Что изменилось

______________________________________________________________________

## Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums

Likumā lietoti šādi termini:

tirdzniecības upurim, lai tas varētu atgūties un atbrīvoties no nodarījumus izdarījušo personu ietekmes, kā arī apsvērtu iespēju sniegt izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam informāciju, kas sekmētu cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu vai novēršanu.

Likuma mērķis ir nodrošināt cilvēku tirdzniecības upuru agrīnu atpazīšanu un aizsardzību, izveidojot nacionālo novirzīšanas mehānismu un paredzot nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas un pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim.

(1) Nacionālā koordinatora funkcijas cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos īsteno Iekšlietu ministrija.

1) nodrošina sadarbību un koordināciju ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā (turpmāk – iesaistītās institūcijas); 2) sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām veic cilvēku tirdzniecības tendenču izvērtējumu, cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu rezultātu novērtēšanu, attiecīgo statistikas datu apkopošanu un ziņojumu iesniegšanu Eiropas Komisijai; 3) ne retāk kā reizi piecos gados izstrādā rīcības plānu cīņai pret cilvēku tirdzniecību; 4) nodrošina nacionālā novirzīšanas mehānisma metodisko vadību; 5) nodrošina kontaktpunkta darbību cilvēku tirdzniecības upuru starpvalstu novirzīšanai (turpmāk – starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts).

Nacionālā novirzīšanas mehānisma institucionālo ietvaru veido Valsts policija, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs un pirmās saskarsmes institūcijas.

Valsts policija, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs un pirmās saskarsmes institūcija iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri atpazīst, izvērtējot Krimināllikumā noteiktās cilvēku tirdzniecības pazīmes (darbība, līdzekļi, ekspluatācijas mērķis), kā arī ņemot vērā citus normatīvos aktus cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā.

(1) Pirmās saskarsmes institūcija, atpazīstot iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri:

(4) Ja ārzemnieks ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, pirmās saskarsmes institūcija, Valsts policija vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs minēto personu informē par starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta darbību un, ja persona piekrīt, nodod informāciju par to starpvalstu novirzīšanas kontaktpunktam.

(1) Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts nodrošina informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu starpvalstu novirzīšanas kontaktpunktiem (turpmāk – dalībvalsts kontaktpunkts).

(4) Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts, saņemot šā likuma 6. panta ceturtajā daļā minēto informāciju, sazinās ar attiecīgās dalībvalsts kontaktpunktu.

(1) Izmeklēšanas iestāde, procesa virzītājs vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs, saņemot informāciju, ka ārzemnieks varētu būt cilvēku tirdzniecības upuris, rakstveidā informē šo ārzemnieku par nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas iespēju un tiesībām, kuras viņš tādējādi iegūtu.

(12) Nogaidīšanas periods pats par sevi nerada cilvēku tirdzniecības upurim tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju.

(1) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu jebkurā laikā vismaz vienā no šādiem gadījumiem:

(3) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts robežsardzi un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu.

(1) Ja ārzemnieks, kurš ir cilvēku tirdzniecības upuris, rakstveidā sniedz informāciju, kas var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanā vai novēršanā, vai ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, procesa virzītājs nogaidīšanas periodā vai triju darbdienu laikā pēc nogaidīšanas perioda beigām:

(5) No brīža, kad izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, cilvēku tirdzniecības upura, kā arī tā pavadībā esoša nepilngadīga bērna uzturēšanos Latvijas Republikā nosaka saskaņā ar Imigrācijas likumu.

Procesa virzītājs var pieprasīt, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde anulē termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta cilvēku tirdzniecības upurim, vismaz vienā no šādiem gadījumiem:

Likumproj ekta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati 1) Ārlietu ministrijas Konsulārai skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā s departame nts jau pašreiz ziņo par iespējamie m cilvēku tirdzniecīb as gadījumie m saskaņā ar projektā noteikto kārtību. Prognozēt s, ka gada ietvaros Ārlietu ministrija var ziņot par 3 gadījumie m gadā, kur noziņošan a par katru gadījumu aizņemtu aptuveni 2 stundas. Ziņošanu var nodrošināt dažādos amatos esošie nodarbināt ie. 2) Sabiedrisk ajā sektorā (bez nodibināju miem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.

## 7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu