{"check":null,"uid":"b96a1adeac0ffba0","title":"Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums","title_generated":false,"country":"Латвия","organ":"Сейм Латвии","kind":"law","kind_name":"Законодательство","lang":"lv","date":"2026-07-28","summary":"Закон вводит национальный механизм перенаправления (novirzīšanas mehānisms) жертв торговли людьми и период отдышки (nogaidīšanas periods) для иностранцев.\nГосударственная полиция, поставщики социальной реабилитации и учреждения первого контакта обязаны распознавать возможную жертву по признакам из Уголовного закона и в течение трёх рабочих дней передавать сведения полиции. Получивший статус жертвы иностранец в те же три дня может подать заявление на период отдышки и вид на жительство. Данные о жертвах обрабатываются в общественных интересах по ст. 6(1)(e) GDPR, а при чувствительных сведениях — и по ст. 9(2)(g).\nКоординатор функций — МВД: план борьбы с торговлей людьми готовится не реже раза в пять лет, действует контактный пункт для перенаправления жертв из других стран ЕС.","snippet":"","topics":["Персональные данные"],"status":"ok","error":"","text_len":87802,"versions":2,"url":"https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/F5E5F49D62868808C2258E42002A0E2D?OpenDocument","first_seen":"2026-08-28","last_checked":"2026-09-17 02:06","relevance":"hit","score":19,"query":"","source_key":"saeima_lv","verdict":{"relevance":"hit","score":19,"topics":["Персональные данные"],"need_body":5,"authorities":[{"kind":"акт","name":"GDPR","topic":"Персональные данные"}],"evidence":[{"topic":"Персональные данные","term":"gdpr","weak":false,"pos":621,"ctx":"ид на жительство. данные о жертвах обрабатываются в общественных интересах по ст. 6(1)(e) gdpr, а при чувствительных сведениях — и по ст. 9(2)(g). координатор функций — мвд: план борьб","zone":"название","weight":3},{"topic":"Персональные данные","term":"personas dat","weak":false,"pos":28613,"ctx":"2016. gada 27. aprīļa regulas (es) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/ek (vispārīgā datu aizs","zone":"текст","weight":1},{"topic":"Персональные данные","term":"datu aizsardzība","weak":false,"pos":28707,"ctx":"onas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/ek (vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. tas nozīmē, ka sniegtā informācija drīkst tikt izmantota tikai konkrēta","zone":"текст","weight":1},{"topic":"Персональные данные","term":"personas dat","weak":false,"pos":83714,"ctx":"u novirzīšanas kontaktpunktam. lai īstenotu minēto regulējumu, neizbēgami tiek apstrādāti personas dati, jo bez konkrētu personu identificēšanas un informācijas nodošanas nav iespējams nodrošin","zone":"текст","weight":1},{"topic":"Персональные данные","term":"personas dat","weak":false,"pos":84075,"ctx":"rioda piemērošanu; starpinstitucionālo un starpvalstu sadarbību. 1. datu apstrādes nolūks personas datu apstrādes nolūks ir nodrošināt savlaicīgu informācijas sniegšanu par noziedzīgu nodarījum","zone":"текст","weight":1},{"topic":"Персональные данные","term":"personas dat","weak":false,"pos":84440,"ctx":"entajām institūcijām un starpvalstu sadarbību. minētos nolūkus nav iespējams sasniegt bez personas datu apstrādes, jo nepieciešama konkrētu personu identificēšana un individuāla situācijas izvē","zone":"текст","weight":1},{"topic":"Персональные данные","term":"personas dat","weak":false,"pos":84588,"ctx":"identificēšana un individuāla situācijas izvērtēšana. 2. datu apstrādes tiesiskais pamats personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar: minētās regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu – apst","zone":"текст","weight":1},{"topic":"Персональные данные","term":"GDPR","weak":false,"pos":621,"ctx":"ид на жительство. Данные о жертвах обрабатываются в общественных интересах по ст. 6(1)(e) GDPR, а при чувствительных сведениях — и по ст. 9(2)(g). Координатор функций — МВД: план борьб","zone":"акт","weight":3}],"dropped":[]},"last_changed":"2026-09-17","meta":{"card":"https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/F5E5F49D62868808C2258E42002A0E2D?OpenDocument"},"source_url":"https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/F5E5F49D62868808C2258E42002A0E2D?OpenDocument","text":"______________________________________________________________________\n\nBrīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520, tālr. 67082800, e-pasts pasts@mk.gov.lv, www.mk.gov.lv\n\nRīgā\n\n27.07.2026. Nr. 25-TA-3102\n\nSaeimas Prezidijam\n\nPar likumprojekta nosūtīšanu\n\nNosūtām Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu \"Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums\". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Zīle 67219592, Agnese.Zile@iem.gov.lv).\n\nPielikumā:\n\n1. Likumprojekts 2. Anotācija 3. Ministru kabineta 2026. gada 21. jūlija sēdes protokola Nr. 39 15. § izraksts\n\nMinistru prezidents (paraksts*)\n\n## A. Kulbergs\n\n* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu\n\nNagle, 67082849\n\nLikumprojekts\n\n## Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums\n\n## 1. pants. Likumā lietotie termini\n\nLikumā lietoti šādi termini:\n\n## 1) cilvēku tirdzniecības upuris – persona, kura atzīta par cilvēku\n\ntirdzniecības upuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri, vai persona, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību vai kurai Valsts policija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī; 2) iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris – persona, par kuru, pamatojoties uz pieejamo informāciju, novērojumiem vai apstākļiem, pastāv pamatotas aizdomas, ka tā ir vai ir bijusi pakļauta cilvēku tirdzniecībai vai ar to saistītai ekspluatācijai, bet kura nav atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri;\n\n## 3) nacionālais novirzīšanas mehānisms – institucionāli noteikta\n\nsadarbība un rīcība, kas nodrošina iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru agrīnu atpazīšanu, drošu un savlaicīgu novirzīšanu atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai (turpmāk – novirzīšana), informācijas apmaiņu un koordinētu rīcību starp Valsts policiju, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju un pirmās saskarsmes institūcijām;\n\n## 4) pirmās saskarsmes institūcija – valsts vai pašvaldību institūcija vai\n\nnevalstiskā organizācija, kas pirmā nonāk saskarē ar iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri;\n\n## 5) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs – institūcija, kas\n\nsniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saskaņā ar normatīvo regulējumu par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri;\n\n## 6) nogaidīšanas periods – laikposms, kas tiek piešķirts cilvēku\n\ntirdzniecības upurim, lai tas varētu atgūties un atbrīvoties no nodarījumus izdarījušo personu ietekmes, kā arī apsvērtu iespēju sniegt izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam informāciju, kas sekmētu cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu vai novēršanu.\n\n## 2. pants. Likuma mērķis\n\nLikuma mērķis ir nodrošināt cilvēku tirdzniecības upuru agrīnu atpazīšanu un aizsardzību, izveidojot nacionālo novirzīšanas mehānismu un paredzot nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas un pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim.\n\n## 3. pants. Nacionālais koordinators cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos\n\n(1) Nacionālā koordinatora funkcijas cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos īsteno Iekšlietu ministrija.\n\n(2) Nacionālais koordinators cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos veic šādas funkcijas:\n\n1) nodrošina sadarbību un koordināciju ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā (turpmāk – iesaistītās institūcijas); 2) sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām veic cilvēku tirdzniecības tendenču izvērtējumu, cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu rezultātu novērtēšanu, attiecīgo statistikas datu apkopošanu un ziņojumu iesniegšanu Eiropas Komisijai; 3) ne retāk kā reizi piecos gados izstrādā rīcības plānu cīņai pret cilvēku tirdzniecību; 4) nodrošina nacionālā novirzīšanas mehānisma metodisko vadību; 5) nodrošina kontaktpunkta darbību cilvēku tirdzniecības upuru starpvalstu novirzīšanai (turpmāk – starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts).\n\n## 4. pants. Nacionālā novirzīšanas mehānisma institucionālais ietvars\n\nNacionālā novirzīšanas mehānisma institucionālo ietvaru veido Valsts policija, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs un pirmās saskarsmes institūcijas.\n\n## 5. pants. Iespējamā cilvēku tirdzniecības upura agrīna atpazīšana\n\nValsts policija, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs un pirmās saskarsmes institūcija iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri atpazīst, izvērtējot Krimināllikumā noteiktās cilvēku tirdzniecības pazīmes (darbība, līdzekļi, ekspluatācijas mērķis), kā arī ņemot vērā citus normatīvos aktus cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā.\n\n## 6. pants. Informācijas apmaiņa un rīcība nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros\n\n(1) Pirmās saskarsmes institūcija, atpazīstot iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri:\n\n1) informē iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri par ziņu nodošanu Valsts policijai, kā arī par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kas pieejami cilvēku tirdzniecības upuriem; 2) nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā nodod Valsts policijai ziņas par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri; 3) novirza iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja, ja iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris piekrīt sadarboties ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju. (2) Valsts policija, atpazīstot iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri:\n\n1) informē iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kas pieejami cilvēku tirdzniecības upuriem; 2) novirza iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja, ja iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris piekrīt sadarboties ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju.\n\n(3) Ja iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis (turpmāk – ārzemnieks), pirmās saskarsmes institūcija, Valsts policija vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs ārzemnieku informē par nogaidīšanas perioda vispārējiem piešķiršanas nosacījumiem un par iespēju pieteikties starptautiskajai aizsardzībai atbilstoši normatīvajiem aktiem patvēruma jomā (ja attiecināms), kā arī sniedz attiecīgo šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju.\n\n(4) Ja ārzemnieks ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, pirmās saskarsmes institūcija, Valsts policija vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs minēto personu informē par starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta darbību un, ja persona piekrīt, nodod informāciju par to starpvalstu novirzīšanas kontaktpunktam.\n\n## 7. pants. Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts\n\n(1) Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts nodrošina informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu starpvalstu novirzīšanas kontaktpunktiem (turpmāk – dalībvalsts kontaktpunkts).\n\n(2) Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts neveic iespējamā cilvēku tirdzniecības upura atpazīšanu un citus pasākumus nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros.\n\n(3) Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts, saņemot informāciju no dalībvalsts kontaktpunkta par iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri vai cilvēku tirdzniecības upuri, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, nodrošina informācijas nodošanu kompetentajai institūcijai Latvijā atbilstoši attiecīgā gadījuma apstākļiem.\n\n(4) Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts, saņemot šā likuma 6. panta ceturtajā daļā minēto informāciju, sazinās ar attiecīgās dalībvalsts kontaktpunktu.\n\n## 8. pants. Nogaidīšanas perioda piešķiršana\n\n(1) Izmeklēšanas iestāde, procesa virzītājs vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs, saņemot informāciju, ka ārzemnieks varētu būt cilvēku tirdzniecības upuris, rakstveidā informē šo ārzemnieku par nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas iespēju un tiesībām, kuras viņš tādējādi iegūtu.\n\n(2) Ārzemnieks triju darbdienu laikā pēc tam, kad viņam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss, izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam var iesniegt iesniegumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu.\n\n(3) Nogaidīšanas periodu nevar piešķirt cilvēku tirdzniecības upurim, ja viņš ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību.\n\n(4) Ja iesnieguma izskatīšana nav attiecīgās izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja kompetencē, iesniegumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā nosūta izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgais kriminālprocess, un informē par to cilvēku tirdzniecības upuri.\n\n(5) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu pieņem piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un informē par pieņemto lēmumu cilvēku tirdzniecības upuri, Valsts robežsardzi, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja pieņemtais lēmums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu dod tiesības cilvēku tirdzniecības upurim attiecīgajā periodā uzturēties Latvijas Republikā.\n\n(6) Procesa virzītājs vai izmeklēšanas iestāde nogaidīšanas periodu var nepiešķirt, ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.\n\n(7) Lēmums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Lēmuma par nogaidīšanas perioda atteikumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.\n\n(8) Nogaidīšanas periodu skaita, sākot ar dienu, kad izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs pieņem lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu.\n\n(9) Nogaidīšanas periods nav mazāks par 30 dienām un nav ilgāks par 180 dienām.\n\n(10) Par nogaidīšanas perioda ilgumu lemj izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs.\n\n(11) Ja nogaidīšanas perioda laikā iestājas objektīvi apstākļi, kas pamato nepieciešamību turpināt nogaidīšanas periodu, izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par nogaidīšanas perioda pagarināšanu. Kopējais nogaidīšanas perioda ilgums nedrīkst pārsniegt 180 dienas.\n\n(12) Nogaidīšanas periods pats par sevi nerada cilvēku tirdzniecības upurim tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju.\n\n## 9. pants. Nogaidīšanas perioda pārtraukšana\n\n(1) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu jebkurā laikā vismaz vienā no šādiem gadījumiem:\n\n1) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību; 2) ir pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. (2) Lēmums par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.\n\n(3) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts robežsardzi un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu.\n\n## 10. pants. Termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršana\n\n(1) Ja ārzemnieks, kurš ir cilvēku tirdzniecības upuris, rakstveidā sniedz informāciju, kas var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanā vai novēršanā, vai ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, procesa virzītājs nogaidīšanas periodā vai triju darbdienu laikā pēc nogaidīšanas perioda beigām:\n\n1) izvērtē, vai cilvēku tirdzniecības upura turpmākā uzturēšanās Latvijas Republikā ir lietderīga un vai tas sekmē izmeklēšanas vai tiesvedības procesu; 2) pārbauda, vai cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas uztur vai neuztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību. (2) Procesa virzītājs pieprasa, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam, iesniedzot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ierosinājumu ar atzinumu par cilvēku tirdzniecības upura atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.\n\n(3) Procesa virzītājs, pieprasot, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem, ņem vērā termiņu, kādā varētu tikt pabeigts pirmstiesas kriminālprocess vai iztiesāšana, kā arī cilvēku tirdzniecības upura apdraudējuma, ja tāds pastāv, raksturu un intensitāti.\n\n(4) Procesa virzītājs var pieprasīt, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķir atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, ja turpina pastāvēt šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.\n\n(5) No brīža, kad izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, cilvēku tirdzniecības upura, kā arī tā pavadībā esoša nepilngadīga bērna uzturēšanos Latvijas Republikā nosaka saskaņā ar Imigrācijas likumu.\n\n## 11. pants. Cilvēku tirdzniecības upurim piešķirtās termiņuzturēšanās atļaujas anulēšana\n\nProcesa virzītājs var pieprasīt, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde anulē termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta cilvēku tirdzniecības upurim, vismaz vienā no šādiem gadījumiem:\n\n1) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību; 2) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris ir apzināti sniedzis nepatiesas ziņas kriminālprocesā; 3) procesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu izbeigt kriminālprocesu, kurā persona atzīta par cietušo saistībā ar cilvēku tirdzniecību.\n\n## Pārejas noteikumi\n\nAr šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums \"Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā\" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 5. nr.).\n\n## Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām\n\nLikumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:\n\n1) Padomes 2004. gada 29. aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļauju, ko izdod trešo valstu valstspiederīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri vai kurām ir palīdzēts nelegāli imigrēt un kuras sadarbojas ar kompetentajām iestādēm; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvas (ES) 2024/1712, ar ko groza direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību.\n\nLikums stājas spēkā 2026. gada 15. jūlijā.\n\nIekšlietu ministrs (paraksts*) J. Dombrava\n\n* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu\n\n## 1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība\n\n## Anotācijas (ex-ante) nosaukums\n\nTiesību akta projekta \"Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums\" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)\n\n## 1.1. Pamatojums\n\n## Izstrādes pamatojums\n\nES dokuments\n\n## Apraksts\n\nEiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (turpmāk – Direktīvas), 11. panta ceturtās daļas un 19. panta transponēšana Latvijas Republikas normatīvajos aktos, nosakot cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānismu, stiprinot institucionālo sadarbību un nosakot nacionālā koordinatora funkcijas.\n\n## 1.2. Mērķis\n\n## Mērķa apraksts\n\nLikumprojekta mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, izveidojot nacionālo novirzīšanas mehānismu un paredzot nogaidīšanas perioda piešķiršanas un šā perioda pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim.\n\n## Spēkā stāšanās termiņš\n\n15.07.2026.\n\n## Pamatojums\n\nDirektīvas 2. pantā noteiktais transponēšanas termiņš.\n\n## 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi\n\n## Pašreizējā situācija\n\nLatvijā 2025. gadā identificēti kopumā 22 cilvēku tirdzniecības upuri (2024. gadā – 38, 2023. gadā – 26), kas, visticamāk, atspoguļo tikai daļu no faktiski notikušajiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem. Starp identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem ir gan Latvijas valstspiederīgie, gan trešo valstu valstspiederīgie, kuri tikuši pakļauti ekspluatācijai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs. Biežāk konstatētās cilvēku tirdzniecības formas ir darbaspēka ekspluatācija, seksuālā ekspluatācija un piespiedu fiktīvās laulības.\n\nNo visiem identificētajiem upuriem 2024. gadā sievietes un vīrieši bija vienādā skaitā (n = 19), savukārt 2025. gadā 15 bija sievietes un 7 – vīrieši. Kopumā novērots, ka sievietes biežāk tiek pakļautas cilvēku tirdzniecībai seksuālās ekspluatācijas nolūkā, bet vīrieši – darbaspēka ekspluatācijas nolūkā. Tāpat salīdzinoši retāk tiek konstatēti gadījumi, kad cilvēku tirdzniecībai tiek pakļautas nepilngadīgas personas, piemēram, 2025. gadā šādi gadījumi netika konstatēti, bet 2024. gadā par cilvēku tirdzniecības upuriem atzina četrus vienas ģimenes bērnus. Lai gan cilvēku tirdzniecībai var tikt pakļauta jebkura persona, paaugstināti riski konstatēti noteiktām grupām, tostarp jauniešiem uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas, jauniešiem pēc iziešanas no ārpusģimenes aprūpes, trūcīgām personām, kuras meklē darba iespējas ārvalstīs, kā arī personām ar vielu lietošanas traucējumiem un garīgās veselības traucējumiem, kuri tiek ekspluatēti šeit pat Latvijā. Cilvēku tirdzniecības gadījumi tiek atklāti dažādos veidos. Daļa cilvēku tirdzniecības upuru tiek identificēti kriminālprocesa ietvaros, savukārt citos gadījumos personas patstāvīgi vēršas pēc palīdzības, tostarp Valsts policijā vai pie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem. Iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus atpazīst arī pirmās saskarsmes institūcijas, kurām nav pilnvaru personu atzīt par cilvēku tirdzniecības upuri, bet kuru loma ir svarīga personu novirzīšanai gan pie Valsts policijas, gan sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem. Vienlaikus jānorāda, ka pirmās saskarsmes institūcijām nav vienotas pieejas iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu atpazīšanā. Par vienotas izpratnes trūkumu un nepieciešamību pilnveidot normatīvo regulējumu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā norādījis arī Latvijas Republikas tiesībsargs 2020. gada 30. aprīļa vēstulē Ministru prezidentam lietā Nr. 1-8/26 “Par normatīvā regulējuma pilnveidošanu cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā”. Papildus norādāms, ka Eiropas Padomes ekspertu grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA), Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), kā arī ASV Valsts departaments savos novērtējumos ir secinājuši, ka cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanas apjoms Latvijā ir zems, un ir norādījuši uz nepieciešamību formalizēt nacionālo novirzīšanas mehānismu kā būtisku instrumentu agrīnai atpazīšanai un upuru aizsardzības nodrošināšanai. Ņemot vērā minēto, projektā tiek piedāvāts nostiprināt Latvijas normatīvajā regulējumā iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānismu, nosakot vienotus principus un rīcības ietvaru institūcijām, konstatējot iespējamu cilvēku tirdzniecības gadījumu.\n\n## Problēmas un risinājumi\n\n## Problēmas apraksts\n\nProjektā paredzēts transponēt Direktīvas normas, kas līdz šim nav bijušas pilnībā nostiprinātas Latvijas normatīvajā regulējumā, tostarp nacionālā koordinatora funkcijas un nacionālo novirzīšanas mehānismu. Pašlaik Latvijā ir noteikta kārtība, kādā personu atzīst par cilvēku tirdzniecības upuri. Viens no veidiem ir personas atzīšana par cietušo kriminālprocesā par cilvēku tirdzniecību. Otrs veids ir tā dēvētā sociālā pieeja, kad persona tiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri nevalstisko organizāciju komisijā saskaņā ar Ministru kabineta\n\n2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”. Vienlaikus līdz šim nav bijusi noteikta vienota kārtība, kādā rīkoties pirmās saskarsmes institūcijām, kurām nav pilnvaru personu atzīt par cilvēku tirdzniecības upuri, bet kurām ir radušās aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Līdz ar to ir būtiski nodrošināt, ka šīs institūcijas savlaicīgi rīkojas, nodod informāciju un novirza personu kompetentajām institūcijām.\n\n## Risinājuma apraksts\n\nProjekts paplašina spēkā esošā likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” (turpmāk - likums) tvērumu un mērķi, vienlaikus transponējot nepieciešamās Direktīvas normas un precizējot nogaidīšanas perioda piemērošanas nosacījumus, tādējādi ieviešot arī GRETA rekomendācijas. Kopumā ar likumprojektu tiek risināti šādi būtiski jautājumi: noteikts nacionālais koordinators un tā funkcijas; definēts iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānisms un tā darbības kārtība; paplašināts nogaidīšanas perioda subjektu loks un precizēts tā iespējamais piemērošanas ilgums. Detalizētāks skaidrojums par katru no minētajiem aspektiem sniegts turpmāk.\n\n## 1. pants. Termini\n\nLikumprojektā tiek ieviesti vairāki jauni termini: cilvēku tirdzniecības upuris, iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris, pirmās saskarsmes institūcija, nacionālais novirzīšanas mehānisms, kā arī aktualizēti divi termini no spēkā esošā likuma nogaidīšanas periods, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs. Visi likumprojektā izmantotie termini ir formulēti, balstoties uz Eiropas Migrācijas tīkla Patvēruma un migrācijas glosāriju (EMN Asylum and Migration Glossary). Terminu ieviešanas mērķis ir nodrošināt vienotu izpratni par cilvēku tirdzniecības agrīnu atpazīšanu un institucionālo sadarbību, kā arī veicināt terminoloģijas saskaņotību ar Direktīvu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi.\n\n## 2. pants. Likuma mērķis\n\nPaplašinot likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” tvērumu, ir pārskatīts un precizēts arī likuma mērķis, ietverot agrīnu atpazīšanu, vienlaikus saglabājot nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas regulējumu.\n\n## 3. pants. Nacionālais koordinators\n\nSaskaņā ar Direktīvas prasībām likumprojektā ir noteiktas nacionālā cilvēku tirdzniecības novēršanas koordinatora funkcijas un uzdevumi. Nacionālā koordinatora funkcijas nodrošina Iekšlietu ministrija, kas jau pašlaik īsteno koordinācijas pasākumus, apkopo statistikas datus un nodrošina informācijas sniegšanu starptautiskajām organizācijām, kā arī izstrādā politikas plānošanas dokumentus. Papildus nacionālā koordinatora funkcijām likumprojektā noteikti divi jauni uzdevumi: 1) nacionālā novirzīšanas mehānisma metodiskā vadība; un 2) starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta funkcijas nodrošināšana.\n\n## 4. pants. Nacionālā novirzīšanas mehānisma institucionālais ietvars\n\nLikumprojekta 1. panta 4. punktā iekļauts vispārīga pirmās saskarsmes institūciju definīcija. Pirmās saskarsmes institūcijas ir institūcijas, kuru darbinieki, pildot savus darba pienākums, var nonākt saskarē ar cilvēku tirdzniecības upuriem, piemēram: bāriņtiesas; Bērnu aizsardzības centrs; pašvaldību sociālie dienesti; Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; Valsts darba inspekcija; Valsts robežsardze. Likumprojekta ieviešanai plānots izstrādāt vadlīnijas, kur tiešās mērķa grupas būs šajā punktā minētās pirmās saskarsmes institūcijas un citas. Vienlaikus vadlīnijas būs publiski pieejamas un izmantojamas jebkurai institūcijai vai personai, kas nonāk saskarē ar iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri.\n\n## 5. pants. Iespējamā cilvēku tirdzniecības upuru agrīna atpazīšana\n\nŅemot vērā, ka cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas nereti ir iespējama tikai pēc ilgstošāka darba ar personu, pirmās saskarsmes institūciju galvenais uzdevums ir reaģēt aizdomu gadījumā un sniegt informāciju Valsts policijai, kā arī novirzīt personu atbalsta saņemšanai pie sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja pēc iespējas ātrāk. Iespējamā cilvēku tirdzniecības upura agrīnai atpazīšanai izmanto gan normatīvajā regulējumā noteiktās pazīmes. Svarīgi atzīmēt, ka pirmās saskarsmes institūciju pienākums nav oficiāli atzīt personu par cilvēku tirdzniecības upuri, bet ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Krimināllikuma 154.2 pantā cilvēku tirdzniecība ir definēta, ietverot trīs pamatelementus – rīcību, līdzekļus un nolūku: \"154.2 pants. Cilvēku tirdzniecības jēdziens (1) Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, aizvešana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot vardarbību, draudus vai viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās ievainojamības vai bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais. (2) Nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar jebkuru šā panta pirmajā daļā minēto līdzekļu izmantošanu.(3) Ekspluatācija šā panta izpratnē ir personas iesaistīšana prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešana veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus, turēšana verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšana kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīga izņemšana, kā arī personas izmantošana surogācijai, piespiedu laulībai vai nelegālai adopcijai.(4) Ievainojamības stāvoklis šā panta izpratnē nozīmē, ka tiek izmantoti apstākļi, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai.\" Šie elementi ir ietverti arī Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumu Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” 1. pielikumā. Konstatējot iespējamu cilvēku tirdzniecību, ir jāizmanto tās pašas pazīmes un elementi, kas tiek izmantoti atzīšanas procedūrās. Vienlaikus jānorāda, ka papildus normatīvajā regulējumā iekļautās definīcijas elementiem cilvēku tirdzniecība praksē tiek atpazīta arī pēc faktiskiem indikatoriem, piemēram, personu apliecinošu dokumentu atņemšanas, personas atrašanās slēgtā vai kontrolētā vidē, pārvietošanās brīvības ierobežošanas, kā arī citiem līdzīgiem apstākļiem, kas parāda, kā tiek ierobežota personas brīvība un persona padarīta atkarīga no vainīgā. Likumprojektā nav iekļauts izsmeļošs atpazīšanas indikatoru saraksts, jo šādi indikatori var mainīties atkarībā no cilvēku tirdzniecības veidiem, modus operandi un aktuālajām tendencēm. Šādu indikatoru stingra nostiprināšana normatīvajā aktā varētu ierobežot elastīgu un profesionālu izvērtējumu praksē. Vienlaikus ir paredzēts, ka Iekšlietu ministrija kā metodiskā atbalsta sniedzēja nodrošinās vadlīnijas, kurās būs iekļauti arī aktuāli indikatoru saraksti dažādām ekspluatācijas formām un vidēm.\n\n## 6. pants. Informācijas apmaiņa un rīcība nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros\n\nPants nosaka ziņošanas un personas novirzīšanas kārtību, ņemot vērā gan institūciju, kas saskaras ar iespējamu cilvēku tirdzniecības upuri, gan to, vai persona piekrīt sadarboties ar Valsts policiju un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju. Jānorāda, ka, ņemot vērā cilvēku tirdzniecības kā smaga noziedzīga nodarījuma raksturu, likumprojektā paredzēts pienākums ziņot Valsts policijai arī gadījumos, kad rodas aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Piemēram, ja iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris atsakās no jebkādas sadarbības ar Valsts policiju vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, pirmās saskarsmes institūcijai ir pienākums ziņot par šādu gadījumu, sniedzot pēc iespējas plašāku pieejamo informāciju, vienlaikus ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. Tas nozīmē, ka sniegtā informācija drīkst tikt izmantota tikai konkrētajam nolūkam un to nedrīkst izpaust trešajām personām. Šāda informācijas nodošana var būt būtiska, lai savlaicīgi identificētu cilvēku tirdzniecības gadījumus, novērstu noziedzīgu nodarījumu turpināšanos un pasargātu gan konkrēto personu, gan citas iespējamās ekspluatācijas upurus. Otrs būtisks aspekts šī panta praktiskajā piemērošanā ir personas novirzīšana atbalsta saņemšanai. Atkarībā no konkrētās situācijas un izvērtējot personas stāvokli, pirmās saskarsmes institūcijai, ja persona piekrīt, ir jāsazinās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, informējot par situāciju un, ja nepieciešams, organizējot turpmāko atbalsta sniegšanu.\n\nLikumprojekts nosaka vispārīgus principus, vienlaikus ļaujot institūcijām izvēlēties piemērotāko rīcības modeli konkrētajā situācijā. Attiecībā uz personas piekrišanu likumprojekts pieļauj elastīgu pieeju – tā var būt gan mutiska, gan rakstiska. Tāpat elastīgi risināma arī personas novirzīšana. Atsevišķos gadījumos pirmā tikšanās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju var tikt organizēta pirmās saskarsmes institūcijas telpās (piemēram, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, krīzes centrā vai ārstniecības iestādē). Savukārt citos gadījumos var būt pietiekami nodot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja kontaktinformāciju iespējamajam cilvēku tirdzniecības upurim, kurš pats vēršas pēc palīdzības. Katrs gadījums ir vērtējams individuāli, vienlaikus ņemot vērā, ka cietušie nereti paši neuzņemas iniciatīvu vērsties pēc palīdzības. Tādēļ ieteicams, lai pirmās saskarsmes institūcija nodrošinātu vismaz sākotnēju atbalstu un, ja iespējams, sazinātos ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju. Tāpat jānorāda, ka procesa praktiskai īstenošanai nacionālais koordinators kā metodiskais vadītājs izstrādās vadlīnijas, kurās detalizēti tiks aprakstīta piemērojamā kārtība un norādīta iesaistīto institūciju kontaktinformācija. Vadlīnijās tiks iekļauta arī informācija par starptautiskās aizsardzības iespējām un nogaidīšanas perioda piešķiršanu.\n\n## 7. pants. Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts\n\nPants nosaka starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkta funkcijas un kompetenci, nodrošinot informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem cilvēku tirdzniecības gadījumos ar pārrobežu elementu. Kontaktpunkta uzdevums ir koordinēt informācijas nodošanu starp dalībvalstīm un kompetentajām institūcijām Latvijā, neiesaistoties iespējamā cilvēku tirdzniecības upura atpazīšanā vai citos nacionālā novirzīšanas mehānisma pasākumos. Galvenais starpvalstu kontaktpunkta mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas apriti. Attiecībā uz informācijas nodošanu par Latvijā identificētiem ārzemniekiem jānorāda, ka šāda informācijas nodošana ir iespējama tikai gadījumos, kad persona tam ir devusi piekrišanu. Tāpat jāuzsver, ka starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkti pašlaik ir noteikti tikai Eiropas Savienības dalībvalstīs, līdz ar to kontaktpunkts praktiski darbosies informācijas apmaiņā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.\n\n## 8. - 11. pants. Nogaidīšanas periods un termiņuzturēšanās atļaujas pieķiršana un anulēšana\n\nLikumprojektā pamatā saglabāts spēkā esošā likuma 3.–6. panta regulējums, veicot vairākas izmaiņas, lai nogaidīšanas perioda īstenošana notiktu saskaņā ar Eiropas Padomes GRETA vadlīnijām \"Guidance Note, the recovery and reflection period\": 1) personu loks ir paplašināts, paredzot nogaidīšanas perioda piemērošanu visiem ārzemniekiem, kuriem nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā. 2) paredzēta iespēja noteikt ilgāku nogaidīšanas periodu – no 30 līdz 180 dienām. Periods līdz 180 dienām noteikts tik pat ilgs kā pieejamais cilvēku tirdzniecības upuriem pieejamais sociālas rehabilitācijas pakalpojums.\n\n3) Nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanai, atteikumam vai pārtraukšanai Valsts policija sagatavo lēmumu jeb administratīvu aktu, par ko paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts robežsardzei. Lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Tādējādi tiek paplašinātas personas tiesības pārsūdzēt lēmumu, jo likumā “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” šādas tiesības nebija paredzētas. Saistībā ar Valsts policijas lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu jānorāda, ka 8. panta otrajā daļā noteiktais trīs dienu termiņš iesnieguma iesniegšanai par nogaidīšanas perioda piešķiršanu ir procesuāls termiņš. Tāpat attiecībā uz Valsts policijas lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu (8. pants) vai pārtraukšanu (9.\n\n## pants) ir noteikts, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Šāda pieeja\n\nizvēlēta, jo lēmums ir saistīts ar personas tiesisko pamatu uzturēties Latvijā, kā arī ietekmē vairāku institūciju darbu, ne tikai pašu personu, par kuru šis lēmums tiek pieņemts. Piemēram, personai nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā, bet persona tiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri. Šādā gadījumā Valsts policija lemj par nogaidīšanas perioda piešķiršanu, kas dod personai tiesības likumīgi uzturēties Latvijā. Valsts policija lēmumu paziņo gan Valsts robežsardzei, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas attiecīgi veic nepieciešamās atzīmes, lai personu neaizraidītu, vai negatīva lēmuma gadījumā sagatavotu izbraukšanas paziņojumu. Tāpat nogaidīšanas perioda laikā cilvēku tirdzniecības upuris saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, kas negatīva lēmuma gadījumā ir jāpārtrauc. Ņemot vērā, ka šis lēmums ir saistošs vairākām institūcijām un ietekmē to darbu un resursus, kā arī to, ka varētu rasties neskaidrības par lēmuma paziņošanas datumu, kas savukārt ietekmētu saistītās procedūras, likumprojektā noteikts, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Papildus jānorāda, ka likumprojektā no spēkā esošā likuma nav pārņemts 7. pants par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu, jo šis regulējums jau ir iekļauts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta ceturtajā daļā un Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”.\n\n## Vadlīnijas\n\nLai veicinātu likuma ieviešanu un nodrošinātu vienveidīgu tā piemērošanu praksē, Iekšlietu ministrija plāno izstrādāt īsas vadlīnijas, kurās tiks ietverta šāda informācija: 1. cilvēku tirdzniecības atpazīšanas indikatori; 2. cilvēku tirdzniecības upurim pieejamie atbalsta pasākumi (sociālā rehabilitācija, nogaidīšanas periods, starptautiskā aizsardzība u. c.); 3. ziņošanas kārtība un kontaktinformācija; 4. galvenie principi darbā ar cilvēku tirdzniecības upuri.\n\n## Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?\n\nNē\n\n## Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?\n\nJā\n\n## Apraksts\n\nProjekts ir izstrādāts, balstoties uz jau pašreiz iedibināto praksi, kas ir stiprināma un pilnveidojama. Projekts neparedz būtiskas izmaiņas sistēmā vai papildu administratīvo slogu iesaistītajām institūcijām. Prognozējams, ka, nostiprinot esošo pieeju, identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits varētu pieaugt līdz aptuveni 20 gadījumiem gadā, kas neprasa izmaiņas esošajā institucionālajā kapacitātē vai papildu amata vietu izveidi.\n\n## 1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību\n\n## 1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums\n\n## Vai tiks veikts?\n\nNē\n\n## 1.6. Cita informācija\n\n-\n\n## 2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## Cita informācija\n\nLikumprojektā noteiktās normas tiks īstenotas iesaistītajām institūcijām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.\n\n## 4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nJā\n\n## 4.1. Saistītie tiesību aktu projekti\n\n## 4.1.1. Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā\n\n## Pamatojums un apraksts\n\nLai mazinātu normatīvo aktu sadrumstalotību un administratīvo slogu, likumprojektā ir paplašināts spēkā esošā likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” mērķis un regulējuma tvērums, vienlaikus mainot arī likuma nosaukumu. Šā likuma spēkā esošais saturs bez būtiskām izmaiņām tiek integrēts jaunajā likumprojektā. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās likums “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” zaudēs spēku.\n\n## Atbildīgā institūcija\n\nIekšlietu ministrija\n\n## 4.2. Cita informācija\n\n-\n\n5.\n\n## Tiesību akta projekta atbilstība\n\n## Latvijas\n\n## Republikas starptautiskajām saistībām\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nJā\n\n## 5.1. Saistības pret Eiropas Savienību\n\n## Vai ir attiecināms?\n\nJā\n\n## ES tiesību akta CELEX numurs\n\n32024L1712\n\n## ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums\n\nEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību Apraksts Direktīvā ietvertie grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvā 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (turpmāk – Direktīva 2011/36/ES) paplašina ekspluatācijas veidu tvērumu, paredz pasākumus pieprasījuma mazināšanai (tostarp iespēju sodīt personas, kas apzināti izmanto cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumus), stiprina cietušo agrīnu identificēšanu, aizsardzību un neatbildības principu, kā arī uzlabo dalībvalstu sadarbību un koordināciju, tostarp starpvalstu novirzīšanas mehānismus. Cita starpā līdz ar Direktīvā ietvertajiem grozījumiem Direktīvā 2011/36/ES tiek nostiprināti nacionālā koordinatora uzdevumi, tai skaitā konkrētu datu ievākšana un ziņošana Eiropas Komisijai. Šī likumprojekta ietvaros tiek transponētas Iekšlietu ministrijas kompetencē esošās tiesību normas, tai skaitā nacionālā koordinatora funkcija un nacionālā novirzīšanas mehānisma izveidei.\n\n## ES tiesību akta CELEX numurs\n\n32004L0081\n\n## ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums\n\nPadomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm Apraksts Likumprojekets ietver Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (turpmāk - Direktīva 2004/81/EK), prasības, kas nav ietvertas citos tiesību aktos.\n\n## 5.2. Citas starptautiskās saistības\n\n## Vai ir attiecināms?\n\n-\n\n## 5.3. Cita informācija\n\n## Apraksts\n\nLikumprojekts īstenot Eiropas Padomes Ekspertu grupas cīņai pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) 3. kārtas novērtējuma ziņojumā izteikto rekomendāciju par nepieciešamību paplašināt nogaidīšanas perioda subjektu loku un radīt iespēju pagarināt nogaidīšanas periodu.\n\n## 5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem\n\nAttiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums\n\nEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1712 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību\n\nES TA panta numurs\n\n## Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto\n\n## Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji\n\n## Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums\n\nA B\n\nDirektīvas 1. panta 7. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 9. panta 3. punkts\n\nNav nepieciešams pārņemt projektā, jo Valsts policijas amatpersonām apmācības tiek nodrošinātas vispārējā\n\n- kārtībā, kā arī Valsts policijai ir nepieciešamās tehnoloģiskās spējas. Tāpat Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam ir iekļauts pasākums zināšanu stiprināšana pirmās saskarsmes institūcijām, tostarp Valsts policijai, cilvēku tirdzniecības atpazīšanai un personu novirzīšanai.\n\nDirektīvas 1. panta 9. punkta “a” apakšpunktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 1. punkts\n\nKriminālprocesa likuma 6. nodaļa, Kriminālprocesa likuma 96.1 pants, 97.1 pants, 151.1 pants, 247. pants. Specializēts atbalsts: Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 344 \"Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri\". Pakalpojumu var nodrošināt gan kriminālprocesa laikā, gan pirms gan pēc kriminālprocesa. Perso nai pēc pakalpojuma beigām ir tiesības papildus saņemt atbalstu saistībā ar uzsākto kriminālprocesu psihosociālu palīdzību , tulka pakalpojumu, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un, ja nepieciešams,\n\n- pārstāvību tiesā, nepārsniedzot 150 stundu gadā.\n\nDirektīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta pirmā daļa\n\nLikumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts; Likumprojekta 3. panta otrās daļas 5. punkts; Likumprojekta 4. pants; Likumprojekta 7. pants.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta otrās daļas “a” apakšpunkts.\n\nLikumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts; Likumprojekta 4. pants; Likumprojekta 5. pants.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta otrās daļas “b” apakšpunkts.\n\nLikumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts; Likumprojekta 4. pants; Likumprojekta 6. pants.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. punkta otrās daļas “c” apakšpunkts\n\nLikumprojekta 1. panta 3. un punkts; Likumprojekta 3. panta otrās daļas 1. un 4. punkts; Likumprojekta 4. pants; Patvēruma likuma 1. panta 10. punkts un 6. pants.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 5. punkts\n\nLikumprojekta 6. panta pirmās daļas 3. punkts un 6.panta otrās daļas 2.punkts. Specializēts atbalsts: Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr.344 \"Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku\n\n- tirdzniecības upuri\". Pakalpojumu var nodrošināt gan kriminālprocesa laikā, gan pirms gan pēc kriminālprocesa. Perso nai pēc pakalpojuma beigām ir tiesības papildus saņemt atbalstu saistībā ar uzsākto kriminālprocesu psihosociālu palīdzību, tulka pakalpojumu, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un, ja nepieciešams, pārstāvību tiesā, nepārsniedzot 150 stundu gadā.\n\nDirektīvas 1. panta 9. punkta “d” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 6. punkts\n\nLikumprojekta 6. panta trešā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 10. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11.a panta 1. punkts\n\nLikumprojekta 1. panta 3. un 4. punkts; Likumprojekta 3. panta otrās daļas 1. punkts; Likumprojekta 4. pants; Patvēruma likuma 1. panta 10. punkts un 6. pants.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 10. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11.a panta 2. punkts\n\nPatvēruma likuma 1. panta 10. punkts un 6. pants; Likumprojekta 8. - 11. pants; Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. \"Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\npakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri\".\n\nDirektīvas 1. panta 12. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 13. panta 3. punkts\n\nJau tiek īstenots visu institūciju darbā ar bērniem saskaņā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantu, 70. panta otro daļu un 71. panta pirmo daļu.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 3. punkts\n\nSociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta ceturtā daļa.\n\n- -\n\nDirektīvas 1. panta 14. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18. panta 1. punkts\n\nPasākumi kā uzdevums ir iekļauts Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, kā arī katru gadu Iekšlietu ministrija sagatavo pārskatu, kur iekļauj informāciju par īstenotajiem pasākumiem.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 14. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18. panta 2. punkts\n\nPasākumi kā uzdevums ir iekļauts Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, kā arī katru gadu Iekšlietu ministrija sagatavo pārskatu, kur iekļauj informāciju par īstenotajiem pasākumiem.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 15. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18.b panta 1. punkts\n\nPasākumi kā uzdevums ir iekļauts Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, kā arī katru gadu Iekšlietu ministrija sagatavo pārskatu, kur iekļauj informāciju par īstenotajiem pasākumiem.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 16. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 1. punkts\n\nLikumprojekta 3. panta pirmā daļa un otrās daļas 1. punkts.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 16. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta pirmā daļa\n\nLikumprojekta 3. panta pirmā daļa un otrās daļas 2. punkts.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrā daļa\n\nRīcības brīvība prasības pārņemšanā. - -\n\nDirektīvas 1. panta 16. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 3. punkts\n\nRīcības brīvība prasības pārņemšanā. - -\n\nDirektīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.a pants\n\nNav nepieciešams pārņemt, attiecīgā statistika tiks apkopota un Iekšlietu ministrija to iesniegs Komisijai.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 1. punkts\n\nLikumprojekta 3. panta otrās daļas 3. punkts, kā arī Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2025. - 2027. gadam.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 2. punkts\n\nRīcības brīvība prasības pārņemšanā. - -\n\nDirektīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 3. punkts\n\nNav nepieciešams pārņemt. Cilvēku tirdzniecības apkarošanas plānus Iekšlietu ministrija paziņos Komisijai.\n\n- -\n\nDirektīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 4. punkts\n\nNav nepieciešams pārņemt. Cilvēku tirdzniecības apkarošanas plāns tiek apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu un\n\n- attiecīgi tiek publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, (tā tīmekļvietnē www.vestnesis.lv).\n\nDirektīvas 1. panta 18. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 20. pants\n\nNav nepieciešams pārņemt, Iekšlietu ministrija nosūtīs attiecīgo informāciju ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatoram.\n\n- -\n\nDirektīvas 2. pants\n\nLikumprojekta \"Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām\"\n\n- -\n\nKā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?\n\n## Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES\n\n## 19. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēta dalībvalstu rīcības brīvība\n\nattiecībā uz valstu cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatoriem vai līdzvērtīgiem mehānismiem ietveramajiem papildu uzdevumiem. Projekts neparedz iekļaut Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrās daļas “a” apakšpunktā minēto uzdevumu, jo ārkārtas situācijas var būt dažādās, tai skaitā rīcību var iekļaut plašākos plānošanas dokumentos, ne tikai šauri tādos, kas veltīti cilvēku tirdzniecībai. Attiecīgi šāda pieeja ļauj elastīgāk reaģēt uz ārkārtas situācijām. Tāpat projekts neparedz iekļaut Direktīvas 1. panta 16. punkta Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrās daļas “b” apakšpunktā minēto uzdevumu, Latvijā nav izveidota šāda programmu koordinācijas pieeja un nacionālais koordinators nepilda šādas funkcijas. Pašreiz atbalsta programmas koordināciju nodrošina Labklājības ministrija. Attiecīgi Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētā dalībvalstu rīcības brīvība netiek izmantota.\n\n## Direktīvas\n\n1.\n\n## panta\n\n16.\n\n## punktā ietvertajā\n\n## Direktīvas\n\n## 2011/36/ES 19. panta 3. punktā paredzēta rīcības brīvība izveidot\n\nneatkarīgas struktūras, parasti valstu ombudi, kuru uzdevums var būt uzraudzīt cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumu īstenošanu un ietekmi, iesniegt ziņojumus par jautājumiem, kam kompetentajām valstu iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība, un veikt cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu un tendenču novērtēšanu. Pašreiz Direktīvas 1. panta 16. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19. panta 3. punktā paredzētā rīcības brīvība netiek izmantota, kas pamatā ir saistīts ar jaunas funkcijas un amata izveidi vēlams Latvijas Republikas tiesībsarga birojā, kā īstenošanai plānots sagatavot atsevišķu informatīvo ziņojumu un lūgt papildu līdzekļus šādas funkcijas nodrošināšanai. Ja šādi līdzekļi netiks piešķirti, tad neatkarīgā ziņotāja izveide netiks īstenota.\n\n## Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 2. punkts paredz rīcības brīvību attiecībā uz valstu cilvēku\n\ntirdzniecības apkarošanas rīcības plānos iekļaujamajiem elementiem. Latvijā jau pašreiz regulāri tiek izstrādāti rīcības plāni cīņai pret cilvēku tirdzniecību un tā saturs tiek veidots saskaņā ar Latvijā noteikto normatīvo regulējumu politikas attīstības plānošanas jomā. Lielākā daļa noteiktie saturiskie punkti jau pašreiz ir iekļauti aktuālajā Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānā 2025. - 2027. gadam, tomēr valsts patur tiesības elastīgākai pieejai politikas plānošanas dokumenta saturā, kas ļauj mērķtiecīgāk veidot Latvijas vajadzībām atbilstošu politiku. Līdz ar to Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertajā Direktīvas 2011/36/ES 19.b panta 2. punktā paredzētā rīcības brīvība netiek izmantota.\n\nSaistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem\n\n-\n\nCita informācija\n\nAtbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēma (turpmāk – ESTAPIKS) norādītajam par Direktīvas prasību pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos koordinējošā ministrija ir Tieslietu ministrija. Atbilstoši ESTAPIKS apstiprinātajam kompetenču sadalījumam: 1. Tieslietu ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 1. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 2. panta 3. un 5. punkts; Direktīvas 1. panta 2. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 4. panta 2. punkta “d” apakšpunkts un 4. panta 3. punkts; Direktīvas 1. panta 3. punktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 5. panta 1.punkta ievaddaļa un 5. panta 2. un 3. punkts; Direktīvas 1. panta 4. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 6. pants; Direktīvas 1. panta 6. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 8. pants; Direktīvas 1. panta 7. punkta “a” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 9. panta 1. punkts; Direktīvas 1. panta 8. punktā ietvertā Direktīvas 2011/36/ES 10. panta 1. punkta ievaddaļa un 10. panta 2. punkta ievaddaļa; Direktīvas 1. panta 14. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 17. pants; Direktīvas 1. panta 15. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18.a pants un 18.b panta 2. punkts; 2. Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 9. punkta “c” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 5.a punkts; Direktīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 1. punkts;\n\n3. Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 12. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 13. panta 3. punkts; Direktīvas 1. panta 17. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 19.a pants; 4. Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 2. punkts; 5. Iekšlietu ministrijas un Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 9. punkta “b” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 4. un 5. punkts; Direktīvas 1. panta 9. punkta “d” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 6. punkts; Direktīvas 1. panta 13. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 14. panta 3. punkts; 6. Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Labklājības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 9. punkta “a” apakšpunktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 11. panta 1. punkts; Direktīvas 2. pants; 7. Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 14. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18. pants; 8. Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas kompetencē ietilpst Direktīvas 1. panta 15. punktā ietvertais Direktīvas 2011/36/ES 18.b panta 1. punkts.\n\nAttiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums\n\nPadomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm\n\nES TA panta numurs\n\n## Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto\n\n## Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji\n\n## Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums\n\nA B\n\nDirektīva 2004/81/EK 1. pants Likumprojekta 2. pants. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 2. panta \"a\" apakšpunkts\n\nImigrācijas likuma 1. panta 141. punkts. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 1. panta \"b\" apakšpunkts\n\nKrimināllikuma 285. un 2851. pants. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK Krimināllikuma Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas\n\n1. panta \"c\" apakšpunkts\n\n154.2 pants. prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 1. panta \"d\" apakšpunkts\n\nImigrācijas likuma 1. panta 4. punkts; Imigrācijas likuma V nodaļa.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 1. panta \"e\" apakšpunkts\n\nImigrācijas likuma 1. panta 10. punkts. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 1. panta \"f\" apakšpunkts\n\nPatvēruma likuma 1. panta 7. punkts. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 3. panta 1. un 3. punkts (viss).\n\nLikumprojektā nav specifiski norādīta vecuma grupa, bet subjekts visi ārzemnieki. Plašāka grupa saskaņā ar Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupa pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) vadlīnijām \"GUIDANCE NOTE on the recovery and reflection period\".\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 3. panta 2. punkts. Rīcības brīvība prasības pārņemšanā. - -\n\nDirektīva 2004/81/EK 4. pants.\n\nIr noteiktas labvēlīgākas prasības. Plašāks subjekta tvērums (visi ārzemnieki) saskaņā ar Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupa pret cilvēku tirdzniecību (GRETA) vadlīnijām \"GUIDANCE NOTE on the recovery and reflection period\".\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 5. pants.\n\nLikumprojekta 6. panta trešā daļa, Likumprojekta 8. panta pirmā daļa.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 6. panta 1. punkts. Likumprojekta 1. panta 6.punkts. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 6. panta 2. punkts. Imigrācijas likuma 5. panta ceturtā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 6. panta 3. punkts. Imigrācijas likuma 5. panta ceturtā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 6. panta 4. punkts. Likumprojekta 9. pants. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 7. panta 1. punkts.\n\nNogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. \"Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri\". Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma grozā ir pieejami pakalpojumi atbilstoši personas vajadzības izvērtējumam.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 7. panta 2. punkts.\n\nNogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. \"Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri\". Sociālās rehabilitācijas\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\npakalpojuma grozā ir pieejami pakalpojumi atbilstoši personas vajadzības izvērtējumam, tai skaitā drošības un aizsardzības kontekstā.\n\nDirektīva 2004/81/EK 7. panta 3. punkts.\n\nNogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. \"Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri\". Pakalpojuma grozā iekļauti arī tulka pakalpojumi.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 7. panta 4. punkts.\n\nNogaidīšanas periodu var piešķirt cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. \"Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri\". Pakalpojuma grozā iekļauta arī juridiskā konsultācija.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 8. panta 1. punkta \"a\", \"b\" un \"c\" apakšpunkti\n\nLikumprojekta 10. panta pirmā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 8. panta 2. punkts Likumprojekta 10. panta pirmā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 8. panta 3. punkts Likumprojekta 10. panta trešā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 9. panta 1. un 2. punkts\n\nTermiņuzturēšanās laikā persona līdz 180 dienām var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī juridisko palīdzību kā cietušais kriminālprocesā.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 10. panta \"a\" apakšpunts\n\nImigrācijas likuma 50.8 pants Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 10. panta \"b\" apakašpunkts\n\nImigrācijas likuma 23. panta desmitā daļa, Izglītības likuma 3. panta ceturtā daļa.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 10. panta \"c\" apakašpunkts\n\nImigrācijas likuma 50.8 pants Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 11. panta 1. punkts\n\nImigrācijas likuma 9. panta piektās daļas 10. punkts.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 11. panta 2. punkts\n\nImigrācijas likuma 9. panta piektās daļas 10. punkts, Izglītības likuma 3. pants.\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 12. panta 1. punkta pirmā daļa\n\nMinistru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. \"Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri\".\n\nPārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK Rīcības brīvība - -\n\n12. panta 1. punkta otrā daļa prasības pārņemšanā. Nav specifiskas programmas, bet trešo valstu valstspiederīgie, tāpat kā citi cilvēku tirdzniecības upuri, saņem sociālo rehabilitāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. \"Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri\".\n\nDirektīva 2004/81/EK 12. panta 2. punkts Rīcības brīvība prasības pārņemšanā. - -\n\nDirektīva 2004/81/EK 13. panta 1. punkts Likumprojekta 11. pants. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 13. panta 2. punkts Likumprojekta 10. panta piektā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 14. panta \"a\" apakšpunkts\n\nLikumprojekta 11. panta 1. punkts Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 14. panta \"b\" apakšpunkts\n\nLikumprojekta 11. panta 2. punkts Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 14. panta \"c\" apakšpunkts\n\nImigrācijas likuma 35. panta trešā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 14. panta \"d\" apakšpunkts\n\nLikumprojekta 10. panta ceturtā daļa. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nDirektīva 2004/81/EK 14. panta \"e\" apakšpunkts\n\nLikumprojekta 11. panta 3. punkts. Pārņemtas pilnībā Neparedz stingrākas prasības.\n\nKā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt\n\nIzmantota rīcības brīvība saistībā ar Direktīvas 2004/81/EK 3. panta 2. punkta pārņemšanu: \" 2. Dalībvalstis var piemērot šo direktīvu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas bijuši iesaistīti darbībās, kuras veicina nelegālo imigrāciju.\" Var piemērot Kriminālprocesa 379.panta vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?\n\n\"Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības\" pirmās daļas 5. punktu. šāda pieeja ļauj vērtēt katru gadījumu individuāli. Rīcības brīvība izmantota arī 12. panta 1. punkta otrās daļas un 2. punkta pārņemšanā, jo 12. panta 1.punkta otrajā daļā ir noteikts, ka trešo valstu valstspiederīgie, kā jebkurš cits cilvēku tirdzniecības upuris, var saņemt sociālās rehabilitācijas programmu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 344 \"Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri\". Tādējādi atbalsta programmas tiek nodrošinātas un specifisku programmu izstrāde trešo valstu valstspiederīgajiem pašreiz nav aktuāla. Savukārt saistībā ar 12. panta 2. punktu izmantota rīcības brīvība. Līdztekus, ja nogadīšanas periods de facto var tik piešķirts tikai tad, kad persona ir vērsusies pēc palīdzības pie sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja un ir atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri. Savukārt termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanai šāds nosacījums nav izvirzīts. Nav izmantota piedāvātā rīcības brīvība saistībā ar Direktīvas 2004/81/EK 5. panta, 6. panta 4. punkta, 7. panta 1. un 4. punkta, 10. panta \"a\" un \"b\" apakšpunkta. Uzskaitītie panti un tā daļas jau pārņemtas 2007. gadā un tiek piemēroti praksē.\n\nSaistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem\n\nNav.\n\nCita informācija\n\nDirektīvas 2004/81/EK normas ir pārņemtas līdz ar līkuma \"Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā\" spēkā stāšanos 2007. gada 8. februārī. Atbilstības tabulā iekļauta aktuālas atsauces uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Imigrācijas likumu, kā arī likumprojektu.\n\n## 6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process\n\n## Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas\n\nNē\n\n## 6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas\n\n## Valsts un pašvaldību institūcijas\n\nNē\n\n## Nevalstiskās organizācijas\n\nBiedrība \"Centrs MARTA\"\n\n## Cits\n\n-\n\n## 6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi\n\n## Veids\n\nPubliskā apspriešana\n\n## Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem\n\nhttps://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/b987d3b5-12e9-40f9-8389- 48d98f06c207\n\n## 6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti\n\nSabiedrības līdzdalības rezultāti integrēti Likumprojekta pakotnē. Publiskā apspriešana tika uzsākta 2026. gada 18. martā un noslēdzās 2026. gada 1. aprīlī. Iekšlietu ministrija ņēma vērā arī biedrības “Patvērums “Drošā māja”” 2026. gada 24. martā publicēto viedokli rakstā \"Biedrība mudina ieguldīt cilvēktirdzniecības atpazīšanā\", tāpat ņemts vērā 2026. gada 27. martā publicētais viedoklis LV portālā \"Top Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums\" (https://lvportals.lv/skaidrojumi/387848-top-cilveku-tirdzniecibas-upuru-atpazisanasun-atbalsta-likums-2026. Iekšlietu ministrija piekrīt biedrības \"Patvērums \"Drošā māja\"\" un uzskata, ka efektīvai likuma piemērošanai ir nepieciešamas apmācības, izglītojošie pasākumi mērķa grupām, papildu skrīninga rīki un citi pasākumi. Attiecīgie šie resursi netiek prasīti šī likuma ietvaros, bet plānots to piesaistīt no dažādiem finansējuma avotiem, lai regulāri īstenot pasākumus, kas spēcina gan cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanu, gan tiem pieejamos atbalsta pakalpojumos. Vienlaikus biedrība \"Centrs MARTA\" iesniedza vienu iebildumu, kas bija attiecināms uz prasību sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējam informēt Valsts policiju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu gadījumos, kad biedrība personu atzīst par cilvēku tirdzniecības upuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 344. Iekšlietu ministrijas ieskatā šādas informācijas sniegšana Valsts policijai ir būtiska, jo īpaši gadījumos, kad pastāv iespējamība, ka ekspluatācijā varētu būt nonākušas arī citas personas, kuras joprojām var atrasties ekspluatācijā. Vienlaikus biedrība “Centrs MARTA” norādīja, ka praksē nereti ekspluatācija ir notikusi pirms vairākiem gadiem un personai vai citām personām vairs nav nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste. Diskusiju rezultātā sanāksmes laikā Iekšlietu ministrija piekrita attiecīgo normu svītrot. Tāpat norādām, ka Iekšlietu ministrija ir iepazinusies arī ar biedrības \"Gribu palīdzēt bēgļiem\" priekšlikumu par to, ka pirmās saskarsmes iestādes ir arī nevalstiskās organizācijas. Priekšlikums ņemts vērā un terminā \"pirmās saskarsmes institūcijas\" ir iekļautas arī nevalstiskās organizācijas.\n\n## 6.4. Cita informācija\n\n## Cita informācija\n\n-\n\n## 7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nJā\n\n## 7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas\n\n## Institūcijas\n\nIekšlietu ministrija Valsts policija Bāriņtiesas Bērnu aizsardzības centrs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēji Valsts darba inspekcija Valsts robežsardze Pašvaldību sociālie dienesti Labklājības ministrija Ārlietu ministrija\n\n7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nJā\n\n## Sabiedrīb as grupa\n\n## Palielinās/ samazinās\n\n## Stundas samaksas\n\nlikme euro\n\n## Laika patēriņš\n\nuz vienību stundās\n\n## Subjektu skaits\n\nCik bieži reizes gadā\n\n## Administr atīvās izmaksas\n\n## - euro\n\n## Aprēķinu skaidroju\n\nms\n\nIekšlietu ministrija palielinās\n\nVērtības nozīme:\n\n19,45 stundas samaksas likmes aprēķins: 3112 euro / 160 stundas (vidējais\n\n24,00 stundas mēnesī nodarbināt o skaits, kas iesaistīti\n\n12,0 12 mēneši 5 601,60\n\nLikumproj ekta 3. pants (otrā un piektā daļa) un 7. pants. Izmantotie dati: 1) Vidējais stundu skaits mēnesī) = 19,45 euro stundā atalgojums (mēnešalg a, piemaksas , prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā IeM centrālajā aparātā 3112 euro mēnesī vienam nodarbināt ajam (avots: IeM aprēķins pamatojoti es uz informācij u no Horizon un informācij u, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.201 7. noteikumu Nr. 662 \"Noteiku mi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatperso nu (darbiniek u) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu\" 15. pielikumu) . 2) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas. 3) Noteikto uzdevumu izpildei tiek aplēsts aptuveni 15% no pilna slodzes amata, kas ir aptuveni 24 stundas mēnesī (160 stundas x 15%). 4) Nodarbinā to skaits, kas iesaistīti funkcijas veikšanai (pieņēmu ms): 1 nodarbināt ais vidēji gadā.\n\nValsts policija palielinās\n\nVērtības nozīme:\n\n16,64 stundas samaksas likmes aprēķins: 2662 euro /160 stundas (vidējais\n\n16,00 stundas vienam gadījuma cilvēku tirdzniecīb as upuru skaits\n\n40,0 gadījumi gadā\n\n10 649,60\n\nLikumproj ekta 6. panta otrā daļa. Izmantotie dati: 1) Rēķināts, ka informācij stundu skaits mēnesī) = 16,64 euro stundā as sagatavoša nai un personas vai pakalpoju ma sniedzēja informēša nai nepiecieša mas aptuveni 2 darba dienas jeb stundas. Aplēse par šādas informācij as sniegšanu gadījumos gadā. 2) Vidējais atalgojums (mēnešalg a, piemaksas , prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā Valsts policijā (amatpers onas ar SDP) 2662 euro mēnesī vienam nodarbināt ajam (avots: IeM aprēķins pamatojoti es uz informācij u no Horizon un informācij u, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.201 7. noteikumu Nr. 662 \"Noteiku mi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatperso nu (darbiniek u) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu\" 15. pielikumu) . 3) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.\n\nBāriņtiesa s palielinās\n\nVērtības nozīme:\n\n11,64 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais\n\n2,00 stundas, kas nepiecieša mas informācij as sniegšanai cilvēku tirdzniecīb as upuru skaits\n\n2,0 gadījumi gadā\n\n46,56\n\nLikumproj ekta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati: 1) Jau pašreiz, ja stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā bāriņtiesas darbinieki konstatē iespējamu noziedzīgu nodarījumi , saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzīb as likumu, par to nekavējoti es tiek ziņots Valsts policijai. Līdz ar to papildu administra tīvais slogs prognozēj ams, lai nodrošināt u ziņošanu par vienu līdz diviem gadījumie m gadā pēc noteiktas formas. Kopā rēķināts, ka ziņojuma sagatavoša nai un nosūtīšana i, kā arī informācij as sniegšanai iespējama m cilvēku tirdzniecīb as upurim nepiecieša mas aptuveni 2 stundas. 2) Sabiedrisk ajā sektorā (bez nodibināju miem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.\n\nBērnu aizsardzīb as centrs palielinās\n\nVērtības nozīme:\n\n11,64 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā\n\n2,00 stundas, kas nepiecieša mas informācij as sniegšanai cilvēku tirdzniecīb as upuru skaits\n\n2,0 gadījumi gadā\n\n46,56\n\nLikumroje kta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati: 1) Jau pašreiz, ja Bērnu aizsardzīb as centra darbinieki konstatē iespējamu noziedzīgu nodarījumi , saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzīb as likumu, par to nekavējoti es tiek ziņots Valsts policijai. Līdz ar to papildu administra tīvais slogs prognozēj ams, lai nodrošināt u ziņošanu par vienu līdz diviem gadījumie m gadā pēc noteiktas formas. Kopā rēķināts, ka ziņojuma sagatavoša nai un nosūtīšana i, kā arī informācij as sniegšanai iespējama m cilvēku tirdzniecīb as upurum nepiecieša mas aptuveni 2 stundas. 2) Sabiedrisk ajā sektorā (bez nodibināju miem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.\n\nPilsonības un migrācijas lietu pārvalde palielinās\n\nVērtības nozīme:\n\n11,42 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1827 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,42 euro stundā\n\n40,00 stundas, kas nepiecieša mas informācij as sniegšanai cilvēku tirdzniecīb as upuru skaits\n\n2,0 gadījumi gadā\n\n913,60\n\nLikumproj ekta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati: 1) Likumā noteiktos pienākum us var veikt dažādos amatos esošie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbināt ie. Kopā visu uzdevumu izpildei vidēji patērētais laiks būtu aptuveni viena nedēļa jeb 40 stundas vienam gadījuma m. Aprēķinā aplēsts, ka gada laikā šos uzdevumu s veiktu trīs personām (3 gadījumi). 2) Vidējais atalgojums (mēnešalg a, piemaksas , prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē 1827 euro mēnesī vienam nodarbināt ajam (avots: IeM aprēķins pamatojoti es uz informācij u no Horizon un informācij u, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.201 7. noteikumu Nr. 662 \"Noteiku mi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatperso nu (darbiniek u) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu\" 15. pielikumu) . 3) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.\n\nSociālās rehabilitāc ijas pakalpoju ma sniedzēji neietekmē\n\nLikumproj ekta 6. panta trešā daļa.\n\nValsts darba inspekcija palielinās\n\nVērtības nozīme:\n\n11,64 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā\n\n3,00 stundas, kas nepiecieša mas informācij as sniegšanai cilvēku tirdzniecīb as upuru skaits\n\n3,0 gadījumi gadā\n\n104,76\n\nLikumproj ekta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati: 1) Valsts darba inspekcija vidēji gadā varētu ziņot par 3 iespējamie m cilvēku tirdzniecīb as upuriem. Prognozēt s, ka katrs gadījums aizņem 3 stundas papildus tām darbībām, ko Valsts darba inspektori jau īsteno savas kompetenc es ietvaros. 2) Sabiedrisk ajā sektorā (bez nodibināju miem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.\n\nValsts robežsardz e palielinās\n\nVērtības nozīme:\n\n15,23 Stundas samaksas likmes aprēķins: 2437 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) = 15,23 euro stundā\n\n40,00 stundas, kas nepiecieša mas informācij as sniegšanai cilvēku tirdzniecīb as upuru skaits\n\n3,0 gadījumi gadā\n\n1 827,60\n\nLikumroje kta 6. pantapirm ā daļa. Izmantotie dati: 1) Likumā noteiktos pienākum us var veikt dažādos amatos esošas Valsts robežsardz es amatperso nas. Kopā visu uzdevumu izpildei vidēji patērētais laiks būtu aptuveni viena nedēļa jeb 40 stundas vienam gadījuma m. Aprēķinā pieņemts, ka gada laikā šos uzdevumu s veic trīs personām. 2) Vidējais atalgojums (mēnešalg a, piemaksas , prēmijas un naudas balvas; bez darba devēja VSAOI) 2025. gadā Valsts robežsardz es (amatpers onas ar SDP) 2437 euro mēnesī vienam nodarbināt ajam (avots: IeM aprēķins pamatojoti es uz informācij u no Horizon un informācij u, kas tiek iesniegta saskaņā ar MK 07.11.201 7. noteikumu Nr. 662 \"Noteiku mi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatperso nu (darbiniek u) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu\" 15. pielikumu) . 3) Vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.\n\nPašvaldību sociālie dienesti palielinās\n\nVērtības nozīme:\n\n9,55 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1528 euro / 160 stundas (vidējais stundu skaits mēnesī) =\n\n9,55 euro stundā\n\n2,00 stundas, kas nepiecieša mas informācij as sniegšanai cilvēku tirdzniecīb as upuru skaits\n\n3,0 gadījumi gadā\n\n57,30\n\nLikumproj ekta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati: 1) Plānots, ka gada laikā sociālie dienesti varētu novirzīt kopā līdz iespējamie m cilvēku tirdzniecīb as upuriem. lai sagatavotu ziņojomu par iespējamu cilvēku tirdzniecīb as upuri un šo informācij u nosūtīt Valsts policijai. Pieņemts, ka darbs nepārsnied z 2 stundas vienam gadījuma m. 2) Pašvaldību struktūrās strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1528 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.\n\nLabklājība s ministrija palielinās\n\nVērtības nozīme:\n\n11,64 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas\n\n15,00 informācij as aprite un koordināci ja par personām, kurām cilvēku tirdzniecīb as upuru skaits\n\n3,0 gadījumi gadā\n\n523,80\n\nLikumproj ekta izmantotie dati: 1) Izmantoti dati, ka vidēji nepiecieša (vidējais stundu skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā piešķirts sociālas rehabilitāc ijas pakalpoju ms.\n\nma viena stunda un varētu būt aptuveni 15 papildu gadījumi gadā. 2) Sabiedrisk ajā sektorā (bez nodibināju miem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.\n\nĀrlietu ministrija palielinās\n\nVērtības nozīme:\n\n11,64 Stundas samaksas likmes aprēķins: 1863 euro / 160 stundas (vidējais stundu\n\n2,00 stundas, kas nepiecieša mas informācij as sniegšanai cilvēku tirdzniecīb as upuru skaits\n\n3,0 gadījumi gadā\n\n69,84\n\nLikumproj ekta 6. panta pirmā daļa. Izmantotie dati 1) Ārlietu ministrijas Konsulārai skaits mēnesī) = 11,64 euro stundā s departame nts jau pašreiz ziņo par iespējamie m cilvēku tirdzniecīb as gadījumie m saskaņā ar projektā noteikto kārtību. Prognozēt s, ka gada ietvaros Ārlietu ministrija var ziņot par 3 gadījumie m gadā, kur noziņošan a par katru gadījumu aizņemtu aptuveni 2 stundas. Ziņošanu var nodrošināt dažādos amatos esošie nodarbināt ie. 2) Sabiedrisk ajā sektorā (bez nodibināju miem, biedrībām un fondiem) strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2025. gadā (bruto) 1863 euro https://dat a.stat.gov.l v/pxweb/l v/OSP_PU B/START __EMP__ DS__DSV /DSV030/t able/table ViewLayo ut1/ 3) vidējais stundu skaits mēnesī (pieņēmu ms): 160 stundas.\n\nKopā 19 841,22\n\n## 7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru\n\n## Ietekme\n\n## Jā/Nē\n\n## Skaidrojums\n\n1. Tiks veidota jauna institūcija Nē -\n\n2. Tiks likvidēta institūcija Nē -\n\n3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija Nē -\n\n4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti) Jā\n\nIekšlietu ministrijai noteikta nacionālā koordinatora cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos funkcija, tai skaitā datu apkopošana, tendenču analīze, rīcības plāna izstrāde. Iekšlietu ministrijai noteikta iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru novirzīšanas mehānisma metodiskā vadība, kā arī starpvalstu kontaktpunkta nodrošināšanai informācijas apmaiņai par cilvēku tirdzniecības upuriem.\n\n5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija Nē -\n\n6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija Nē -\n\n7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija Nē -\n\n8. Cita informācija Nē -\n\n## 7.5. Cita informācija\n\n## Cita informācija\n\n-\n\n## 8. Horizontālās ietekmes\n\n## 8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme\n\n## 8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 8.1.5. uz teritoriju attīstību\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 8.1.6. uz vidi\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 8.1.7. uz klimatneitralitāti\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nJā\n\n## Apraksts\n\nLikumprojekts tiešā veidā neparedz personu sociālās situācijas uzlabošanu. Tā ietekme šajā jomā ir pastarpināta un izpaužas posmā, kad persona tiek atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri un iegūst tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek nodrošināti, izvērtējot personas individuālās vajadzības. Tie ietver, cita starpā, psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijas, kas sniedz atbalstu personas sociālās situācijas stabilizēšanai un uzlabošanai.\n\n## 8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nJā\n\n## Apraksts\n\nLikumprojekts šo jomu ietekmē pastarpināti. Likumprojekts izslēdz jebkāda veida diskrimināciju. Personas ar garīgās veselības traucējumiem un vielu lietošanas traucējumiem ir mazāk aizsargātas, tādēļ tās ir pakļautas paaugstinātam vervēšanas riskam. Savlaicīga cilvēku tirdzniecības gadījumu atpazīšana un personu novirzīšana atbalsta saņemšanai veicina šo personu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī nodrošina nepieciešamo sociālo atbalstu nozieguma gadījumā.\n\n## 8.1.10. uz dzimumu līdztiesību\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nJā\n\n## Apraksts\n\nSievietes statistiski biežāk kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem seksuālās ekspluatācijas nolūkā, savukārt vīrieši biežāk tiek pakļauti darbaspēka ekspluatācijai. Vienlaikus cilvēku tirdzniecība skar personas neatkarīgi no dzimuma. Likumprojekts un tā īstenošanai paredzētās vadlīnijas veicinās izpratni par dažādām riska grupām, kā arī nodrošinās savlaicīgu palīdzības sniegšanu personām neatkarīgi no dzimuma. Vienlaikus tiek ņemts vērā, ka sievietēm un vīriešiem var būt atšķirīgas vajadzības, kas jau šobrīd tiek integrētas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā.\n\nLikumprojekts veicinās cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu un ziņošanu, tādējādi nodrošinot savlaicīgu un atbilstošu atbalstu gan sievietēm, gan vīriešiem.\n\n## 8.1.11. uz veselību\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 8.1.13. uz datu aizsardzību\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nJā\n\n## Apraksts\n\nTiesību akta projekta 6. pantā noteiktā informācijas apmaiņa un rīcība nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros paredz ziņu nodošanu starp pirmās saskarsmes institūcijām, Valsts policiju un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējiem, kā arī informācijas nodošanu starpvalstu novirzīšanas kontaktpunktam. Lai īstenotu minēto regulējumu, neizbēgami tiek apstrādāti personas dati, jo bez konkrētu personu identificēšanas un informācijas nodošanas nav iespējams nodrošināt: iespējamo cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu; novirzīšanu uz kompetentajām institūcijām; sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu; nogaidīšanas perioda piemērošanu; starpinstitucionālo un starpvalstu sadarbību. 1. Datu apstrādes nolūks Personas datu apstrādes nolūks ir nodrošināt savlaicīgu informācijas sniegšanu par noziedzīgu nodarījumu pret personas brīvību un veselību. Mērķis ir cilvēku tirdzniecības upuru agrīnu identificēšana, aizsardzība un atbalsts, kā arī efektīvu informācijas apmaiņu starp kompetentajām institūcijām un starpvalstu sadarbību. Minētos nolūkus nav iespējams sasniegt bez personas datu apstrādes, jo nepieciešama konkrētu personu identificēšana un individuāla situācijas izvērtēšana. 2. Datu apstrādes tiesiskais pamats Personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar: minētās regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu – apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu sabiedrības interesēs, proti, cilvēku tirdzniecības novēršanu un upuru aizsardzību. Ja tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati (piemēram, dati par veselību vai sociālo situāciju), papildus piemērojams regulas 9. panta 2. punkta g) apakšpunkts apstrāde ir nepieciešama būtisku sabiedrības interešu dēļ.\n\nValsts policija, saņemot šo informāciju, rīkojas ar datiem un apstrādā tos saskaņā ar likumu “”Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”. 3. Datu apjoms Atbilstoši 6. pantā paredzētajām darbībām tiek apstrādātas šādas personas datu apstrādes kategorijas var būt dažādas atkarībā no situācijas. Plānots, ka datu ziņošanai visbiežāk būs šādas datu apstrādes kategorijas: personas identificējošie dati; kontaktinformācija; informācija par personas statusu kā iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri; informācija par iespējamo ekspluatāciju, tai skaitā ekspluatācijas vietu ekspluatācijā iesaistītajām personām; nepieciešamības gadījumā – īpašu kategoriju personas dati. Tiek ievērots datu minimizācijas princips, apstrādājot tikai tos datus, kas nepieciešami konkrētā nolūka sasniegšanai. 4. Datu glabāšanas termiņš Personas dati tiek glabāti tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams šajā tiesību aktā noteikto funkciju izpildei, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus. 5. Citi datu apstrādes nosacījumi Piekļuve personas datiem tiek nodrošināta tikai tām institūcijām, kurām tā nepieciešama 6. pantā noteikto pienākumu izpildei. Datu subjekts tiek informēts par datu apstrādi, tostarp par ziņu nodošanu Valsts policijai un citām institūcijām, kā arī par viņa tiesībām. 6. Samērīguma izvērtējums Personas datu apstrāde ir nepieciešama un samērīga ar leģitīmo mērķi – cilvēku tirdzniecības novēršanu un upuru aizsardzību. Tā atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību harta 8. pantā noteiktajām pamattiesībām uz personas datu aizsardzību un ievēro datu apstrādes principus – tiesiskumu, taisnīgumu, datu minimizāciju un proporcionalitāti.\n\n## 8.1.14. uz diasporu\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 8.1.15. uz profesiju reglamentāciju\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nNē\n\n## 8.1.16. uz bērna labākajām interesēm\n\n## Vai projekts skar šo jomu?\n\nJā\n\n## Apraksts\n\nVisas darbības tiek veiktas bērna labākajās interesēs. Tai skaitā, sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts atbilstoši bērna vecumam un briedumam atbilstošā veidā.\n\n## 8.2. Cita informācija\n\n## Cita informācija\n\n-\n\n## Sēde\n\n## Protokola izraksts\n\n2026. gada 21. jūlijā Nr. 39\n\n15. §\n\n## Likumprojekts \"Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums\"\n\n25-TA-3102 (A. Kulbergs)\n\n1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu. 2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā. 3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministrs.\n\nMinistru prezidents (paraksts*)\n\n## A. Kulbergs\n\nValsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja (paraksts*) I. Gailīte\n\n* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu","changes":[{"id":747,"doc_id":5791,"v_from":5679,"v_to":14551,"detected_at":"2026-09-17 02:06:47","added":12,"removed":12,"summary":"--- \n+++ \n-## 1.pants. Likumā lietotie termini\n+## 1. pants. Likumā lietotie termini\n-## 2.pants. Likuma mērķis\n+## 2. pants. Likuma mērķis\n-## 3.pants. Nacionālais koordinators cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos\n+## 3. pants. Nacionālais koordinators cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos\n-## 4.pants. Nacionālā novirzīšanas mehānisma institucionālais ietvars\n+## 4. pants. Nacionālā novirzīšanas mehānisma institucionālais ietvars\n-## 5.pants. Iespējamā cilvēku tirdzniecības upura agrīna atpazīšana\n+## 5. pants. Iespējamā cilvēku tirdzniecības upura agrīna atpazīšana\n-## 6.pants. Informācijas apmaiņa un rīcība nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros\n+## 6. pants. Informācijas apmaiņa un rīcība nacionālā novirzīšanas mehānisma ietvaros\n-## 7.pants. Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts\n+## 7. pants. Starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts\n-## 8.pants. Nogaidīšanas perioda piešķiršana\n+## 8. pants. Nogaidīšanas perioda piešķiršana\n-## 9.pants. Nogaidīšanas perioda pārtraukšana\n+## 9. pants. Nogaidīšanas perioda pārtraukšana\n-## 10.pants. Termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršana\n+## 10. pants. Termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršana\n-## 11.pants. Cilvēku tirdzniecības upurim piešķirtās termiņuzturēšanās atļaujas anulēšana\n+## 11. pants. Cilvēku tirdzniecības upurim piešķirtās termiņuzturēšanās atļaujas anulēšana\n-Kopā19 841,22\n+Kopā 19 841,22"}],"passport":{"data":{"act":{"jurisdiction":"Латвия","title_official":"Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums","title_short":"Закон о распознавании и поддержке жертв торговли людьми","level":"закон","date_adopted":"2026-07-27","date_in_force":"2026-07-15","date_version":"","phased":"","status":"действует (сведения из карточки)","sunset":"","regulator":"МВД; Государственная полиция; учреждения первого контакта; поставщики социальной реабилитации; следственные органы/процессуальные руководители; Погранохрана; Управление по делам гражданства и миграции","related":"Уголовный закон Латвии; Иммиграционный закон; Патронажный закон; Социальных услуг и социальной помощи закон; Правила КМ № 344 от 16.07.2019; GDPR"},"goal":{"problem":"низкий охват идентификацией жертв торговли людьми, отсутствие единого механизма перенаправления и процедур для иностранцев, недостаточная институциональная координация.","goal":"обеспечить раннее выявление и защиту жертв через национальный механизм перенаправления, предусмотреть период отдышки и порядок ВНЖ для сотрудничающих жертв-иностранцев.","targets":"не указаны","scope":"государственные и муниципальные учреждения, НКО как «учреждения первого контакта», поставщики соцреабилитации, иностранцы — возможные жертвы ТЛ на территории Латвии.","exclusions":"нogaidīšanas periods не применяется к жертве, признанной потерпевшей по преступлению, связанному с торговлей людьми (ст. 8 ч. 3); при угрозах безопасности или общественному порядку может быть отказано/прекращено (ст. 8 ч. 6; ст. 9)."},"subjects_note":{"protected":"несовершеннолетние упомянуты среди уязвимых групп в аннотации/ex‑ante; специальных норм сверх общих процедур идентификации/сопровождения детей текст не содержит."},"subjects":[{"role":"госорган","who":"Iekšlietu ministrija (МВД) как национальный координатор","criteria":"возложение функции координирующего органа законом","count":""},{"role":"учреждение первого контакта","who":"pirmās saskarsmes institūcija (гос./мун. учреждение или НКО)","criteria":"первое соприкосновение с возможным жертвой ТЛ","count":""},{"role":"платформа; посредник","who":"Valsts policija; sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs","criteria":"уполномоченные субъекты национального механизма","count":""},{"role":"оператор","who":"starpvalstu novirzīšanas kontaktpunkts","criteria":"назначенный государством узел обмена информацией с контактными пунктами других государств-членов ЕС","count":""},{"role":"пользователь системы","who":"ārzemnieks — iespējamais cilvēku tirdzniecības upuris","criteria":"иностранец без правового основания пребывания, идентифицированный как возможная/признанная жертва ТЛ","count":""},{"role":"госорган","who":"izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs","criteria":"орган, ведущий уголовное дело","count":""},{"role":"госорган","who":"Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde","criteria":"уполномоченный миграционный орган","count":""}],"norms":[{"address":"3. pants (1)(2)","addressee":"Iekšlietu ministrija","essence":"обеспечивает межведомственную координацию, оценку тенденций и результатов мер, сбор статистики и отчётность ЕК, методическое руководство механизмом и контактный пункт ЕС, разрабатывает план борьбы с торговлей людьми не реже раза в пять лет.","type":"обязанность","mechanism":"операционные издержки","cost_channel":"административные","cost_kind":"регулярные","trigger":"постоянно","sanction":"","refs":"да, к регламентам ЕС по отчётности","form":"смешанная","in_force":"со дня вступления закона","ru_analog":"требует проверки"},{"address":"6. pants (1)(1–2), (3)","addressee":"учреждение первого контакта","essence":"информирует возможного жертву о передаче сведений полиции и доступных услугах; передаёт данные Государственной полиции не позднее трёх рабочих дней после выявления; направляет возможную жертву поставщику реабилитации при согласии; иностранным лицам разъясняет условия периода отдышки и возможность ходатайства о международной защите.\nТип предписание: обязанность","type":"","mechanism":"операционные издержки","cost_channel":"административные; содержательные","cost_kind":"по событию","trigger":"при сборе данных; по обращению","sanction":"","refs":"да, Krimināllikums (признаки преступления), GDPR","form":"цифровая/бумажная","in_force":"со дня вступления закона","ru_analog":"требует проверки"},{"address":"6. pants (2)(1–2)","addressee":"Государственная полиция; поставщик социальной реабилитации","essence":"информировать возможного жертву об услугах поддержки и направить его поставщику реабилитации при согласии.","type":"обязанность","mechanism":"операционные издержки","cost_channel":"административные; содержательные","cost_kind":"по событию","trigger":"по обращению","sanction":"","refs":"да, правила оказания услуг (КМ № 344)","form":"смешанная","in_force":"со дня вступления закона","ru_analog":"требует проверки"},{"address":"7. pants (1)(3)(4)","addressee":"оператор (контактный пункт)","essence":"обменивается информацией с контактными пунктами других стран ЕС и пересылает сведения компетентным органам Латвии; при получении информации от другого государства связывается с его пунктом.","type":"обязанность","mechanism":"операционные издержки","cost_channel":"административные","cost_kind":"по событию","trigger":"по запросу органа","sanction":"","refs":"да, право ЕС","form":"цифровая/межгосударственный канал","in_force":"со дня вступления закона","ru_analog":"требует проверки"},{"address":"8. pants (2)","addressee":"пользователь системы (иностранец — жертва)","essence":"вправе подать письменное заявление о предоставлении периода отдышки в течение трёх рабочих дней после присвоения статуса жертвы.","type":"право","mechanism":"распределение риска","cost_channel":"нет прямых издержек","cost_kind":"разовые","trigger":"по событию","sanction":"","refs":"да, миграционное законодательство","form":"бумажная/цифровая","in_force":"со дня вступления закона","ru_analog":"требует проверки"},{"address":"8. pants (5)","addressee":"следственный орган/процессуальный руководитель","essence":"принимает решение о предоставлении либо отказе в периоде отдышки в течение пяти рабочих дней после получения заявления и уведомляет жертву, Погранохрану и УДГМ.","type":"обязанность","mechanism":"операционные издержки","cost_channel":"административные","cost_kind":"по событию","trigger":"по обращению","sanction":"","refs":"да, Administratīvā procesa likums (возможность обжалования)","form":"смешанная","in_force":"со дня вступления закона","ru_analog":"требует проверки"},{"address":"10. pants (2)","addressee":"Управление по делам гражданства имиграции","essence":"выдаёт разрешение на временное пребывание (вид на жительство) жертве ТЛ и сопровождающему несовершеннолетнему ребёнку по обращению следователя/процессуального руководителя.","type":"обязанность","mechanism":"барьер входа","cost_channel":"административные","cost_kind":"по событию","trigger":"по запросу органа","sanction":"","refs":"да, Imigrācijas likums","form":"смешанная","in_force":"со дня вступления закона","ru_analog":"требует проверки"}]},"made_by":"GigaChat-3-Ultra","made_at":"2026-09-17 04:23:21","edited_at":null,"edited_by":null}}