē konkursa norises procedūru, bet paši par sevi nenosaka, kuros arhitektoniski, pilsētbūvnieciski vai sabiedriski nozīmīgos gadījumos kvalitatīva risinājuma izvēlei konkurss ir nepieciešams. Tieši šo tiesisko regulējumu risina Likumprojekta 13.pants. Līdz ar to Likumprojekta tiesiskais regulējums nedublē publisko iepirkumu regulējumu, bet nosaka materiāltiesisko pamatu konkursa piemērošanai konkrētos sabiedriski nozīmīgos gadījumos. Esošajā tiesiskajā regulējumā (tajā skaitā pašvaldību saistošajos noteikumos), kas attiektos uz Likumprojektā 13.pantā noteiktajiem gadījumiem, arhitektūras konkursi ir regulēti, piemēram: 1) Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 14.pantā, kas nosaka, ka jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas,
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes pozitīva atzinuma saņemšanas un saskaņošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (atklātu arhitektūras ideju konkursu rīkošanas prasība neattiecas uz īslaicīgas lietošanas un pagaidu ēkām, kā arī uz tādu jaunu ēku izcilas arhitektūras iecerēm, par kurām saņemts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas pilsētas būvvaldes un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes vienbalsīgs atzinums); 2) Rīgas vēsturiskā centra un aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2006.gada 7.februāra saistošie noteikumi Nr.38) – konkursi paredzēti pilsētbūvnieciski svarīgās vietās, vai, ja vēlas pamatot atkāpi no apbūves noteikumiem; 3) arhitektūras konkursu nepieciešamība noteikta Liepājas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos; 4) arhitektūras konkursu nepieciešamība noteikta Ventspils teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos; 5) arhitektūras konkursu nepieciešamība noteikta Jūrmalas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos un citu pašvaldību saistošajos noteikumos; 6) arhitektūras konkursu nepieciešamība atsevišķos gadījumos noteikta arī detālplānojumos un lokālplānojumos. Minētie piemēri apliecina, ka arhitektūras konkursu izmantošana Latvijā nav jauns instruments. Vienlaikus tie apliecina arī pašreizējā tiesiskā regulējuma nevienmērību – konkursa nepieciešamība lielā mērā ir atkarīga no konkrētās teritorijas plānošanas tiesiskā regulējuma vai pašvaldības līdzšinējās prakses. Likumprojekta 13.pants šo pieeju sistematizē, nosakot vienotus kritērijus sabiedriski nozīmīgākajiem gadījumiem neatkarīgi no objekta atrašanās vietas. Latvijas Arhitektu savienība ir izstrādājusi Labas prakses vadlīnijas, kas balstītas Starptautiskās Arhitektu savienības un Eiropas Arhitektu padomes deklarācijā par arhitektūras metu konkursiem un arī "Rekomendācijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma (SIP) vērtēšanas kritērijiem iepirkumos arhitektūras un ēku projektēšanas jomā". Arhitektūras vai metu konkursu godalgu fonda apjoms ir atkarīgs no konkursa objekta apjoma un sarežģītības, un godalgu fonda budžetu nevar nodalīt naudas izteiksmes izpratnē kā publisko vai privāto pasūtītāju. Saskaņā ar apkopoto informāciju par biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" organizētajiem un konsultētajiem metu konkursiem publiskajiem un privātajiem pasūtītājiem laika periodā no 2021.gada līdz 2026.gadam (pirmais ceturksnis), konkursu godalgu fonds ir mērojams plašākā diapazonā atbilstoši konkursa uzdevuma sarežģītībai, norisei vienā vai vairākās kārtās, konkursa nozīmīgumam valstiskā mērogā, tostarp arī starptautiskai pārstāvniecībai u.c. faktoriem. Līdzšinējais biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" organizēto metu konkursu apkopojums (sk. Likumprojekta Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP portāla) sadaļā "Papildu dokumenti") liecina, piemēram, ka godalgu fonds metu konkursiem publiskajā sektorā, ja konkurss ir bijis organizēts vienā kārtā, vidēji ir no 9 500 euro līdz 30 000 euro. Savukārt īpašiem, nacionāli nozīmīgiem objektiem kā, piemēram, Saeimas nama atjaunošanai Rīgā, Jēkaba ielā 11, metu konkursa godalgu fonds bija 110 000 euro, savukārt Rīgas filharmonijas starptautiskajā metu konkursā, kas norisinājās divās kārtās (konkursu organizēja Rīgas domes Īpašumu departaments sadarbībā ar Kultūras ministriju un biedrību "Latvijas Arhitektu savienība"), godalgu fonds veidoja 240 000 euro. Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursu rīkošana jau šobrīd ir praksē izmantots pašvaldību un citu publisku pasūtītāju investīciju projektu sagatavošanas un projekta risinājuma izvēles instruments, kura izmaksas tiek segtas no attiecīgā projekta vai pasūtītāja budžeta. Konkursa organizēšana ietver konkursa dokumentācijas un darba uzdevuma sagatavošanu, nepieciešamo izejas datu apkopošanu, komunikāciju ar konkursa dalībniekiem, konkursa administrēšanu, iesniegto darbu izvērtēšanas procesa nodrošināšanu un konkursa rezultātu noformēšanu. Vērtējot Likumprojekta radītās izmaksas, nepieciešams nošķirt konkursa kopējās izmaksas no izmaksām, kas rodas tieši Likumprojektā paredzētā tiesiskā regulējuma rezultātā. Arī gadījumā, ja konkurss netiktu rīkots, pasūtītājam būtu nepieciešams sagatavot projektēšanas uzdevumu un izejas datus, organizēt projektētāja izvēli, izvērtēt piedāvājumus un administrēt projektēšanas uzsākšanu. Tādēļ par Likumprojekta radīto papildu slogu uzskatāma tikai tā izmaksu daļa, kas rodas tieši konkursa formas piemērošanas dēļ tajos gadījumos, kuros konkurss saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu vai praksi netiktu rīkots. Izsmeļošāka informācija par metu konkursiem un to godalgu fondiem pieejama biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" sagatavotajā apkopojumā par biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" organizētiem un konsultētiem metu konkursiem publiskajiem un privātajiem pasūtītājiem laika periodā no 2021.gada līdz 2026.gadam (pirmais ceturksnis) (sk. Likumprojekta Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP portāla) sadaļā "Papildu dokumenti"), un informācija par konkursu organizēšanas administratīvajām izmaksām publiskajiem un privātajiem pasūtītājiem, kas ir juridiskas personas, un atbilstības izmaksām, pieejama Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.sadaļas "Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu" 2.4.punktā "Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums". Arhitektūras konkursu ekonomisko ietekmes aprēķinus veido administratīvo izmaksu monetārs novērtējums (sk. Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.sadaļas "Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu" 2.3.punktu "Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums") publiskajiem pasūtītājiem un atbilstību izmaksu monetārais novērtējums (sk. Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.sadaļas "Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu" 2.4.punktu "Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums") publiskajiem un privātajiem pasūtītājiem (aprēķins veikts atbilstoši vidēji viena arhitektūras konkursa izmaksām). Kopumā arhitektūras konkursu organizēšana būtiski nepalielina administratīvo slogu un arī atbilstības izmaksas publiskajiem un privātajiem pasūtītajiem, jo konkursu rīkošanas nepieciešamību nosaka jau virkne spēkā esošie normatīvie akti. Pamatojoties uz līdzšinējo konkursu praksi un biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" rīcībā esošo informāciju, prognozējams, ka ar Likumprojekta 13.panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā noteikto tiesisko regulējumu papildus pašreizējai praksei būtu nepieciešams organizēt vidēji no 7 līdz 8 arhitektūras, ainavu arhitektūras vai pilsētplānošanas konkursiem gadā. Likumprojekts nerada vispārēju pienākumu rīkot konkursu visām būvniecības iecerēm, bet attiecina šo prasību uz skaitliski ierobežotu sabiedriski nozīmīgu objektu loku. Likumprojekta 13.pantā paredzētās papildu izmaksas ir vērtējamas kā samērīgas ar tiesiskā regulējuma mērķi – nodrošināt savlaicīgu un profesionālu alternatīvu risinājumu izvērtēšanu tiem objektiem, kuru kvalitāte un ilgtermiņa ietekme būtiski skar sabiedrības intereses un publisko vai privāto investīciju vērtību.
## Likumprojekta 14.pantā "Mākslas un dizaina iekļaušana publiskās būvēs vai to ārtelpā" noteikts, ka, lai īstenotu augstas kvalitātes būvkultūru un arhitektoniski
telpisko vidi, Likumprojekta 13.panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs, to ārtelpā vai sabiedriski nozīmīgā publiskā ārtelpā iekļaujama māksla un dizains. Mākslas un dizaina iekļaušana būvēs vai to ārtelpā ir starptautiska iniciatīva, kas veicina mākslas un unikālā dizaina integrāciju publiskajās būvēs, kas nodrošina augstvērtīgu arhitektoniski telpisko vidi un kultūrainavu, kur noteikta daļa no būvniecības finansējuma tiek novirzīta mākslas darbu radīšanai. Šāda prakse tiek realizēta dažādos veidos dažādās valstīs un reģionos, šādu mākslas iekļaušanu attiecinot gan uz valsts, gan pašvaldību objektiem. Vairākās pasaules valstīs dažādos pārvaldības modeļos tiesību aktos ir jau nostiprināts mākslas un dizaina iekļaušanai publiskajās būvēs vai to ārtelpā ieviešanas procenta mehānisms: piemēram, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Austrijā, Beļģijā (Flandrijas reģionā), Apvienotajā karaliste (pilsētu pašvaldības), Francijā, Vācijā, ASV, Kanādā un citās. Likumprojekta izpratnē ar mākslu un dizainu publiskās būvēs tiek saprasts mākslinieciski veidots objekts vai elements, kas radīts konkrētajai būvei vai ārtelpai, ir tās neatņemama sastāvdaļa vai funkcionāli ar to saistīts un veido tās identitāti. Saskaņā ar Likumprojekta 14.panta otro daļu Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību mākslas un dizaina iekļaušanai sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs vai to ārtelpā. Savlaicīgi integrējot mākslas un dizaina klātbūtni metu konkursa uzdevumā, autori sniedz radošu piedāvājumu ārtelpas, arhitektūras un interjera un tā detaļu mākslinieciskajam risinājumam, kas var izpildīt šo uzdevumu integrētā veidā neatdalāmi no ēkas veidola vai ar papildu mākslas un dizaina objektiem vai potenciālām iespējām to izvietošanai un eksponēšanai (piemēram, publiskā vestibilā ir iespēja veidot apkaimes mākslinieku izstādes). Kultūras ministrija ir uzsākusi diskusijas ar nozares profesionāļiem par kritērijiem, prasībām un kārtību mākslas un dizaina iekļaušanai Likumprojekta 14.panta pirmajā daļā paredzētajās būvēs vai to ārtelpā. Par mākslas un dizaina objektiem publiskajās būvēs vai tai pieguļošajā publiskajā ārtelpā būtu uzskatāmi, piemēram, tēlniecības darbi, arhitektūras mazās formas, vides dizaina objekti, lielformāta gleznas, sienas gleznojumi, grafikas darbi, lielformāta fotogrāfijas interjerā, instalācijas – īslaicīgas vai pastāvīgas instalācijas, kas iesaista skatītāju un pārveido publisko telpu, lielformāta unikālā dizaina objekti, kas paredz gan dažādu tradicionālu materiālu, kā piemēram, tekstils, stikls, koks, keramika, metāls, un arī jaunu tehnoloģiju un kompozītmateriālu izmantošanu. Par mākslas un dizaina objektiem būvēs nebūtu uzskatāmi tādi šo būvju elementi, kuri nepārprotami degradē būvi vai tās apkārtējo vidi, ir prettiesiski, pretrunā ar Satversmes preambulā nostiprinātajiem virsprincipiem, Latvijas Republikā sabiedrībā vispārpieņemtajām morāles un ētikas normām, cilvēka pamattiesībām un pilsoniskajām brīvībām, vai tos noniecina, piemēram, aicinājumi izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Vienlaikus Likumprojekta izstrādē tiek ņemts vērā, ka māksla, dizains un tās kvalitāte ir atzīstami par atklātiem, jeb nenoteiktiem tiesību jēdzieniem. Šādi jēdzieni noskaidrojami likuma un konkrētā gadījuma kontekstā. Tiesību doktrīnā secināts, ka nenoteikto tiesību jēdzienu izmantošana ir viens no likumdošanas tehnikas paņēmieniem, kura mērķis ir līdzsvarot tiesiskās noteiktības un taisnīguma prasības, palīdzot tiesību normu fleksibilizēt, zināmā konkrētās piemērošanas gadījumu daļā samazinot normatīvās regulēšanas negatīvos blakusefektus (sk. Jautrīte Briede. Nenoteiktā tiesību jēdziena piepildīšana ar saturu administratīvajā procesā iestādē un tiesā. Jurista vārds. Pieejams: https://juristavards.lv/zurnals/282515-nenoteikta-tiesibu-jedzienapiepildisana-ar-saturu-administrativaja-procesa-iestade-un-tiesa/). Tādējādi šo atklāto tiesību jēdzienu tvēruma piepildījums ar konkrētu saturu izvērtējams katrā konkrētajā gadījumā. Mākslas un dizaina projekta autors var izvēlēties dizaina un mākslas veidu un formu publiskā ārtelpā, cik vien to neierobežo citas tiesību normas. Likumprojekta 14.pants attiecas tikai Likumprojekta 13.panta otrās daļas 1.–4.punktā minētajiem, samērā ierobežotajiem gadījumiem (sk. sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" 1.3.punktā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" norādīto statistiku par apjomu). Likumprojekts nerada pienākumu obligāti novirzīt iepriekš fiksētu būvniecības budžeta daļu tieši mākslas un dizaina elementiem. Mākslas un dizaina iekļaušanas apjomu un ar to saistīto izmaksu samēru katra konkrētā projekta ietvaros nosaka pasūtītājs un projekta autors (arhitekts) jau plānotā projekta realizācijas budžeta ietvaros, līdzīgi kā jebkuru citu arhitektoniska risinājuma sastāvdaļu, līdz ar to ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu paliek analoģiska jebkuram cita veida arhitektoniskam risinājumam esošā investīciju projekta ietvaros. Saskaņā ar Likumprojekta pārejas noteikumu 5.punktu Ministru kabinets līdz
2028.gada 30.novembrim izdos Likumprojekta 14.panta otrajā daļā minētos noteikumus, kas noteiks kritērijus, prasības un kārtību mākslas un dizaina integrēšanai sabiedriski nozīmīgās publiskajās būvēs vai to ārtelpā, kas ietver arī kārtību, kādā pasūtītājs nodrošina mākslas un dizaina finansējumu kopējā realizācijas budžetā līdzās citām projekta izmaksām (sk. anotācijas 4.sadaļas "Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu" 4.1.punkta "Saistītie tiesību aktu projekti" 4.1.2.apakšpunktu). Tā kā lēmumu par mākslas un dizaina iekļaušanu pieņem projekta autors projektēšanas procesa ietvaros, neradot jaunu, atsevišķu saskaņošanas, reģistrācijas vai ziņošanas prasību, Likumprojekta 14.panta piemērošanas rezultātā slogs valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī jauns administratīvais slogs neveidojas. Par dizaina vai mākslas klātbūtni arhitektūrā ir atbildīgs arhitekts ‒ projekta autors, kurš sabalansē kopējās budžeta izmaksas, lai tās neuzliktu neprognozējamas saistības valsts un pašvaldību budžetiem. Vienlaikus Likumprojekta 14.pants nepaplašina to gadījumu skaitu, kad publiskām personām jārīko metu konkurss. Mākslas un dizaina izvēle publiskajās būvēs līdz Likumprojekta 14.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā neattieksies uz tiem gadījumiem, kur būvprojekti ir saskaņoti un ir jau uzsākts būvniecības process. Latvijas arhitektūras telpā ir vairāki augstvērtīgi piemēri, kur māksla un dizains netika definēta darba uzdevumā, bet autors ‒ arhitekts to risināja atbilstoši arhitektoniskajai iecerei. Piemēram, Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcija (projekta autori: "Zaigas Gailes arhitektu birojs", "Sarma un Norde arhitekti"), kur mākslinieciski rekonstruētas vēsturiskās kāpnes, speciāli radīts tēlniecības darbs gaismas akā, unikāla dizaina gaismas ķermenis un vides dizaina objekti iekšpagalmā. Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūvē (projekta autori: "Mailītis arhitekti" un "Arhitekta J.Pogas birojs") ir iekļauta Dziesmu svētku ekspozīcija un multimediāla instalācija par Dziesmu svētku procesu. Pieminami arī Latvijas universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centrs projekts (projekta autori "Sestais stils"), kur ēkas interjerā integrēts unikāls vertikāls stikla dizaina objekts, un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ambulatorais un neatliekamās palīdzības centrs ar simboliskiem vides dizaina objektiem – briedi un dzērvi (objektu autori: "Mark arhitekti", Kārlis Alainis un "Yes We Can"), kā arī dizaina studijas "H2E" veidoto īpašo grafikas dizainu kā pievienoto vērtību slimnīcas interjerā.
## Likumprojekta V nodaļā "Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija" no 15.panta
līdz 23.pantam ir noteiktas Kolēģijas institūcijas, dalība Kolēģijā, Kolēģijas finanšu līdzekļi, tās struktūrvienību ̶ kopsapulces un valdes funkcijas, kā arī profesionālās prakses uzraudzības komisijas un revīzijas komisijas funkcijas.
## Likumprojekta 15.pantā "Latvijas Sertificētu Arhitektu kolēģija" noteikts, ka
Latvijas Sertificētu arhitektu tā ir neatkarīga sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu pašpārvaldes institūcija – autonoms pašpārvaldes publisko tiesību subjekts, kuras mērķis ir nodrošināt arhitekta un ainavu arhitekta profesijas attīstību, kā arī profesionālās darbības uzraudzību un kvalitātes nodrošināšanu.
Latvijā vēsturiski profesijas pārraudzības organizācijas veidotas dažādos statusos, un ne vienmēr šie lēmumi bijuši konsekventi. Piemēram, zvērinātu revidentu gadījumā tā ir biedrība "Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija", bet sertificētu mediatoru gadījumā – autonoms pašpārvaldes publisko tiesību subjekts (zvērinātu revidentu gadījumā tās regulējums vairāk atgādina publisko tiesību subjektu, nevis biedrību kompetence regulēta Revīzijas pakalpojumu likumā, dalība tajā ir obligāta). Jāņem vērā, ka Latvijas tiesību sistēmā un juridiskajā literatūrā nav definēti kritēriji, kā izdarīt izvēli par labu vienam vai otram variantam. Līdz ar to šo lēmumu nosaka lietderības apsvērumi, ņemot vērā šādus principus: piemēram, vai profesijas pārvaldīšanai obligāta ir visu sertificētu arhitektu dalība organizācijā. Tāpat ir izvērtēts profesijas nozīmīgums sabiedrībā atbilstoši šādiem kritērijiem: 1) Drošība un kvalitāte: arhitekti ir atbildīgi par būvju un infrastruktūras projektēšanu, kas ir droša un atbilst visiem būvniecības standartiem; 2) Estētika un kultūra: arhitektūra ir būtiska kultūras nozare, kur savukārt estētika (skaistums) ir viens no kritērijiem, kas ļauj novērtēt arhitektūras un būvētās vides kvalitāti; 3) Profesionālā atbildība: arhitekti ievēro profesionālās ētikas normas un kodeksu, un ir atbildīgi par savu darbu. Tas palīdz novērst neprofesionālu rīcību un nodrošina, ka arhitekti darbojas sabiedrības interesēs; 4) Sabiedrības uzticība: arhitektu un ainavu arhitektu profesionālajā darbībā jāveicina sabiedrības uzticība šīm profesijām, proti, ka to pārstāvji ir kvalificēti un kompetenti. Kā galveno organizāciju, kuras darbība līdzīga Kolēģijai Eiropas valstu kontekstā, var minēt Architektenkammer – Arhitektu kameru Vācijā, kas ir publisko tiesību profesionāla organizācija arhitektiem. Katra Vācijas federālā zeme ir izveidojusi savu Architektenkammer, un dalība tajā ir obligāta arhitektiem, kuri vēlas praktizēt patstāvīgi. Šīs kameras ir atbildīgas par profesionālo standartu uzturēšanu, arhitektu reģistrācijas uzraudzību un atbilstības nodrošināšanu juridiskajām un ētikas vadlīnijām. Līdzīgas prasības ir ārstiem, advokātiem, farmaceitiem, notāriem. Publiska pašpārvalde radīs iespēju iesaistīt visus Latvijas sertificētos arhitektus un ainavu arhitektus, tādējādi akcentējot, ka sertifikācija nav bezmērķīga, bet līdz ar sertifikāciju arhitektam un ainavu arhitektam ir tiesības pilnvērtīgāk iesaistīties profesijas pārvaldīšanā. Tas nodrošinātu šo profesiju pienācīgu uzraudzību ne tikai juridiski, bet arī profesiju pašregulācijas principa piemērošanas rezultātā pilnveidojot arhitektu un ainavu profesionālās prakses kvalitāti.
## Likumprojekta 16.pants "Kolēģijas institūcijas" uzskaita Kolēģijas institūcijas un
nostiprina Kolēģijas kopsapulces tiesības izveidot Kolēģijas struktūrvienību, nosakot to kompetenci.
## Likumprojekta 17.pants "Arhitektu un ainavu arhitektu dalība Kolēģijā" nosaka
sertificētu arhitektu, ainavu arhitektu un to profesionālo radošo organizāciju balsstiesības Kolēģijā, kā arī kārtību, kādā nosaka Likumprojekta 15.panta ceturtajā daļā paredzēto organizāciju pārstāvju dalību Kolēģijā.
## Likumprojekta 18.pants "Kolēģijas finanšu līdzekļi" paredz, ka Kolēģijas finanšu
līdzekļus veido sertificētu arhitektu, sertificētu ainavu arhitektu un to profesionālās radošo organizāciju iemaksātās summas, kā arī finanšu līdzekļi, kas iegūti no citiem avotiem, kuru iemaksas kārtību un apmēru par dalību Kolēģijā nosaka Kolēģijas valde. Izstrādājot šo tiesisko regulējumu tika vērtēti dažādi Kolēģiju finansēšanas modeļi un par vislietderīgāko un Kolēģijas pašnoteikšanās principam atbilstošāko tika atzīts pārņemt Latvijas Republikas Advokatūras likuma 22.panta pirmajā daļā noteikto tiesisko regulējumu, to pielāgojot Likumprojekta mērķim. Latvijas Republikas Advokatūras likuma 22.panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas līdzekļus veido summas, kas tiek maksātas Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noteiktajā kārtībā un apmērā par dalību Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā. Ņemot vērā, ka Kolēģija paredzēta kā neatkarīga sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu pašpārvaldes institūcija, tai tāpat kā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai, Likumprojektā paredzētas tiesības pašai noteikt iemaksas kārtību un apmēru par dalību Kolēģijā.
## Likumprojekta 19.–22.pantā noteiktas Kolēģijas lēmējinstitūcijas – Kolēģijas
kopsapulce, Kolēģijas valde, profesionālās prakses uzraudzības komisijas un Revīzijas komisija. Likumprojektā paredzētais risinājums – pašpārvaldes publisko tiesību subjekta statusa noteikšana Kolēģijai, ir izstrādāts ņemot vērā: 1) nepieciešamību nostiprināt arhitektūras nozares pašpārvaldes un neatkarības principus – līdzīgs risinājums jau šobrīd pastāv arī attiecībā uz sertificētu mediatoru padomi (sk. Mediācijas likuma 25.panta otrā daļa), Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju (sk. Tiesu izpildītāju likuma 114.pants), Latvijas Zvērinātu notāru kolēģiju (sk. Notariāta likuma 216.pants), kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģiju (sk. Latvijas Republikas Advokatūras likuma 20.pants); 2) Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, veidojot arhitektūras nozarē pašpārvaldes subjektus, tajā skaitā, Lietuvā, Vācija, Austrijā, Čehijā un Ungārijā; 3) nepieciešamību atvieglot administratīvo slogu arhitektūras nozarē (arhitekta sertificēšanas prasības jau ilgstoši ir deleģētas biedrībai "Latvijas Arhitektu savienība", tomēr kā pārvaldes uzdevums tas tiek deleģēts terminēti, tādējādi neveicinot ilgtermiņa pieeju arhitekta profesijas kvalitātes veidošanai); 4) nepieciešamību radīt sistēmu sūdzību izskatīšanai un disciplinārsodu piemērošanai, tādējādi aizsargājot sabiedrības un būvniecības procesa dalībnieku intereses.
## Likumprojekta 19.pantā "Kolēģijas kopsapulce" noteikts, ka Kolēģijas institūcijas
un struktūrvienības, kā arī Kolēģijas prezidentu ievēlē Kolēģijas kopsapulci. Šāds tiesiskais regulējums Likumprojektā ietverts, ievērojot Biedrību un nodibinājuma likuma 1.panta pirmajā daļā nostiprināto demokrātiskas sabiedrības principu biedrību darbībā, kas vienlaikus piemērojams profesionālo pašpārvaldes organizāciju darbībai. Tādējādi atbilstoši demokrātiskas sabiedrības principam Kolēģijas darbībā ar Likumprojektā noteikto tiesisko regulējumu tiek novērstas situācijas, kurās vara pār Kolēģiju un tajā pieņemtajiem lēmumiem koncentrēta Kolēģijas izpildinstitūcijas, jeb
Kolēģijas valdes vadītāju rokās, un kuri šāda iemesla dēļ praksē var tikpat kā nebūt atstādināmi no amata, neskatoties uz to rīcību pretēji Kolēģijā pārstāvēto personu un organizāciju interesēm vai bezdarbību. Vienlaikus, ievērojot nepieciešamību nošķirt Kolēģijas lēmējinstitūcijas – Kolēģijas kopsapulces un izpildinstitūcijas – Kolēģijas valdes funkcijas un pārējās Kolēģijas kopsapulcē ievēlētās institūcijas, visas vēlētās Kolēģijas institūcijas ir pēc būtības nošķirtas un patstāvīgas un savstarpēji mijiedarbojas atbilstoši līdzsvara un atsvara principam, tādējādi nodrošinot visu Kolēģijas institūciju savstarpēju pārraudzību, to pilnvaru nošķiršanu un vienādu sabalansētību. Kolēģijas kopsapulci sasauc Kolēģijas prezidents reizi četros gados. Kolēģijas prezidents vai Kolēģijas valde nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās) sasauc Kolēģijas kopsapulci, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa Kolēģijas biedru. Likumprojekta 19.panta otrajā daļā noteiktais četru gadu termiņš paredzēts, ņemot vērā Satversmē noteikto četru gadu termiņu Saeimas un valsts prezidenta vēlēšanām, tādējādi veicinot Likumprojekta skaidrības un tiesiskās stabilitātes principu. Vienlaikus Kolēģijas kopsapulce ievēlē Kolēģijas prezidentu, kurš Kolēģijas kopsapulces starplaikos ieceļ un atceļ Kolēģijas valdes un citu Kolēģijas institūciju locekļus. Šāds tiesiskais regulējums paredzēts, lai nodrošinātu Kolēģijas institūciju darba nepārtrauktību gadījumos, kad kāds no Kolēģijas institūciju locekļiem atstāj amatu vai nespēj veikt savas funkcijas, kā arī, lai atbilstoši demokrātijas principam nodrošinātu Kolēģijas kopsapulces ievēlēto institūciju efektīvu pārbaudi. Kolēģijas prezidents un viņa vietnieki saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai Kolēģijas kopsapulcei, kurā Kolēģijas kopsapulce lemj par Kolēģijas prezidenta ievēlēšanu. Proti, Kolēģijas prezidents nesaglabā savas pilnvaras (amatu) arī gadījumā, ja Kolēģijas kopsapulces vēlēšanas noslēdzas bez rezultāta, piemēram, balsis par un pret Kolēģijas prezidentu sadalās vienādi un tādēļ jārīko jaunas vēlēšanas. Līdzšinējais Kolēģijas prezidents turpina saglabāt Kolēģijas prezidenta pilnvaras tikai pēc viņa pārvēlēšanas Kolēģijas kopsapulcē. Likumprojekta 19.pantā šāds tiesiskais regulējums noteikts ar mērķi nodrošināt Kolēģijas prezidenta institūta funkciju veikšanu praktiski un efektīvi un šī amata kandidātu savstarpēju konkurenci, tādējādi nodrošinot Kolēģijas prezidenta amatam praksē vispiemērotākā kandidāta ievēlēšanu, vienlaikus novēršot Kolēģijas prezidenta kā institūcijas stagnāciju vai tā pilnvaru negodprātīgu izmantošanu dēļ vienas personas nepamatoti pastāvīgas atrašanās Kolēģijas prezidenta amatā. Vienlaikus Kolēģijas prezidentam var būt viens vai vairāki vietnieki. Kolēģijas prezidents pats izvēlās un ieceļ tā vietniekus, kā arī nosaka, kurš no vietniekiem uzņemsies Kolēģijas prezidenta pilnvaras viņa prombūtnes laikā, vai gadījumā ja Kolēģijas prezidents nespēj veikt savas funkcijas. Vienlaikus Kolēģijas prezidenta prombūtnes laikā Kolēģiju pārstāv Kolēģijas valdes priekšsēdētājs. Kolēģijas prezidentam zaudējot amatu, amatu zaudē arī visi viņa vietnieki.
## Likumprojekta 23.pantā "Kolēģijas institūciju izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana" noteikta Kolēģijas institūciju
izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība. Vienlaikus Likumprojekta 23.panta otrajā daļā paredzēti izņēmumi no Administratīvā procesa likumā noteiktās administratīvo aktu izpildes kārtības, nosakot, ka Likumprojekta 21.panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Likumprojekta 21.panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēts, ka profesionālās prakses uzraudzības komisija organizē un veic arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu, prakses pārbaudi, pieņem lēmumus par disciplinārsoda piemērošanu, sertifikāta apturēšanu un anulēšanu, pastāvīgi vai uz laiku izslēdzot personu no Kolēģijas, izskata sūdzības par sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu profesionālo darbību un uzrauga Likumprojektā noteikto arhitekta un ainavu arhitekta ētikas pamatprincipu ievērošanu, kā arī ir tiesīga piemērot brīdinājumu sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam vai sniegt priekšlikumu Kolēģijas valdei piemērot citus Likumprojektā minētos disciplinārsodus. Mērķis Likumprojekta 23.panta otrajā daļā noteiktajai profesionālās prakses uzraudzības komisijas lēmumu izpildes kārtībai to apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas gadījumā ir pēc iespējas novērst nelabticīgu apstrīdēšanas iesniegumu un sūdzību iesniegšanu, pēc būtības uzsākot fiktīvu strīdu par administratīvo aktu tiesiskumu nolūkā paildzināt līdz administratīvā akta izdošanai pastāvošo tiesisko stāvokli. Vienlaikus Likumprojekta 23.panta otrajā daļā noteiktais profesionālās prakses uzraudzības komisijas lēmumu izpildes kārtības samērīgums pamatojams ar apstākli, ka tiesiskuma un procesuālās ekonomijas principa nodrošināšana administratīvajā procesā, proti tiesību normām atbilstoša procesa rezultāta sasniegšana pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk, nav sasniedzama citādi kā nosakot izņēmumu no vispārīgās administratīvo aktu izpildes kārtības. Kolēģija ir pašpārvaldes institūcija, kurā tās biedri – sertificēti arhitekti lemj par tiem noteikumiem un tiesisko regulējumu, kas attiecas uz viņiem pašiem kā Kolēģijas biedriem, bet nevar lemt attiecībā uz nosacījumiem par tām personām, kuras nav Kolēģijas biedri. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus, taisnīgus un samērīgus nosacījumus Kolēģijas biedriem, saskaņā ar Likumprojekta 21.panta piekto daļu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskajām personām izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā, sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību. Savukārt saskaņā ar Likumprojekta 21.panta sesto daļu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ainavu arhitektiem piešķir, izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei ainavu arhitektūras jomā.
## Likumprojekta VI nodaļa "Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts" nosaka prasības arhitekta pastāvīgas prakses tiesību iegūšanai, terminu
"arhitektu birojs", "ainavu arhitektu birojs", "arhitekta birojs" un "ainavu arhitekta birojs" un to atvasinājumu lietojumu komersanta firmā kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar arhitekta un ainavu arhitekta praksi. Šobrīd Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir iebūvēta sasaiste ar sodu reģistru, tādējādi ļaujot pārliecināties par personas nodarījumu, piespriesto sodu un tā izciešanu, uz kā pamata sertificēšanas institūcija var pieņemt lēmumu. Kolēģija uzturēs sasaisti ar Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) būvspeciālistu reģistru. Vienlaikus, lai pārbaudītu ziņas par fiziskās personas sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas liedz personai piešķirt likumprojektā paredzēto arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikātu pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, Kolēģija pieprasīs attiecīgās izziņas par sodāmību Iekšlietu digitālajam centram. Pašlaik Latvijas Ainavu arhitektu asociācijā ir izveidota Sertifikācijas institūcija. Ainavu arhitektu sertificēšana notiek kopš 2005.gada. Saskaņā ar 2026.gada 16.aprīļa datiem ar atjaunotu sertifikātu pašlaik profesionāli darbojas 45 sertificēti ainavu arhitekti. Sertifikāta iegūšana notiek saskaņā ar "Ainavu arhitektūras speciālistu sertificēšanas nolikumu" un "Ainavu arhitektūras speciālistu sertificēšanas kvalitātes rokasgrāmatu". Ainavu arhitektiem kompetences sertifikātu izsniedz pēc iesniegto dokumentu un projektu izvērtēšanas un sertificēšanas eksāmena nokārtošanas. Kolēģijas biedru sastāvā var būt tikai sertificēti arhitekti un sertificēto ainavu arhitekti. Tādējādi sertifikāta esamība ir viens no priekšnoteikumiem biedra statusa iegūšanai. Kolēģijā neiekļauj arhitektus ar īslaicīgas prakses tiesībām.
## Likumprojekta 25.pantā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka arhitekta un ainavu
arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību. Ministru kabineta noteikumos tiks noteikti nosacījumi saskaņā ar kuriem fiziskajām personām izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā, sertifikāta piešķiršanas un reģistrēšanas kārtību, un arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību. Tāpat Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta kārtība, kādā ainavu arhitektiem piešķir un reģistrē ainavu arhitekta prakses sertifikātu, sertifikāta piešķiršanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī ainavu arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta ainavu arhitekta profesionālās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību. Likumprojekta 25.panta otrajā daļā papildus noteikts, ka sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nedrīkst būt sodīts par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikti kā šķērslis sertifikāta iegūšanai attiecībā uz ikvienu būvniecības speciālistu, izņemot gadījumus, kad personai ir noņemta vai dzēsta sodāmība par minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 12.3.apakšpunktā noteikts, ka persona var pretendēt uz būvspeciālista sertifikātu minēto Ministru kabineta noteikumu 1.pielikumā norādītajā arhitektūras jomā un būvniecības vai elektroenerģētikas jomā inženierizpētes, projektēšanas un būvdarbu vadīšanas specialitāšu darbības sfērās, ja persona nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu būvniecības jomā, kas minēts minēto Ministru kabineta noteikumu 3.pielikumā, vai tai ir noņemta vai dzēsta sodāmība. Līdzīgi Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums var tikt piemērots, ņemot vērā Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumu Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" 3.pielikumu.
## Likumprojekta 27.pantā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aptur
un atjauno patstāvīgai praksei arhitektūras jomā izsniegta sertifikāta darbību. Savukārt Likumprojekta 28.pantā noteikts, ka kārtību, kādā Kolēģijas valde anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā nosaka Ministru kabinets.
## Likumprojekta 26.pants "Terminu "arhitektu birojs", "ainavu arhitektu birojs" vai "arhitekta birojs", "ainavu arhitekta birojs" un to atvasinājumu lietojums komersanta firmā" nosaka terminu "arhitektu birojs", "ainavu arhitektu birojs" vai "arhitekta birojs", "ainavu arhitekta birojs" un to atvasinājumu lietojumu komersanta firmā" nosaka šajā pantā paredzēto
apzīmējumu lietojuma nosacījumus komersantu firmā, kā arī kārtību, kādā Kolēģija pieņem lēmumu piekrišanas došanai un atsaukšanai dot šo terminu un to atvasinājumu lietojumam komersanta firmā, un šī lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojekta 26.panta mērķis ir aizsargāt patērētājus un personas, kas nodarbojas ar saimniecisko vai profesionālo darbību, no maldinošas komersanta reklāmas un negodīgas komercprakses radītajām kaitīgajām sekām. Likumprojekta 26.panta tiesiskā regulējuma izstrādē tika vērtēts tajā noteikto apzīmējumu lietošanas samērīgums, proti, nosakot, vai panta mērķi ir iespējams sasniegt ar attiecīgos komersantus mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Likumprojekta 26.panta tiesiskā regulējuma samērīguma izvērtēšanas rezultātā tika secināts, ka 26.pantā regulēto apzīmējumu lietošana nav nosakāma kā obligāta, tādējādi nodrošinot, ka komersanti var brīvi izvēlēties tā dalībnieku un biedru sastāvu (kapitālsabiedrību un personālsabiedrību gadījumā) un pamatdarbības veidu (arī individuālā komersanta gadījumā). Vienlaikus, ja komersants tomēr izvēlas lietot Likumprojekta 26.pantā paredzētos apzīmējumus, tam ir jāatbilst vismaz 26.pantā paredzētajiem nosacījumiem. Kolēģija Likumprojekta 26.pantā paredzēto lēmumu pieņem un izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, un tas ir uzskatāms par administratīvo aktu. Kolēģijas lēmumam paredzēta vispārīga administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, vienlaikus Likumprojekta 26.panta devītajā daļā nosakot, ka Kolēģijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Mērķis piedāvātajai Kolēģijas lēmuma izpildes kārtībai tā pārsūdzēšanas gadījumā ir pēc iespējas novērst nelabticīgu apstrīdēšanas iesniegumu un sūdzību iesniegšanu, nolūkā saglabāt esošo un Likumprojekta 26.panta mērķim neatbilstošo komersanta firmā lietoto apzīmējumu. Vienlaikus Likumprojekta 26.pantā piedāvātās Kolēģijas lēmuma izpildes kārtības samērīgums pamatojams ar faktu, ka nav konstatējams būtisks vai citādi ievērojams personas pamattiesību aizskārums tā dēļ, ka komersants lieto vai nelieto pantā paredzēto apzīmējumu. Proti, Likumprojekta 26.pantā noteiktā apzīmējuma lietošana komersanta firmā nav komersanta pienākums, jeb nelabvēlīgas sekas. Savukārt, fakts, ka komersants nelieto šo apzīmējumu, arī pats par sevi neizraisa nelabvēlīgas sekas, kā tas būtu gadījumā, ja Likumprojektā būtu noteikts aizliegums veikt noteikta veida komercdarbību bez apzīmējuma iekļaušanas komersanta firmā.
## Likumprojekta 27.–31.pants regulē gadījumus, kuriem iestājoties tiek apturēts un
anulēts arhitektam vai ainavu arhitektam iepriekš piešķirtais sertifikāts, nosaka sertificēta arhitekta un ainavu arhitekta disciplināro atbildību un kompetences pārbaudi. Arhitektūras nozare cieši saistīta ar to darbību kopumu, kura rezultāts novērš personu dzīvības, veselības, vides un mantas apdraudējumu, kā arī citu personas pamattiesību aizskārumu. Vienlaikus arhitektūras nozarē iespējami gadījumi, kad arhitekta vai ainavu arhitekta veikto darbību rezultātā pastāv reāla iespēja, ka šāds apdraudējums var iestāties. Šādas darbības var būt veiktas gan ar ļaunu nolūku, gan aiz neuzmanības (rupjas vai vieglas), gan arī tādas, kurās arhitekts vai ainavu arhitekts nav vainojams. Vienlaikus tiesību piemērošanas praksē visbiežāk konstatējams, ka zaudējumu nodarīšanas risks pastāv gadījumos, kad arhitekts nepievērš pienācīgu rūpību veicot profesionālās darbības. Civillikuma 1645.panta pirmā daļa paredz, ka neuzmanība ir rupja, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, vai mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša, vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi. Savukārt Civillikuma 1646.pantā noteikts, ka par vieglu neuzmanību atzīstams tās rūpības un čaklības trūkums, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam. Ņemot vērā iepriekš citētās tiesību normas, secināms, ka visbiežāk zaudējumu nodarīšanas risks saistāms ar vieglu neuzmanību. Vienlaikus arī šādu darbību rezultātā pastāv reāla iespēja, ka kaitējumus personu tiesībām var iestāties, kas arhitektūras nozarē var nozīmēt ne tikai Civillikuma 1770.pantā paredzētos zaudējumus, bet arī kaitējumu, kas radies personu dzīvības, veselības vai vides apdraudējuma rezultātā. Tādējādi Likumprojektā noteikto tiesību normu mērķis ir novērst zaudējumu un personu dzīvības, veselības vai videi nodarīta kaitējuma iestāšanās risku. Personas tiesības uz dzīvību, veselību, mantu un labvēlīgu vidi saistībā ar personu profesionālo darbību šobrīd ir aizsargātas ar dažādām krimināltiesību un administratīvo pārkāpumu tiesību normām. Tomēr krimināltiesiskās un administratīvi tiesiskās atbildības mērķis nav garantēt pilnīgu kaitējuma un zaudējumu riska neesamību, uz ko norāda dažādās Krimināllikuma normās paredzētās kvalificējošās pazīmes – būtisks kaitējums, ievērojams apmērs, liels apmērs u.c., kas kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme pierādāma visos gadījumos, lai personu atzītu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (piemēram, Krimināllikuma 319.panta pirmajā daļā paredzētā valsts amatpersonas bezdarbība). Vienlaikus tiesiskas un demokrātiskas valsts virsprincips paredz, ka krimināltiesību normas likumā tiek paredzētas un piemērotas praksē tikai tajos gadījumos, kad kaitējums ir iestājies Satversmē nostiprinātajām personu tiesībām un likumīgajām interesēm, un kad šis kaitējums vienlaikus ir tik smags, ka vieglāks atbildības, jeb soda vai tā piedraudējuma, veids nenodrošinās Satversmē nostiprināto personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pret šādu kaitējumu. Ņemot to vērā, Likumprojektā norādītās tiesību normas, kas vērstas uz zaudējumu un personu dzīvībai, veselībai vai videi nodarīta kaitējuma iestāšanās riska novēršanu, mērķi sasniedz ar līdzekļiem, kuri daudz mazāk aizskar arhitekta un ainavu arhitekta tiesības brīvi izvēlēties profesiju, salīdzinot ar krimināltiesību un administratīvo pārkāpumu tiesību normām, vienlaikus cik iespējams izslēdzot pilnībā iepriekš minēto zaudējumu un kaitējuma iestāšanos risku. Ņemot to vērā, kā arī izvērtējot piedāvāto tiesību normu samērīgumu, secināms, ka nepastāv citi, mazāk arhitekta un ainavu arhitekta tiesības ierobežojoši līdzekļi, kas sasniegtu Likumprojektā noteikto tiesību normu mērķi. ____________________________________________________________________ _____________________ [1] https://www.latarh.lv/storage/files/konkursu%20labas%20prakses%20vadl%C4%AB nijas.pdf [2] https://www.iub.gov.lv/lv/arhitekturas-un-eku-projektesanas-iepirkumi Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi? Nē Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem? Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
## Nosaukums
Sākotnējās ietekmes (ex-ante) salīdzinošais izvērtējums par likumprojekta "Arhitektūras kvalitātes likums" un "Arhitektu prakses likums" īstenošanas ietekmi arhitektūras nozarē Apraksts Biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" veiktais 2015.gada pētījums "Sākotnējās ietekmes (ex-ante) salīdzinošais izvērtējums par likumprojektu "Arhitektūras kvalitātes likums" un "Arhitektu prakses likums" īstenošanas ietekmi arhitektūras nozarē" identificēja šādas galvenās problēmas: 1) nepilnības normatīvajā regulējumā kvalitatīvas arhitektoniskās vides nodrošināšanai, norādot, ka esošais tiesiskais regulējums ir vispārīgs, tas neietver arhitektūras nozares specifiskos jautājumus; 2) saskaņotas politikas un nozares koordinētas pārvaldības trūkums – visizvērstākais arhitekta profesijas tiesiskais regulējums ir tikai būvniecības jomā, bet būtisks mīnuss – arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi netiek nošķirti no būvdarbu veikšanas, kā arī profesijas tiesiskais regulējums netiek saistīts ar profesionālo organizāciju; 3) nepietiekama sabiedrības informētība un izpratne par arhitektūras lomu un nozīmi vides ilgtspējības attīstībā, sabiedrības iesaiste plānošanas procesos un līdzdalība dzīves telpas veidošanā, zems arhitekta profesijas prestižs; 4) lēmumu pieņēmēju (pašvaldībās, konkursu vērtēšanas žūrijās, būvniecības sektorā) izpratnes trūkums par arhitektūras lomu sabiedrības labklājības un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā; 5) nepietiekams arhitektūras, kā starpnozaru disciplīnas, pozicionējums ar būvniecību un vides attīstību saistītajos jautājumos, neņemot vērā, ka vienlīdz svarīgs ir gan ekonomiskais, gan sociālais, gan kultūras aspekts;
6) nozares izglītības sistēmas neelastība un nepietiekami racionāla organizēšana; 7) zinātnes, pētniecības un eksperimentālās arhitektūras jomas atpalicība (panīkums) nepieciešamības izpratnes un finansējuma trūkuma dēļ, tam sekojošs nepietiekams tehniski inovatīvu risinājumu daudzums; 8) negodīga konkurence arhitektūras pakalpojumu tirgū – pakalpojumus sniedz starpniecības uzņēmumi (biežākie iepirkumu uzvarētāji nav arhitekti), nepietiekama pakalpojuma kvalitāte, nepamatoti zemas pakalpojumu cenas; 9) vāji definēta arhitekta profesijas loma telpiskās attīstības plānošanas, ainavu plānošanas un būvniecības procesā; 10) pārmērīgs administratīvais slogs būvprojektu saskaņošanā; 11) nepieciešamība veikt izmaiņas profesijas tiesiskajā regulējumā, saistīt to ar profesionālo organizāciju, risināt profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas jautājumus; 12) nepieciešamība tuvināt arhitektūras nozares tiesisko regulējumu starptautiskajai praksei. Pieejams: pieejams:https://www.km.gov.lv/lv/media/41265/download?attachment Nosaukums "Arhitektu prakse Latvijā. 2017.-2022.gada pārskats"
## Apraksts
Biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" pētījums "Arhitektu prakse Latvijā. 2017.- 2022.gada pārskats" atspoguļo aktuālo situāciju par arhitektu praksi Latvijā sešu gadu periodā, aptver statistikas informāciju par arhitektu birojiem, kuri sniedz arhitektu pakalpojumus, par arhitektūras uzņēmumu apgrozījumu, sadalījumu pa reģioniem, sertificētu arhitektu skaitu birojā un citu informāciju. Pieejams: https://www.latarh.lv/storage/files/petijumi/Arhitektu-prakse-Latvija-2017- 2022.pdf Nosaukums Latvijas Arhitektu savienības rekomendācijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma "Latvijas vērtēšanas kritērijiem iepirkumos arhitektūras un ēku projektēšanas jomā".
## Apraksts
Biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" rekomendācijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma "Latvijas vērtēšanas kritērijiem iepirkumos arhitektūras un ēku projektēšanas jomā. Biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" fokusa grupu intervijās un publiskā iepirkuma rezultātos 2019.-2023.gadā tika konstatēts, ka arhitektūras pakalpojumu publiskā iepirkuma darba uzdevumi un specifikācijas neatbilst arhitekta profesijas standartam, un būtiski ierobežo arhitekta lomu arhitektūras kvalitātes radīšanā. Lai uzlabotu iepirkumus arhitektūras un projektēšanas jomā, ilgtermiņā radot augstvērtīgas un ilgtspējīgas būves publiskā finansējuma projektos, biedrība "Latvijas Arhitektu savienība" ir izstrādājusi rekomendācijas. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/arhitekturas-un-eku-projektesanas-iepirkumi
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
## Vai tiks veikts?
Nē
## 1.6. Cita informācija
Pašvaldību likuma 4.panta "Autonomās funkcijas" pirmās daļas 16.punkts nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu, proti, izveidot atbilstošas struktūrvienības, paredzot budžetā tam finansējumu. Likumprojektā paredzēts valstspilsētās izveidot pilsētas arhitekta amata vietu vai institucionālo struktūrvienību, pārējās pašvaldībās to nodrošina pēc nepieciešamības, racionāli un jēgpilni pārskatot pašvaldības dienestu un struktūrvienību funkcijas esošā pašvaldības budžeta ietvaros.
## 2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## 2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
## Fiziskās personas
arhitekti ainavu arhitekti
## Ietekmes apraksts
Arhitektiem un ainavu arhitektiem tiks nodrošināta tieša profesionālo interešu pārstāvība ikdienas prakses jautājumos, atbalsts sertifikācijā un prakses uzturēšanā, lēmumu pieņemšanas mehānisms, ko atbalsta vairākums, profesijas interešu pārstāvība pie likumdevēja un nozares attīstība ar jaunām likumdošanas iniciatīvām.
## Juridiskās personas
arhitektu biroji ainavu arhitektu biroji citas juridiskas personas, tostarp publiskas personas
## Ietekmes apraksts
Attiecībā uz arhitektu birojiem un ainavu arhitektu birojiem – arhitektu biroju reģistrs būs publiski pieejams un aktuāls, reģistrs uzrādīs biroju profilus un specializāciju, kalpojot par palīgu jebkuram potenciālam arhitektūras pakalpojumu lietotājam, reģistrs kalpos par uzticamu un pārbaudītu datu bāzi publisko iepirkumu veicējiem, kā arī tiks nodrošinātas balss tiesības Kolēģijā un dalība profesionālo lēmumu pieņemšanā. Publiskas personas, publisku personu kapitālsabiedrības un citi pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus rīko Likumprojekta 13.panta otrajā daļā minētajos gadījumos.
## 2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## 2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
## Ietekmes apraksts
Likumprojekta pieņemšana radīs jaunas darba vietas, piesaistot arhitektūras nozarei tos jaunos speciālistus, kas nesakārtotās nozares dēļ izglītojas un paliek strādāt citās valstīs. Inovācijas un augstvērtīga arhitektūra veicina investīciju piesaisti, kas ilgtermiņā būtiski uzlabo makroekonomisko situāciju un iekšzemes kopproduktu (IKP).
## 2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
## Ietekmes apraksts
Arhitektūras un ainavu arhitektūras nozares tiesiskā regulējuma sakārtošana veicinās abu nozaru veiksmīgāku konkurētspēju. Likumprojekts radīs priekšnoteikumus arhitektūras un ainavu arhitektūras pašpārvaldes veiksmīgai attīstībai ilgtermiņā, līdz ar Kolēģijas izveidošanu tiks nostiprināts arī arhitektu un ainavu arhitektu profesionālo radošo organizāciju statuss.
## 2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
## Ietekmes apraksts
Pozitīvi ietekmēs darba tirgu arhitektūras un ainavu arhitektūras jomās, uzlabos arhitektūras un ainavu arhitektu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, sekmēs veiksmīgāku arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanas procesu, reglamentēs dažādus specifiskus profesionālās darbības jautājumus. Uzņēmējdarbības vide, kur lēmumus pieņem pašpārvalde, ir caurspīdīga un demokrātiska, tiks veidots precedents un prakse citu būvinženieru nozaru sakārtošanai.
## 2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
## Ietekmes apraksts
Likumprojekts reglamentēs un uzlabos arhitektu un ainavu arhitektu prakses jautājumus, profesionālās sertificēšanas jautājumus, kas sakārtos darba tirgu un sekmēs pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Likumdošanā tiks definēti profesionālās ētikas pamatprincipi, kuru ievērošana sekmē profesionalitāti un arī nozares prestižu kopumā. Arhitektu biroju saraksts jebkuram uzņēmējam sniegs ieskatu par profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem, veicinās mazo un vidējo uzņēmēju atpazīstamību, vairāk pasūtījumu uzlabos finanšu rādītājus, sniegs attīstības iespējas.
## 2.2.5. uz konkurenci:
Jā
## Ietekmes apraksts
Likumprojekta tiesiskais regulējums nosaka gadījumus, kad piemērojami arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursi, kas sekmēs godīgu un profesionālu konkurenci, novēršot zemākās cenas praksi un augstas kvalitātes būvkultūru ilgtermiņā. Vienlaikus Likumprojekts regulē tādus specifiskus profesionālos jautājumus kā tiesības izmantot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumus. Tiesiskais regulējums būtiski paplašinās konkurenci. Privātiem pasūtītājiem būs pieejama plaša profesionālu arhitektu datu bāze, lai veiktu savu izvēli atbilstoši arhitektu profesionālām spējām un radošajam rokrakstam.
## 2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
## Ietekmes apraksts
Likumprojekta pieņemšana veidos pozitīvu ietekmi, radīs labvēlīgākus nosacījumus arhitektu un ainavu arhitektu profesijai, nostiprinās sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu pašpārvaldes kārtību, sakārtos arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursu sistēmu, kas kopumā stiprinās arhitektūras nozares izaugsmi un radīs labvēlīgums priekšnoteikumus arī nodarbinātības rādītāju kāpināšanai nozarē.
## 2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Sabiedrīb as grupa
## Palielinās/ samazinās
## Stundas samaksas
likme euro
## Laika patēriņš
uz vienību stundās
## Subjektu skaits
Cik bieži reizes gadā
## Administr atīvās izmaksas
## - euro
## Aprēķinu skaidroju
ms
Fiziskās personas Kopā (fiziskās personas) 57 428,51 arhitekti palielinās
Vērtības nozīme:
12,27 12,27 234,00 1,0 1 57 423,60
1) Likumproj ekta 10.panta otrā daļa nosaka, ka arhitekta patstāvīga s prakses tiesību iegūšanai ir nepiecieša ms šajā likumā noteiktajā kārtībā iegūts arhitekta prakses sertifikāts. arhitekti x 234 h (stundas arhitektie m) x 12,27 (euro/h) x 1 = 57 423,60 euro Vidēji 1 reizei, lai sagatavotu dokument us iesniegšan ai sertificēša nai. ⁎ Arhitektu skaits un stundas dati no Latvijas Arhitektu Sertificēša nas centra 2) Likumproj ekta 19.panta sestā daļa nosaka, ka komersant i, kuriem Kolēģijas valde atļāvusi lietot terminu "arhitektu birojs", "ainavu arhitektu birojs", "arhitekta birojs" vai "ainavu arhitekta birojs", ir tiesīgi Kolēģijas kopsapulc ei deleģēt vienu sertificētu arhitektu vai vienu sertificētu ainavu arhitektu, kurš balso komersant a vārdā, un komersant a pilnvaroju mu noformē rakstveidā un iesniedz Kolēģijas valdei vismaz vienu nedēļu pirms kopsapulc es. Vidēji pilnvaroju ms vienai kopsapulc ei: 76 (arhitekti) x 0,5 h (stundas arhitektie m) x 12,27 (euro/h) x 1 = 466,26 euro. 76 arhitekti ir 10% no Latvijas Arhitektu sertificēša nas centra sertificēto arhitektu skaita. 3) Likumproj ekta 25.panta trešā daļa nosaka, ka sertificēta arhitektam un sertificēta m ainavu arhitektam regulāri jāpaaugsti na profesionā lās kompetenc es līmenis, papildus izglītojotie s, kā arī jāiesniedz attiecīgā informācij a par to profesionā lās prakses uzraudzība s komisijai. Informācij as sniegšanas izmaksas netiek aprēķināta s, jo tiek segtas no sertificēša nas iemaksām (arhitektie m un ainavu arhitektie m). 4) Likumproj ekta 28.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu anulē, ja to lūdz sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts, iesniedzot attiecīgu iesniegum u. 1 arhitekts/1 ainavu arhitekts x 0,4 h x 12,27 (euro/h) x 1 = 4,9 euro.
ainavu arhitekti palielinās
Vērtības nozīme:
12,27 12.27 0,40 0,40 1,0 4,91
Likumproj ekta 27.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu aptur, ja sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts ir lūdzis apturēt sertifikātu, iesniedzot attiecīgu iesniegum u. Arhitekti atzīmē informācij u par sertifikāta apturēšanu , sniedzot informācij u Būvniecīb as informācij as sistēmā (BIS) 1 gadījums ainavu arhitektie m 1 ainavu arhitekts x 0,4 h x 12,27 (euro/h) x 1 = 4,91 euro.
Juridiskās personas Kopā (juridiskās personas) 2 315,31 arhitektu biroji palielinās
Vērtības nozīme:
12,27 12,27 3,00 3,00 1,0 368,10
Likumproj ekta 26.panta trešā daļa nosaka, ka komersant s, kurš vēlas saņemt Kolēģijas valdes piekrišanu apzīmēju ma lietošanai komersant a firmā, iesniedz Kolēģijas valdē iesniegum u un dokument us, kas apstiprina komersant a atbilstību likumproje kta 26.panta pirmajā daļā paredzētaji em apzīmēju ma iegūšanas nosacījumi em. 10 (arhitektu biroji) x 3 h x 12,27 (euro/h) x 1 = 368,10 euro 2 (ainavu arhitektu biroji) x 3h x 12,27 (euro/h) x 1 = 73,62 euro Vidēji 10 arhitektu biroji (tādi, kas atbilst Likumproj ekta definīcijai) (dati: biedrības "Latvijas Arhitektu savienība"
prakses pētījums 2022, 2024) un vidēji 2 ainavu arhitektu biroji.
ainavu arhitektu biroji palielinās
Vērtības nozīme:
12,27 12,27 3,00 3,00 1,0 36,81
Likumproj ekta 8.panta otrā daļa nosaka, ka arhitektu un ainavu arhitektu profesionā lās radošās organizāci jas reģistrējas saskaņā ar Radošo personu statusa un profesionā lo radošo organizāci ju likumu Pieņēmum s: 1 gadījums jauna radošā organizāci ja reģistrēsie s (juridiska persona). 3 stundas x 12,27 ( euro/h) = 36,81 euro. Informācij as sagatavoša na radošās profesionā lās organizāci jas reģistrācij ai aizņem 2,5 stundas, informācij as ievadīšana 0,5 stundas.
citas juridiskas personas, tostarp publiskas personas palielinās
Vērtības nozīme:
11,94 11.94 160,00 1,0 1.0 1 910,40
1) Likumproj ekta 13.pants nosaka arhitektūra s, ainavu arhitektūra s un pilsētplāno šanas konkursu rīkošanas gadījumus publiskām un privātām personām. Publiskām personām administra tīvās izmaksas veido šādas pozīcijas: konkursa programm as un nolikuma sagatavoša na, konkursa izsludināš ana un komunikā cija, jautājumuatbilžu administrē šana, žūrijas komisijas darba procesa organizēša na, rezultātu apkopošan a, publicēšan a. Vidēji 1 konkursa organizēša nai tiek patērētas 160 h no valsts pārvaldes darbinieka darba laika. Kopā: Valsts pārvaldes darbinieka (1 persona) darba atalgojums konkursa sagatavoša nai ir 1910,40 euro. 11,94 euro/h x h=1910,40 euro (⁎ saskaņā ar CSP datiem par 2025.gadu kategorijā "O84 - Valsts pārvalde, aizsardzīb a, obligātā soc. apdrošināš ana" atalgojums bruto bija 1911 euro, savukārt 1 h likme valsts sektorā strādājošaj iem ir 11,94 euro/h)
Kopā 59 743,82
## 2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Sabiedrības grupa
## Vai ietekmē?
## Izmaksas par vienību - euro
## Vienību skaits
## Atbilstības
izmaksas euro
## Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas Kopā (fiziskās personas) 0,00 arhitekti Nē ainavu arhitekti Nē
Juridiskās personas Kopā (juridiskās personas) 38 037,50 arhitektu biroji Nē ainavu arhitektu biroji Nē citas juridiskas personas, tostarp publiskas personas
Jā
Vērtības nozīme:
38 037,50 privātais attīstītājs
Vidēji 1 konkursa organizēšanas izmaksas (tajā skaitā organizatoriski e darbi, žūrijas ekspertu izmaksas,
38 037,50
Likumprojekta 13.pants nosaka arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošan as konkursu rīkošanas gadījumus godalgu fonds) publiskām un privātām personām. Kā atbilstības izmaksas publiskām personām tiek uzskatītas šādas pozīcijas: 1) žūrijas komisijas locekļi (ārējie eksperti, 1 – 3 personas); atlīdzība no 1000 (1600) euro – (3000) 4800 euro; Žūrijas eksperta (1 pers.) atlīdzība vidēji no 50 – 80 euro/h x 20 h=1000 – 1600 euro. 2) godalgu fonds (vidēji no 20 000 – 30 000 euro gadā, atkarībā no objekta lieluma un sarežģītības); Kā atbilstības izmaksas privātajam pasūtītājam ir šādas pozīcijas: 1) projekta vadītāja (1 pers.) atalgojums (2125 euro – 4350 euro, vidējais 3 237,50 euro); 2) žūrijas ekspertu atalgojums (1 – 3 cilv.); no
1000 (1600) euro – 3000 (4800) euro; 3) godalgu fonds (vidēji no 20 000 euro – 30 000 euro gadā, kur summa var svārstīties atkarībā no objekta lieluma un sarežģītības. Kopā: Publiskajam pasūtītājam atbilstības izmaksas 1 konkursam 33 000 euro (⁎ja tiek algoti 3 žūrijas eksperti ar atalgojumu 50 euro/h un, ja balvu fonds 30 000 euro gadā ). Kopā: Privātajam pasūtītājam atbilstības izmaksas 1 konkursam ir 38 037,50 euro⁎ (⁎ja 1 projekta vadītāja vid. atalgojums ir 3 237,50 euro, ja 3 žūrijas eksperti ar atalgojumu 80 euro/h; godalgu fonds 30 000 euro).
Kopā 38 037,50
## 3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
## Vai projekts skar šo jomu?
Nē
## Cita informācija
Likumprojekts neveidos papildu ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Izsmeļošāka informācija par administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu publiskām personām pieejama Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 7.sadaļas „Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām” 7.2.punktā „Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums”. Pašvaldību likuma 4.panta „Autonomās funkcijas” pirmās daļas 16.punkts nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu, proti, izveidot atbilstošas struktūrvienības, paredzot budžetā tam finansējumu. Likumprojekta 6.pantā „Vietējās pašvaldības kompetence” paredzēts valstspilsētās izveidot pilsētas arhitekta amata vietu vai institucionālo struktūrvienību, pārējās pašvaldībās to nodrošina pēc nepieciešamības, racionāli un jēgpilni pārskatot pašvaldības dienestu un struktūrvienību funkcijas esošā pašvaldības budžeta ietvaros. Vienlaikus ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem nemainās Likumprojekta 14.pantā “Mākslas un dizaina iekļaušana publiskās būvēs vai to ārtelpā” paredzētajai mākslas un dizaina iekļaušanai publiskajās būvēs vai to ārtelpā, ņemot vērā, ka Likumprojekta 14.panta piemērošanas ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu ir tāda pati, kā jebkuram līdzšinējam investīciju projektam. Likumprojekta 14.pants neparedz tiesisko regulējumu, kas uzliktu jaunu pienākumu paredzēt papildu valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus mākslas vai dizaina elementu iekļaušanai publiskajās būvēs vai to ārtelpā, salīdzinot ar tiem līdzekļiem, kas jau līdzšinēji ir paredzēti būvniecībai.
## 4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## 4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
## 4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā"
## Pamatojums un apraksts
Būvniecības likumā būtu veicami šādi grozījumi – izslēdzams 4.panta 1.punkts (arhitektoniskās kvalitātes princips paredzēts Likumprojektā), 13.panta otrā daļa (prasības patstāvīgas prakses tiesību iegūšanai arhitektūras jomā paredzētas Likumprojektā), kā arī precizējams 5.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktais pilnvarojuma apjoms Ministru kabinetam attiecībā uz sertifikātu izsniegšanu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā. Grozījumi jāveic līdz 2027.gada 1.janvārim. Grozījumus veiks Kultūras ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.
## Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
## 4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Kritēriji, prasības un kārtība mākslas un dizaina iekļaušanai sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs vai to ārtelpā"
## Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 14.panta otrajā daļā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kritērijus, prasības un kārtību mākslas un dizaina iekļaušanai sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs vai to ārtelpā. Lai noteiktu šo kārtību, ir nepieciešams izveidot detalizētāku procedūru izklāstu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu, samērīgu un uz pamatotiem kritērijiem balstītu procesu regulējumu. Ministru kabineta noteikumos tiks noteikti šādi jautājumi: 1) kārtība, kādā pasūtītājs nodrošina finansējumu kopējā realizācijas budžetā līdzās citām projekta izmaksām un kā tas tiks atvēlēts vizuālās mākslas vai dizaina objektam (ņemot vērā to, ka mākslas darbs var tikt integrēts būvē vai ārtelpā, un ir daļa no arhitektūras projekta), tā izveidei un uzstādīšanai jaunbūvēs vai pārbūvēs, vai publiskajā ārtelpā; 2) kārtība, nosakot, kādas izmaksas var tikt iekļautas par telpas vai teritorijas pielāgošanas un labiekārtošanas darbiem publiskajā ārtelpā, kas saistīti ar konkrēto mākslas un dizaina objektu izveidi un uzstādīšanu; 3) kārtība, kādā notiks mākslas un dizaina objektu izvēle jaunbūvējamām vai pārbūvējamām būvēm; 4) kārtība, kādā tiks nodrošināta mākslas un dizaina objektu uzturēšana u.c. Saskaņā ar Likumprojekta pārejas noteikumu 5.punktu Ministru kabinets Likumprojekta 14.panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus izdod līdz 2028.gada 30.novembrim.
## Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
## 4.1.3. Ministru kabineta noteikumu projekts "Arhitektu un ainavu arhitektu sertifikācijas, tās apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas kārtība, kā arī arhitekta un ainavu arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas, kompetences pārbaudes un sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzības kārtība"
## Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 21.panta piektā daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskām personām piešķir, izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā. Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija ir pašpārvaldes institūcija, kurā tās biedri – sertificēti arhitekti lemj par tiem noteikumiem un tiesisko regulējumu, kas attiecas uz viņiem kā Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijas biedriem, bet nevar lemt attiecībā uz nosacījumiem par tām personām, kuras nav Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijas biedri. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus, taisnīgus un samērīgus nosacījumus Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijas biedriem, ir vajadzīgi jauni Ministru kabineta noteikumi – arhitektu sertifikācijas kārtība, lai arhitekts kļūtu par Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijas balsstiesīgo personu. Likumprojekta 21.panta sestā daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ainavu arhitektiem piešķir, izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei ainavu arhitektūras jomā. Līdzīgi kā arhitektiem, arī attiecībā uz ainavu arhitektiem ir nepieciešams normatīvajos aktos noteikt sertifikāta patstāvīgai praksei ainavu arhitektūras jomā piešķiršanas, izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību. Likumprojekta 25.panta septītā daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību. Savukārt Likumprojekta 25.panta astotā daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka ainavu arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta ainavu arhitekta profesionālās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumos tiks noteikti nosacījumi saskaņā ar kuriem fiziskajām personām izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un ainavu arhitektūras jomā, sertifikāta piešķiršanas un reģistrēšanas kārtību, un arhitekta un ainavu arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta arhitekta un ainavu arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību. Likumprojekta 27.panta trešā daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aptur un atjauno patstāvīgai praksei arhitektūras jomā izsniegta sertifikāta darbību. Savukārt Likumprojekta 28.panta piektā daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijas valde anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā. Līdz ar to vienkopus vienos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikti visi arhitektu un ainavu arhitektu sertifikācijas jautājumi, tostarp sertifikātu apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas kārtība. Saskaņā ar Likumprojekta pārejas noteikumu 6.punktu Ministru kabinets Likumprojekta 21.panta piektajā un sestajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus izdod līdz 2029.gada 30.novembrim, kā arī atbilstoši Likumprojekta pārejas noteikumu 7.punktam Ministru kabinets Likumprojekta 25.panta septītajā un astotajā daļā, 27.panta trešajā daļā un 28.panta piektajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2029.gada 30.novembrim.
## Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
## 4.1.4. Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par ainavu projektu saskaņošanas kārtību"
## Pamatojums un apraksts
Likumprojekta 6.panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka noteikumus, saskaņā ar kuriem Ministru kabinets nosaka ainavu projektu saskaņošanas kārtību. Ministru kabineta noteikumu projekts tiks sagatavots Kultūras ministrijai sadarbojoties ar biedrību "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija". Saskaņā ar Likumprojekta pārejas noteikumu 4.punktu Ministru kabinets Likumprojekta 6.panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus izdod līdz 2028.gada 1.februārim.
## Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
## 4.2. Cita informācija
-
5.
## Tiesību akta projekta atbilstība
## Latvijas
## Republikas starptautiskajām saistībām
## Vai projekts skar šo jomu?
Nē
## 5.3. Cita informācija
## Apraksts
-
## 6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
## Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
## 6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
## Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Kultūras ministrijas konsultatīvā institūcija „Nacionālā arhitektūras padome”, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija
## Nevalstiskās organizācijas
biedrība „Latvijas Arhitektu savienība”, biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” Sertificēšanas centrs, biedrība „Latvijas Ainavu arhitektu asociācija”, biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība", biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
## Cits
Latvijas Būvniecības padome, Latvijas pašvaldību arhitekti un pilsētu arhitektu dienestu pārstāvji, Rīgas Tehniskā universitāte
## 6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
## Veids
Konsultatīvā padome
## Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Likumprojekta sākotnējā redakcija tika apspriesta un izvērtētā biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” 2017.gada 24.oktobra valdes sēdē, biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” XXI kongresā 2018.gadā, Latvijas sertificēto arhitektu 2018.gada 7.septembra kopsapulcē, kā arī par to ir bijuši ziņojumi biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” XXII kongresā (2021.gadā) un arī pēdējā biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” XXIII kongresā 2024.gada 23.februārī pirmajā sesijā attālināti, kurā bija reģistrējušies vairāk nekā 185 biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” biedri un piedalījās arī citi klausītāji, un otrajā sesijā 2024.gada 16.martā klātienē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Likumprojekts ir vairākkārtīgi apspriests Kultūras ministrijas konsultatīvās institūcijas „Nacionālā arhitektūras padome” sēdēs, kā arī Likumprojekts 2023.gadā ir prezentēts kultūras ministram. Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums tika prezentēts Kultūras ministrijas 2019.gada 10.decembra organizētajā sanāksmē, kurā piedalījās Latvijas pašvaldību pilsētu arhitekti un arhitektu dienestu pārstāvji, notika savstarpējas diskusijas un konsultācijas. Likumprojekts tika prezentēts Latvijas Būvniecības padomes 2020.gada 23.janvāra sēdē, kurā Likumprojekts guva pozitīvu atbalstu. Visās minētajās sanāksmēs un sēdēs Likumprojekta virzība tika konceptuāli atbalstīta. Kultūras ministrijas konsultatīvās institūcijas „Nacionālā arhitektūras padome” sēdēs regulāri – 2021.gada 31.martā, 2021.gada 16.decembrī un 2023.gada 2.jūnijā tika atkārtoti uzklausīti ziņojumi par Likumprojekta jautājumiem, tā virzību, kā arī pārrunāti aktuālie jautājumi saistībā ar Likumprojektu. 2024.gadā, 2025.gadā un 2026.gadā katrā Kultūras ministrijas konsultatīvās institūcijas „Nacionālā arhitektūras padome” sēdē tika ziņots par Likumprojektā paveikto un tā aktuālo virzību.
## Veids
Publiskā apspriešana
## Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Likumprojekts 2020.gada 10.jūlijā tika ievietots Kultūras ministrijas tīmekļvietnes www.km.gov.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” un Valsts kancelejas tīmekļvietnes www.mk.gov.lv sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” ar aicinājumu sabiedrības pārstāvjiem līdzdarboties Likumprojekta izstrādē, līdz 2020.gada 31.augustam rakstiski sniedzot viedokli par Likumprojektu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. un 7.4.1 punktam. Sabiedrības līdzdalības procesa rezultāti (priekšlikumi) tika izskatīti un izvērtēti Likumprojekta darba grupā un iekļauti Likumprojekta redakcijā. Sabiedrības līdzdalības procedūras ietvaros par Likumprojektu tika saņemti 18 fizisko un juridisko personu priekšlikumi, kurus izskatīja Likumprojekta darba grupa, kā rezultātā lielākā daļa no priekšlikumiem ir iestrādāti Likumprojektā. Būtiskākās izmaiņas Likumprojektā pēc sabiedrības līdzdarbības procedūras bija biedrības „Latvijas Ainavu arhitektu asociācija” priekšlikumi, tādējādi Likumprojektā līdztekus arhitektiem tika iekļauts arī regulējums ainavu arhitektiem.
## 6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdarbības procedūras ietvaros (no 2020.gada 10.jūlija līdz 2020.gada 31.augustam) Kultūras ministrija par Likumprojektu saņēma 18 fizisko un juridisko personu priekšlikumus, tajā skaitā atzinumus no biedrības „Latvijas Ainavu arhitektu asociācija”, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Rīgas pilsētas būvvaldes, Latvijas Mākslas akadēmijas, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” un Mākslas menedžmenta un informācijas centra. Likumprojekta darba grupā tika izskatīti visi priekšlikumi. No saņemtajiem priekšlikumiem vairāki tika iestrādāti Likumprojektā. Kā būtiskākie un vērā ņemtie priekšlikumi bija Rīgas pilsētas būvvaldes komentāri par Likumprojekta mērķi (2.pants) un tā saistību ar būvniecības normatīvo regulējumu, arhitektūras principiem (4.pants) un terminu skaidrojumiem (1.pants). Savukārt netika ņemts vērā Rīgas pilsētas būvvaldes priekšlikums par arhitektūras principu izvērtēšanu nacionālo interešu objektu būvniecības gadījumā, jo šis priekšlikums neattiecas uz Likumprojekta darbības jomu. Netika ņemti vērā arī Rīgas pilsētas būvvaldes priekšlikumi par būvniecības ieceru izvērtēšanu attiecībā uz vietējās nozīmes sabiedriski nozīmīgu būvju būvniecību un prasībām multifunkcionālās būves telpai vai telpai ar brīvo plānojumu, jo šie jautājumi nav saistīti ar Likumprojekta darbības jomu. Biedrība „Latvijas Ainavu arhitektu asociācija” gan priekšlikumos, kas tika izteikti sabiedrības līdzdarbībā, gan arī turpmāk izstrādes gaitā izteica nepieciešamību integrēt Likumprojektā arī ainavu arhitektūru un ainavu arhitekta profesiju atbilstoši līdzvērtīgi arhitektūrai un arhitekta profesijai. Biedrība „Latvijas Ainavu arhitektu asociācija” aicināja veidot Likumprojektu kā koprades platformu, kas iespējo un stiprina starpdisciplināro pieeju kvalitatīvas vides veidošanai, iekļaujot ārtelpu kā tās neatdalāmo komponenti. Ainavu arhitekta profesija un izglītība, ainavu arhitektu profesionālā darbība Latvijas, Eiropas un starptautiskajos klasifikatoros un standartos ir iekļauta Likumprojektā uz līdzvērtīgiem principiem ar citām profesijām. Biedrība „Latvijas Ainavu arhitektu asociācija” norādīja, ka Latvijas tiesību aktu sistēmā ainavu arhitektūra un ainavu arhitekta profesija nav definēta un ainavu arhitektu profesionālās tiesības nav rezervētas, un tādējādi ainavu arhitekta profesija ir ārpus vienlīdzīgu tiesību principa, lūdzot iekļaut ainavu arhitekta profesiju Likumprojektā kā līdztiesīgu, autonomu arhitektūras nozares profesiju un ainavu arhitektūru kā līdztiesīgu un autonomu radošo industriju. Biedrība „Latvijas Ainavu arhitektu asociācija” izteica priekšlikumu veidot vienotu arhitektūras un ainavu pārvaldības institūciju tīklojumu visos pārvaldības līmeņos − nacionālā, reģionālā, valstspilsētu un novadu pašvaldību līmenī, lai pārvaldībā aptvertu visu Latvijas teritoriju, kā arī iekļaut Likumprojektā ainavu arhitektus nacionālā, reģionālā un vietējā pārvaldības līmenī uz līdztiesīgiem principiem līdzvērtīgi ar arhitektiem. Minētie priekšlikumi lielākoties ir iekļauti Likumprojektā. Ņemot vērā dažu institūciju un privātpersonu izteiktos priekšlikumus un iebildumus saistībā ar Likumprojektā noteiktās jaunās arhitektu pašpārvaldes institūcijas – Kolēģijas ieviešanu (Likumprojekta V nodaļa „Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija”) un atļauju lietot arhitekta nosaukumu, tika būtiski pārkārtota arī Likumprojekta struktūra, papildināti un precizēti atbilstošie panti un termini. Tika precizēts arhitektu pašpārvaldes institūcijas nosaukums – Kolēģija, tādējādi novēršot priekšlikumos un iebildumos izteiktās bažas par biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” kā profesionālas radošās organizācijas, kas pārstāv dažādās jomās strādājošo arhitektu intereses, turpmāko lomu un statusu. Savukārt, papildinot Likumprojekta 8.pantu „Profesionālās radošās organizācijas”, tiks nostiprināta profesionālo radošo organizāciju, tajā skaitā biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” un biedrības „Latvijas Ainavu arhitektu asociācija”, kompetence un loma. Tika ņemti vērā vai daļēji ņemti vērā biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība”, Latvijas Mākslas akadēmijas un Mākslas menedžmenta un informācijas centra par Likumprojektu sniegtie priekšlikumi, kas iepriekšējā Likumprojekta redakcijā izvērsti bija regulēti saistībā ar mākslas vai dizaina objektu izvietošanu publiskajās būvēs. Likumprojekta turpmākajā izstrādes gaitā tika būtiski mainīts Likumprojekta 14.pants “Mākslas un dizaina iekļaušana publiskās būvēs vai to ārtelpā”.
## 6.4. Cita informācija
## Cita informācija
-
## 7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## 7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
## Institūcijas
Kultūras ministrija Ekonomikas ministrija pašvaldības Biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēšanas centrs Biedrība "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija"
## 7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Sabiedrīb as grupa
## Palielinās/ samazinās
## Stundas samaksas
likme euro
## Laika patēriņš
uz vienību stundās
## Subjektu skaits
Cik bieži reizes gadā
## Administr atīvās izmaksas
## - euro
## Aprēķinu skaidroju
ms
Kultūras ministrija neietekmē
Valsts budžeta ietvaros
Ekonomik as ministrija samazinās
Vērtības nozīme:
Līdz ar biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēša nas centra reorganizā ciju nedaudz samazināsi es arī Ekonomik as ministrijas administra tīvais slogs, jo nebūs jāizskata biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēša nas centra sniegtās pārsūdzība s.
pašvaldība s neietekmē
Biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēša nas centrs samazinās
Vērtības nozīme:
Tā kā līdz ar Likumproj ekta stāšanos spēkā tiek reorganizē ts biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēša nas centrs un tiek izveidota Kolēģija, līdz ar to samazinās esošo administra tīvo izmaksu pozīcijas. Esošās biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēša nas centra izmaksas: tiek nodarbināt s 1 vadītājs (20,24 euro stundā), 1 vadītāja vietnieks (16,99 euro stundā), 2 lietveži (7,14 euro stundā), 1 referents (11,94 euro), 1 projektu vadītājs (9,82 euro). Biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēša nas centra reorganizā cijas rezultātā samazinās šādas administra tīvās izmaksas - 126 080 euro (6 darbinieku atalgojums gadā): - 25 300 euro - 42 300 euro - 26 750 euro - 23 730 euro - 8000 euro.
Biedrība "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija"
Kopā 0,00
## 7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
## Vai projekts skar šo jomu?
Nē
## 7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
## Ietekme
## Jā/Nē
## Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija Jā
Tiks izveidota Kolēģija, kas ir neatkarīga sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu pašpārvaldes institūcija autonoms pašpārvaldes publisko tiesību subjekts, kuras mērķis ir nodrošināt arhitekta un ainavu arhitekta profesijas attīstību, profesionālās darbības uzraudzību un kvalitāti. Kolēģija būs tiesīga pārstāvēt sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu intereses un viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrību.
2. Tiks likvidēta institūcija Nē -
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija Jā
Tiks veikta esošā biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” Sertificēšanas centra reorganizācija un uz tā bāzes izveidota jauna sertificēšanas institūcija - Kolēģija.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) Jā
Kolēģijas uzdevumi tiks paplašināti, un saskaņā ar tās nolikumu, institūcijas funkcijās būs noteikta gan arhitektu, gan arī ainavu arhitektu sertificēšana.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija Jā
Tiks pārskatīta un pilnveidota pašreizējā sertificēšanas kārtība un iesniegumu pārbaudīšanas kārtība.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija Jā
Tiks veikti digitalizācijas procesi biedrībā „Latvijas Arhitektu savienība”, biedrībā „Latvijas Ainavu arhitektu asociācija”, kā arī jaunizveidotajā Kolēģijā, veidojot jaunajām funkcijām atbilstošu datu bāzi, kā arī pilnveidojot un uzlabojot esošās informācijas platformas un tīmekļa vietnes.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija Jā
Tiks veikta institūciju iekšējo procesu optimizācija iepriekš minētajās institūcijās, koncentrējot katrai no tām savas konkrētas funkcijas un atbildības jomu.
8. Cita informācija Nē -
## 7.5. Cita informācija
## Cita informācija
-
## 8. Horizontālās ietekmes
## 8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
## 8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Visos metu konkursos un publiskos iepirkumos tiks nodrošināta arhitektoniskā kvalitāte, ko paredz arī Davosas kvalitātes sistēma un Jaunā Eiropas Bauhaus principi un vērtības. Plašāka informācija pieejama Likumprojekta sākotnējās ietekmes (exante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.sadaļas "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" 1.3.punkta "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšsadaļas "Problēmas un risinājumi" daļā "Risinājuma apraksts" (Likumprojekta 13.pants).
## 8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Izmaiņas skars Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) datu bāzi attiecībā uz arhitektu un arhitektu biroju reģistrāciju un ainavu projektu ievietošanu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
## 8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Sekmēs caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem (metu konkursiem) arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursos, kā arī ar to saistītajiem politiski virzītiem lēmumiem, veicinot datos balstītus lēmumus un publiski pieejamu informāciju.
## 8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
## Vai projekts skar šo jomu?
Nē
## 8.1.5. uz teritoriju attīstību
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Arhitektoniskā kvalitāte uzlabos teritoriju pievilcību, veidos jaunus komunikācijas un pakalpojumu centrus, radīs jaunas darba vietas reģionos. Arhitektūras konkursi ir galvenais instruments kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšanai, un tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sasniegt augstvērtīgu sniegumu būvniecībā, vienlaikus ņemot vērā arī sabiedrības intereses. Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursu rezultātā tiek iegūti augstvērtīgi risinājumi, kas sniegs ievērojamu labumu gan tiešajiem lietotājiem, gan uzlabos būvētās vides un dzīves vides kvalitāti un veicinās jaunu teritoriju kvalitatīvu attīstību.
## 8.1.6. uz vidi
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Likumprojekta īstenošana, īpaši Likumprojekta 4.panta "Arhitektūras principi", kā arī Likumprojekta 6.panta "Vietējās pašvaldības kompetence", 7.panta "Pilsētas arhitekts" un 13.panta "Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi" īstenošana, Davosas deklarācijas kvalitātes sistēmas un Jaunā Eiropas Bauhaus principu ieviešana praksē radīs labvēlīgus nosacījumus kvalitatīvas būvētās vides veidošanai.
## 8.1.7. uz klimatneitralitāti
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Likumprojekta īstenošana, īpaši Likumprojekta 4.panta "Arhitektūras principi", kā arī Likumprojekta 6.panta "Vietējās pašvaldības kompetence", 7.panta "Pilsētas arhitekts" un 13.panta "Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi" īstenošana, un Davosas deklarācijas kvalitātes sistēmas un Jaunā Eiropas Bauhaus principu ievērošana veicinās kvalitatīvas būvētās vides veidošanu, tostarp materiālu apritīguma principu īstenošanu, un būtiski samazinās kaitīgo izmešu daudzumu visā ēkas radīšanas un ekspluatācijas ciklā.
## 8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Kvalitatīvi publiskie iepirkumi arhitektūras jomā veidos pieejamu un iekļaujošu vidi, radīs jaunas darba vietas reģionos.
## 8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Kvalitatīvi arhitektūras konkursi un publiskie iepirkumi arhitektūras jomā veidos pieejamu un iekļaujošu vidi ikvienam iedzīvotājam. Likumprojekta 4.pants "Arhitektūras principi" nosaka arī vienlīdzīgu iespēju principu, saskaņā ar kuru ikvienam sabiedrības loceklim tiek nodrošināta pieejama vide un vienlīdzīgas līdzdarbības iespējas.
## 8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Darba tirgus sakārtošana un arhitektu tiesību pārstāvība ļaus sievietēm saņemt līdzvērtīgu atalgojumu.
## 8.1.11. uz veselību
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Arhitektoniski kvalitatīva vide ir iekļaujoša, nodrošina psiholoģisku komfortu un labvēlīgus apstākļus arī cilvēka fiziskai un mentālai veselībai.
## 8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Caurspīdīgi un kvalitatīvi arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi un ar tiem saistītie publiskie iepirkumi veicina pilsoniskās sabiedrības iesaisti, rada jaunas satikšanās vietas un veido jaunas ierosmes. Līdz ar vietējās pašvaldības lielāku iesaisti būvētās vides veidošanas procesā, pilsētas arhitekta un atbildīgās struktūrvienības darbu, tiks veicināta sabiedrības līdzdalība kvalitatīvas dzīves vides veidošanā.
## 8.1.13. uz datu aizsardzību
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Regulāra un kvalitatīva datu izmantošana, piemēram, no dažādiem pētījumiem, kas saistās ar arhitektūras un ainavu arhitektūras nozari, droša datu uzglabāšana, publiski viegli pieejama nepieciešamā informācija.
## 8.1.14. uz diasporu
## Vai projekts skar šo jomu?
Jā
## Apraksts
Kvalitatīva arhitektūra un dzīves vide veicina reģionu attīstību un piesaista reemigrāciju, rada jaunas darba vietas.
## 8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
## Vai projekts skar šo jomu?
Nē
## 8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
## Vai projekts skar šo jomu?
Nē
## 8.2. Cita informācija
## Cita informācija
-
## Sēde
## Protokola izraksts
2026. gada 8. septembrī Nr. 51
24. §
## Likumprojekts "Arhitektūras likums"
24-TA-977 (N. Puntulis, A. Kronbergs, D. Vilsone, O. Feldmane, E. Tavars, M. Kučinskis, I. Indriksone,
V. Valainis, K. Gorkšs, A. Kulbergs)
1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu. 2. Kultūras ministrijai precizēt likumprojektu: 6. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: "Ministru kabinets nosaka ainavu projektu saskaņošanas kārtību", 13. panta otrās daļas 3) punkta a) apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: "pilsētas vēsturiskā centra teritorijā, izņemot viena dzīvokļa un divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas, kā arī pirmās grupas ēku jaunbūves,", 13. panta otrās daļas 4) punktu izteikt šādā redakcijā: "pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka prasības konkursiem publiskās ārtelpas – laukumu, parku, krastmalu, promenāžu, gājēju ielu pārbūvei, ja būtiski mainās publiskās ārtelpas arhitektoniskais veidols, kā arī jaunbūvēm pilsētās, valsts un reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļos", svītrot 24. panta 3. punktu, attiecīgi precizēt likumprojekta anotāciju un iesniegt precizēto likumprojektu un anotāciju Valsts kancelejā.
3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā. 4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir kultūras ministrs.
5. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt un kultūras ministram līdz 2026. gada 30. novembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus Būvniecības likumā.
Ministru prezidents (paraksts*)
## A. Kulbergs
Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja (paraksts*) I. Gailīte
* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Rīgā 2026. gada novembrī